Магниты Духа

Vladimirs Kuklins, Krievija. IEPAZĪSTIETIES: NOTURĒŠANAS SPĒKI

Analītisks garīgās informācijas apskats

– Kas tu?

– No viņa spēka daļa es,

Kas ļaunu vienmēr grib un labu vienmēr nes.

Gēte, “Fausts”, Raiņa atdzejojums

Tēma, par kuru būs runa, satrauca domājošu cilvēku prātus ilgu laiku, cilvēki tūkstošgadēm uzdeva sev jautājumus, mēģinot saprast, kas viņiem traucē uzbūvēt uz Zemes sabiedrību, balstītu uz taisnīgumu, savstarpēju cieņu un visu cilvēku vajadzību apmierināšanu. Kāpēc visi mēģinājumi uzbūvēt tādas sabiedrības veda pie nepieciešamības cīnīties ar ļaunumu, noziedzību, patvaļu, korupciju? Kāds spēks izsauc dzīvē šīs negatīvās izpausmes? Tātad saruna šodien ies par Tumsas spēkiem, viņu rašanās cēloņiem, lomu Visuma evolūcijā un viņu tālāko likteni.

Katrs cilvēks grib būt laimīgs, neviens nevēlas izjust tumsu, ciest sāpes, skumjas un bailes. Tomēr tas viss ir mūsu dzīves daļa. Tad kāpēc gan Tumsa ir klātesoša cilvēka dzīvē?

Vairums reliģiju apgalvo, ka Visumu ir radījis mīlošs Radītājs. Taču ļaunuma, naida, agresijas, redzamas netaisnības esamība, kad nav dievišķa soda par skaidrām patvaļas izpausmēm – tas viss daudzus spieda šaubīties par pasaules iekārtojuma taisnīgumu. Dažas reliģijas paziņoja, ka Dievam eksistē pretinieks, kurš tiecas pagriezt pasauli uz ļaunuma un iznīcības ceļu. Citas domāja, ka mīlošais Dievs ir uzdevis radīt Pasauli neprasmīgam dievam-radītājam, bet vēlāk ir to nožēlojis un mēģinājis izlabot grēkos iestigušo radījumu, sūtot uz Zemi savu Dēlu Kristu. Bija arī tādas mācības, kuru pārstāvji šaubījās, ka Pasaules Radītājam ir augstākās īpašības. Nav grūti pamanīt, ka visi uzskaitītie varianti balstījās ierobežotā, duālā apziņā un tāpēc ir tālu no patiesības.

Ezotērika apgalvo: lai kaut ko saprastu – ir jākļūst par Radītāju. Atšķirībā no Sadalītības duālās apziņas, Tēva apziņa – tā Vienotības apziņa, kura darbojas ar mīlestību:

““Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi,” saka Tas Kungs. “Cik augstākas debesis ir pār zemi, tik augstāki ir Mani ceļi pār jūsu ceļiem un Manas domas pār jūsu domām.”” [Jesajas 55:8-9]

Tāpēc, lai paceltos līdz Radīšanas mērķu un, tajā skaitā, līdz Tumsas lomas tajā sapratnei, ir nepieciešams paplašināt savu apziņu līdz Vienotības apziņai.

Vienotības apziņa nozīmē, ka Radītājs un Radījums ir viens vesels, viss ir Viņš, un nav nekā, kas nebūtu Viņš: “Ārpus Dieva nav nekā. Dievs – tas ir viss.” [7] Taču no tā seko, ka Tumsas radītājs ir Dievs? Un ka Tumsa – tā ir Dieva daļa? Lai cik dīvaini tas dažiem neskan, bet tas patiešām ir tā. Lai tiktu skaidrībā ar šo jautājumu, atzīmēsim, ka Dievs radīšanā ir klātesošs divos aspektos – izmaināmā un neizmaināmā:

“Visās radītajās enerģijās Dievs ir klātesošs kā “Gara aspekts”. Tieši šis aspekts padara visas enerģijas par VIENU. Tas, kas atdala vienu būtni no otras, kas padara tās dažādas un unikālas, – tas ir “Dvēseles aspekts”. Dvēseles aspekts aizsargā būtnes individualitāti. Visiem radītajiem, kam piemīt būtnes individualitāte – viņiem ir savienoti Gars un Dvēsele, apziņa (gars) un sajūta (dvēsele). Radīšana – tā ir Gara un Dvēseles deja…

Gars nemainās un neaug laika gaitā. Gars atrodas ārpus laika un telpas. Viņš ir mūžīgs, tā ir jūsu ārpuslaika daļa, Viens ar jūs radījušo Radītāju.”[7]

Atšķirībā no neizmaināmā Gara, Dvēsele sevī nes arī maināmības iezīmes, tieši viņa ir visas tās pieredzes akumulators, kura sakrājas daudzu dzīvju laikā.

“Ar laiku dvēsele attīstās un lēnām pārvēršas par daudzšķautņainu skaistu akmeni, kur katra šķautne atspoguļo dažāda veida pieredzi un uz to balstītās zināšanas… Viņa zina un saprot daudz vairāk nekā jūsu zemes personība. Dvēsele ir saistīta ar ekstrasensorajiem zināšanu avotiem, tādiem, kā jūsu iepriekšējo dzīvju personības un skolotāji vai pavadoņi astrālajā plānā. Taču, neskatoties uz šiem sakariem, dvēsele var atrasties satraukuma stāvoklī, neziņā par savu īsteno dabu. Viņa var būt konkrētu pieredžu traumēta un kādu laiku atrasties tumsā. Dvēsele pastāvīgi attīstās un iegūst duālisma sapratni, kas piemīt dzīvei uz Zemes. [7]

Tātad, ja Dievs vai Gars – tā ir tīra Esamība, tīra apziņa, ja Viņš ir gan Tumsa, gan Gaisma, ja Viņš nav ne Tumsa, ne Gaisma, ja Viņš ir Vienotība, kura atrodas visas dualitātes pamatā, tad Dvēsele savas attīstības procesā var atrasties gan tumsas, gan apskaidrības stāvoklī. Dvēsele – tas ir mehānisms pieredzes iegūšanai. Dvēseles attīstībai ir nepieciešama alternatīvu un pretstatu esamība, par cik absolūtas Vienotības stāvoklī nevar būt ne attīstības, ne radīšanas dinamikas. Tāpēc ar mērķi nodrošināt Dvēseles attīstības iespējas Dievs, radījis Gaismu, radīja arī Tumsu kā dualitātes polāras izpausmes. Ļoti labi Tumsas radīšanas iemesli ir aprakstīti [7]:

“Sākotnēji Dievs bija viscaur LABS. “Labais” mājoja visur un visā. Pēc būtības viss bija statisks, jo neeksistēja nekas cits. Radījumam pietrūka dzīvīguma, pietrūka spējas augt un attīstīties. Jūs teiktu, ka tas ir iesprūdis.

Lai radītu izmaiņas, radītu iespēju kustēties un paplašināties, Dievam nācās ievest Radītajā Elementu, atšķirīgu no visu Piepildošā “Labā”. Viņam tas nācās grūti, jo, kā jūs varat radīt kaut ko ne no sevis? Kā “Labais” var radīt “Slikto”? Nevar. Dievam nācās ķerties pie, teiksim tā, trika. Triks saucās NEZIŅA.

Neziņa ir pretējs elements “Labajam”. Tā rada neatrašanās Labajā ilūziju, atdalītības no Dieva ilūziju. Jūsu Visumā “nezināšana, kas jūs esat patiesībā”, ir stimuls izmaiņām, izaugsmei un attīstībai. Neziņa rada bailes, bailes rada kontroles nepieciešamību, kontroles nepieciešamība rada cīņu par varu – un, lūk, jums ir visi apstākļi “Ļaunuma” uzplaukumam. Tā tika radīta skatuve cīņai starp “Labo” un “Slikto”.

No šejienes mēs varam dot definīciju Tumsai kā “neziņai, patiesības zināšanas trūkumam, kurš rada atdalītības no Dieva ilūziju”.

Tādejādi, Tumsa ir klātesoša Visumā tikai uz viņa radīšanas laiku, tā bija pielaista kā radīšanas instruments Dvēseles fragmentu pieredzes uzkrāšanas procesā. Tāpat kā uz Zemes jebkurā celtniecībā ir kaut kādas palīgkonstrukcijas, elementi, kuri palīdz celtniecībai (sastatnes, paaugstinājumi, kāpnes…), tā arī Visuma radīšanas procesā ir tamlīdzīgi elementi. Bet labam celtniekam nekas nepazūd, pēc celtniecības pabeigšanas cienīgs pielietojums atradīsies pat tam, kas pirmajā acu uzmetienā var izskatīties nepievilcīgs un nevajadzīgs.

Bet kā un no kurienes sākotnēji radīšanā, piepildītā ar Gaismu, Patiesību un Mīlestību (un radīšanas pirmajos momentos tas ir tieši tā), rodas Tumsa? Lai to saprastu, jāņem vērā, ka Tumsa – tā ir neziņa. Un tātad, lai parādītos neziņa, pietiek izolēt kaut kādu radījuma daļu no Patiesības gaismas:

“Gaisma – tas ir visa Esošā pamats, tā ir Visuma Enerģija un Matērija, kura attīstās ar Mīlestības un tikai Mīlestības palīdzību. Tur, kur Mīlestības nav, Gaisma savā attīstībā apstājas. Tur parādās tas, ko mēs saucam par Tumsu.” [5]

Bet, tā kā caur Tumsas augšanu notiek saprāta attīstība, gala rezultātā Tumsa veicina arī kā atsevišķu pasauļu, tā arī visa Radījuma attīstību un izaugsmi. Taču noteiktā attīstības etapā, pēc tam, kad galaktiskā un visuma mērogā Tumsa izpildīs savu misiju, to nepieciešams pārveidot par Gaismu. Tieši pārveidot, nevis cīnīties ar to, tāpēc ka Visums – tas ir vienots, viengabalains organisms, un, ja organisma daļas sāks cīņu savā starpā, tas vedīs tikai pie visa organisma sabrukuma. Un, ja Tumsa ir neziņa, tad pārveidošanā pietiek to izgaismot ar Patiesības gaismu, Mīlestības gaismu, tas ir, izpildīt darbības, pretējas tām, kas veda pie Tumsas dzimšanas. Tādejādi, regulējot Radījuma atsevišķu daļu “izglītību” (“проСвещённость”), Radītājs vada visa radījuma attīstību un izaugsmi:

“…“Skaties, lūk, manas pašas tumšākās “jūtas””. Šeit stariņi dziest. Un šajā laikā, kad tie dziest, šīm pasaulēm nepietiek enerģijas, un pasaules aug… Tumsa sāk augt, attīstoties enerģiju trūkuma apstākļos. Bet tagad Es sūtu “gaišās jūtas”. Un tas, kas tur auga, momentāni norimst, kļūst gaišāks, maigāks, mazāks. Tas ir, kad Viņa nedod enerģijas, tumšais sāk attīstīties. Skatieties, cik interesanti, tas ir enerģētisks likums: tikko kā pietrūkst enerģijas, sāk augt tumšais. Kad enerģijas ir pietiekoši, šis tumšais momentāni transformējas, kļūst gaišāks.” [1]

Barjeras, kura izolēja Zemi no Radītāja Gaismas, lomu izpildīja “Aizmirstības Aizsegs”. “Aizsega” radīšana bija diezgan darbietilpīgs process, kurš izstiepās desmitiem tūkstošu gadu garumā. Bija nepieciešams rūpīgi saskaņot “Aizsega” blīvuma palielināšanu ar saprāta attīstību aiz “Aizsega” – ja Aizsega sablīvēšana apsteigtu saprāta attīstību, viņš varētu vienkārši neizdzīvot. Tāpēc Eksperimenta kulminācija ilga tikai cilvēces vēstures pēdējos piecus tūkstošus gadu – mazu daļu, salīdzinot ar tā sagatavošanas ilgstošo laiku: Lielā Eksperimenta Noslēdzošais Etaps sākās apmēram pirms simts tūkstošiem gadu. Bet pats Dualitātes Eksperiments, kad Zeme saskaņā ar iecerēto plānu tika atgriezta no iekšējiem un ārējiem enerģijas avotiem, sākās apmēram pirms 5 milj. gadu [14].

Interesanti, ka Eksperimenta radīšanai nepietika vienkārši ar “Aizsega” radīšanu apkārt Zemei – ierobežojumu Gaismas enerģijās izjuta arī Saules sistēma, mūsu Galaktika un pat viss mūsu Visums. Ercenģelis Mihaēls par to saka tā:

“Jūs esat dzirdējuši, ka ilgu laiku apkārt Zemei eksistēja karantīna, apkārt šai Saules sistēmai un pat jūsu Galaktikai, kura tika izgaisināta, lai tādejādi JŪS VARĒTU SAŅEMT GALAKTISKO, VISUMA un OMNIVERSĀLO INFORMĀCIJU?

Tagad MĒS jums sakām, ka eksistēja arī FILTRS, novietots apkārt šim Visumam.

Šis Visums, kurā MĒS visi spēlējam integrālu daļu, ir viens no pašiem nesenākajiem Visumiem, radītiem no AUGSTĀ RADĪTĀJA Būtības, un tāpēc šis Visums atrodas pašā attālinātākajā RADĪJUMA iecirknī.

MĒS arī bijām ierobežoti Zināšanās par OMNIVERSA darbību, kā arī augstāko frekvenču vibrāciju Enerģiju daudzumā, kuram MUMS bija pieeja.

Lieta tā, ka pirmie Visumi, kuri bija radīti, bija paši varenākie – spēcīgi un vistuvākie pilnībai, jo viņi atradās apkārt AUGSTĀ RADĪTĀJA Lielajai Centrālajai Saulei un ietvēra RADĪTĀJA Tīru Būtību.

Samērā ar to, kā tika radīts arvien vairāk un vairāk Visumu, galaktiku, zvaigžņu sistēmu, pastāvīgi pulsējošais RADĪJUMS arvien tālāk un tālāk gāja Lielajā Vakuumā (attālinoties no AUGSTĀ RADĪTĀJA), katra attālināšanās blīvumā nozīmēja, ka katram jaunam radījumam piemita VISA, KAS IR mazāka pilnība.

Jums jāsaprot, ka MĒS VISI ESAM IEVĒROJAMI PAZEMINĀTI ENERĢĒTISKI FRAGMENTI, bet tomēr MĒS esam AUGSTĀ RADĪTĀJA lieliskuma integrēta fasete…

Lūdzu, saprotiet, ka šis Visuma tika radīts ar dramatiski pazeminātu un atšķaidītu Dzīvības Spēka Sākotnējo Substanci.

Daži šo Visumu sauc par “kritušo – izkritušo Visumu”, bet MĒS labāk viņu tā nesaucam!

Tas ir Visums, kurš tika speciāli radīts, lai MĒS VARĒTU IZJUST Dualitāti un Polaritāti.” [3]

Tamlīdzīgs filtrs, kurš ierobežo Gaismas enerģijas, plaši tiek izmantots arī atsevišķu būtību attīstības vadībai. Lai sakrātu individuālo pieredzi no eksistēšanas tumšās enerģijās, Augstākie “Es” ierobežo savu zemāko fragmentu pieeju augstāko dimensiju enerģijām. Interesanta ir arī tādu ierobežojumu izmantošana paātrinātai Ego harmonizācijai tām būtībām, kuras jau ir izgājušas dzīves pieredzi Tumsas enerģijās un ir galīgi izvēlējušās kustību uz Gaismu. Sīkāk ar to var iepazīties, aplūkojot Ego harmonizācijas paņēmienu pēc varianta “ceļš caur Elli” [4].

Kas tad notiek tajās Pasaules-ēkas daļās, kuras sāk attīstīties pēc Tumsas likumiem? Galvenos momentus mēs jau noteicām: neziņa rada bailes, bailes rada kontroles nepieciešamību, kontroles nepieciešamība rada cīņu par varu, cīņa par varu un eksistences līdzekļiem formē apstākļus “Ļaunuma” uzplaukumam. Viss tas notiek kā sekas tam, ka šajā jomā tiek traucēti enerģiju dabiskas cirkulācijas Pasaules-ēkā mehānismi.

Enerģijas dabiska cirkulācija paredz, ka visa Pasaules-ēka funkcionē kā viens vesels:

“…sistēma – tas nav tikai tas, ko jūs redzat uz Zemes, tā nav tikai barības ķēdīte, enerģētiskā barošanās, barošanās ar informāciju, tā nav tikai vadība un norādījumi, regulācija un pašregulācija. Tas ir pasauļu – augstāko un zemāko – samērs. Augstākās pasaules caur zemāku pasauļu radīšanu evolucionē kā Veidotāji, kā Radītāji, aug enerģētiski, bet zemākās pasaules aug, lai attīstītu īstenības savas izpratnes, atklātu un nodibinātu jaunas attiecības, jaunus saprātus, jaunus principus un likumus un kā jauni radītāji iemiesotu tos dzīvē. Tā papildinās pasaules un Dzīve kopumā. Jauni Radītāji izmaina iesīkstējušas pasaules, attīsta jaunas sistēmas un jaunus pasaules iekārtojuma principus.” [19]

Turklāt eksistē divas pretēji vērstas enerģētiskās informācijas plūsmas: no zemākajām dimensijām – uz augstākajām, un no augstākajām – uz zemākajām. Katrs vibrāciju līmenis apmainās ar enerģiju (saņem to vai translē) tikai ar kaimiņu – ar augšējo un apakšējo līmeni. Tādēļ tam enerģētiskā informācija ir jāpārveido, jāadaptē tā, lai to varētu uztvert šie kaimiņu līmeņi. Visuma Vienotība nozīmē, ka katrs vienotā veselā elements ir visas sistēmas NEPIECIEŠAMA DAĻA, izstrādā priekš sistēmas to, kas tai nepieciešams un savukārt simtkārtīgi saņem no Augstākajiem un Zemākajiem “Es” visu, kas nepieciešams savai eksistēšanai, un konkrēti – transmutētas un cildotas enerģijas, kuras iedarbojas kā uz ķermeni (no Zemākajiem “Es”), tā arī uz apziņu (no Augstākajiem “Es”). Piemēram, pats zemākais līmenis zemes apstākļos ir minerālā pasaule, kura spēlē sava veida pamata lomu, un šis pamats ir tumšs kā sekas maksimālam attālinājumam no Vienotības:

“Tumšais pamats – tā ir minerālā pasaule, tā ir astrālā tumšā pasaule, tā ir vienkārši vēl neattīstīta apziņa, kura savā barošanā un attīstībā izmanto citas, no jūsējām atšķirīgas, enerģijas. Viņas savā veidā tiek galā ar planetāro uzdevumu – transmutē tumšās enerģijas un nosūta jums uz fizisko plānu šīs gatavās enerģijas, ar kurām jūs barojaties kā ar zemes plāna plūsmām. Vienkārši zemes minerālās plūsmas nav paredzētas cilvēka kā bioloģiska ķermeņa barošanai. Jūsu apakšējie “es” tās pārstrādā un sūta jums to enerģiju, kuru jūs spējat asimilēt kā ķermenis. Augstākās pasaules arī sūta jums enerģijas – taču jau dvēseles attīstībai. Un jūs savukārt sūtāt savas zemākās enerģijas lejup pa sutratmu, pašas brīnišķīgākās enerģijas priekš Māmuļas-Zemes, tās arī iet caur jūsu apakšējiem es, bet augstākās enerģijas sūtāt augšup pa sutratmu kā pamata barību astrālajam un mentālajam Augstākajiem “Es.”” [19]

Ja terminu “Tumsa” aplūko lielāka attālinājuma no Vienotības/Gara un individualitātes sfēras lielākas pievilkšanas nozīmē, tad minerālā pasaule neapšaubāmi ir tumša. Taču tās tumšums ir dabisks, jo tajā dzīvojošās radības atrodas uz apziņas attīstības kāpņu pirmajām pakāpītēm. Mēs esam pieraduši Tumsu asociēt ar kaut ko nevēlamu, negatīvu, ļaunu. Taču tas ne tuvu nav tā. Ja Tumsa atrodas vibrāciju līmeņos, atbilstošos viņas apziņas attīstībai, tad tas ir dabisks evolucionārs process, kurš neizraisa problēmas. Tumsa nekļūst par ļaunumu, ja dzīvo tajā dimensijā, kādai radīta, pati par sevi Tumsa nav kaut kas “slikts”. Slikti ir, ka viņa izraisa konfliktus, karu, varu, ļaunumu. Zemāk mēs aplūkosim tieši tādas, caur neziņu “mākslīgi radītas” Tumsas, īpatnības.

Aprakstītais barošanās ar enerģētisko informāciju princips izskaidro čenelingu vēstījumu saņemšanas svarīgu īpatnību. Sakari tikai ar dimensijām, kuras ir kaimiņos mūsējai, nozīmē, ka, ja, piemēram, norit čenelings ar būtību no septītās dimensijas, tad nepastarpināta, tieša informācijas apmaiņa ar šo būtību nenotiek. Dialogs notiek, piedaloties Augstākā “Es” aspektiem, kuri atrodas visās starpdimensijās starp mūsējo un septīto, kuras tad arī veido enerģētiskās informācijas “uztvērēju-raidītāju-pārveidotāju” ķēdīti. Tāpēc organizēt sakarus ar būtībām no augstākajām dimensijām mēs varam tikai caur mūsu Augstākajiem “Es”, no šejienes tik aktuāls pašlaik ir uzdevums nodibināt stabilus sakarus ar Augstākajiem “Es”.

Protams, ka eksistē arī horizontāli vērstas enerģijas plūsmas starp viena vibrāciju līmeņa būtībām, taču šajā gadījumā nav nepieciešams transformēt enerģijas, tāpēc mēs tās neaplūkojam.

Tātad, lai stimulētu saprāta attīstību, Radītājs dažās radījuma daļās ienes “neziņu”. Turklāt šajā pasaulē no augstākajām dimensijām ienākošās enerģētiskās plūsmas būtiski samazinās, bet būtības, kuras tur mīt, ir spiestas kaut kā piemēroties uznākušajam enerģiju deficītam. Tā kā mēs aplūkojam ierobežošanas variantu tai plūsmai, kura agrāk nāca no Augstākajiem “Es”, tad pirmkārt tas ietekmē būtību apziņu. Lai izdzīvotu, apziņa ir spiesta iemācīties baroties ar enerģijām, kuras nāk no zemākajām dimensijām. Tas ir, apziņa sāk attīstīties attālināšanās no Vienotības un Sadalītības izpausmju palielināšanās virzienā. Tālāka ilgstoša enerģiju plūsmas no augstākajiem aspektiem samazināšanās ved pie tā, ka šo pasauļu būtības pilnībā pāriet uz barošanos ar dualitātes enerģijām, pavisam zaudējot saikni ar saviem augstākajiem aspektiem un pazaudējot pat atmiņas par cita pasaules iekārtojuma iespēju:

«О таких домах не слыхали мы,

Долго жить впотьмах привыкали мы.

Испокону мы в зле да шопоте,

Под иконами в чёрной копоти»

(Владимир Высоцкий, «Чужой дом»)

«Par tādām mājām mēs neesam dzirdējuši,

Ilgi dzīvot tumsā mēs esam pieraduši.

Kopš senseniem laikiem mēs ļaunumā un čukstos,

Zem ikonām, melnām no kvēpiem«

(Vladimirs Visockis, «Svešā māja»)

Rezultātā mums ir noformējusies tumša pasaule. Ir jāatzīmē, ka šis variants nav vienīgais – tumšu pasauļu dzimšana un attīstība var noritēt arī pēc citiem scenārijiem, kuriem mēs pieskarsimies mazliet vēlāk. Taču galvenais visos variantos ir enerģētiskās saiknes ar augstākajām dimensijām neesamība, kas traucē dabiskajai enerģiju cirkulācijai.

Bet tagad aplūkosim tumšo pasauļu īpatnības. Pirmā īpatnība ir apziņas attīstītības līmeņa neatbilstība konkrētās pasaules vibrāciju līmenim. Pāriešanas uz barošanos ar pazeminātām vibrācijām rezultātā apziņa kļūst ierobežota, izkropļota, rupja, kūtra, tumša apziņa nespēj apzināties un stādīties priekšā kaut ko, kas iziet aiz dualitātes ietvariem. Tāda pati izkropļota un pāršķiebusies tiek uztverta arī apkārtējā realitāte. Tumšas apziņas nesaprot, ka Gaisma no viņām atšķiras ar pavisam citas apziņas – Vienotības apziņas – esamību, un, to neatzīstot, visā pasaules-ēkā redz tikai hierarhiju, būvētu uz spaidu varas un rupja spēka autoritāti. Atrodoties viņās saformējušos maldīgu Ego-personību gūstā, viņas caur šo izkropļoto prizmu visu pasauli uztver kā ilūziju.

No tā izriet, ka Tumsu var definēt kā pasaules-ēkas zemu vibrāciju apgabalus ar izkropļotu, ieciklotu enerģiju cirkulāciju. Ceturtās dimensijas fiziskajā realitātē melnas krāsas priekšmetos enerģiju absorbcija redzamajā frekvenču diapazonā ievērojami dominē pār to izstarojumu. Tā arī tumsa ir iemācījusies eksistēt uz enerģiju, kuras viņa saņem no zemāk izvietotajām vibrāciju dimensijām, rēķina, neatdodot enerģijas augstāk izvietotajām dimensijām. Tādejādi tumšās pasaules pārstāj piedalīties Radītāja enerģiju vienotajā cirkulācijā. Pazeminātas apziņas enerģijas, kuras izstaro tumšās pasaules, neatbilst Radītāja plānam konkrētajām vibrāciju dimensijām un izrādās nevienam nevajadzīgas, izņemot pašas tumšās pasaules. Rezultātā tumšās pasaules “izkrīt” no Radījuma harmoniskās Vienotības. Tas ir līdzīgi kā vēža audzējs skar vienu no organisma orgāniem – tāds orgāns vairs nespēj pildīt savas funkcijas, rodas visa organisma saslimšanas risks.

Nākošā tumšo pasauļu īpatnība ir pastāvīgais dzīves resursu deficīts, tāpēc TUMŠĀS PASAULES – TĀS IR DEFICĪTA PASAULES. Pāriešana uz barošanos ar pazeminātu vibrāciju enerģiju nespēj pilnā mērā aizpildīt augstāko dimensiju enerģiju zaudējumus. Pazūd tā harmonija, kura bija sākotnēji ielikta Radījumā. Tāpēc tumšo pasauļu iedzīvotāji nespēj izjust laimi, pastāvīgi atrodoties neapmierinātībā un dzīves enerģiju meklējumos. Lai eksistētu, viņi tā vada viņu ietekmē nonākušās būtības, lai tās ģenerētu viņiem vajadzīgās neuzticēšanās, aizdomīguma, naida, agresijas, niknuma un tml. enerģijas. Viņu galvenais “partneris” un balsts tur ir Zemākie cilvēku Ego, kuru galvenais eksistences princips, tāpat kā Tumsai, ir Sadalīšana [4]. Tumsa lieliski ir izpētījusi visas Zemākā Ego vājās puses un prasmīgi tās izmanto, piebarojot Ego un pastiprinot Sadalītību. Viņas darbību mērķis ir saglabāt un nostiprināt eksistējošo stāvokli. Bez Zemākā Ego piebarošanas Tumsas ierocis savu mērķu sasniegšanā ir arī meli, neziņas saglabāšana attiecībā uz Radītāju, Radījumu un Mīlestību. Pastāvīgie dzīves resursu meklējumi, neprasme un nevēlēšanās baroties ar citām enerģijām, atbilstošām konkrētajai dimensijai, padara viņus par sava veida “enerģētiskiem parazītiem” – viņi dzīvo, atņemot dzīves spēku un enerģiju sev līdzīgiem, radot ļaunumu. Onkoloģiskās saslimšanas arī šeit ir laba Tumsas ilustrācija – rodoties vienā organisma vietā, slimībai ir tendence attīstīties un izplatīties visos orgānos.

Dzīve uz citu rēķina, par skādi citiem – tas tad arī ir ļaunums, būdams tumsas izpausme un tās nākamā īpatnība. Ļaunums – tā ir nehumāna pasaule, piepildīta ar riebumu pret dzīvi, kur viss ir vērsts uz iznīcināšanu, novešanu līdz haosam un trūdēšanai. Mēs esam pieraduši identificēt jēdzienus “tumsa” un “ļaunums”. Taču šie jēdzieni nav identiski, un tumšajās pasaulēs var dzīvot pilnīgi miermīlīgi iedzīvotāji. Tumsa – tas ir tikai zināšanu trūkums, bet ļaunums – tās tumšās lietas, kuras tiek veiktas tumsas aizsegā:

“Tumsa – tas ir, kad nav gaismas (attīstības, informētības, zināšanu, zema apziņa). Ļaunums – viena, bet galīgi ne vienīgā tumsas izpausme. Ļaunums – tā ir iznīcināšana. Tā ir pretruna mieram un harmonijai, tas ir individuālisms (man! lai kam tas kaitētu). Tie ir gan kari, gan politiskās intrigas, gan labu attiecību starp cilvēkiem un valstīm apzināta graušana. Tās ir manipulācijas un krāpšana, tā ir vardarbība un cīņa. Labā aprīšana ar vardarbību (ļaunumu) – tas tad arī ir karš, krāpšana, nodevība u.c.” [18]

Kas rada ļaunumu? Izplatīts ir viedoklis, ka tā avots ir tumšie spēki, kuri pārvalda cilvēkus. Bet cilvēks taču ir daļa no dievišķā ar brīvu gribu, un tāpēc viņam piemīt radošs spēks. Un šis spēks var būt vērsts kā uz virzību uz Gaismu, tā arī uz Tumsas vairošanu. Tāpēc dažu attaisnošanās, ka “jods parāva” (“бес попутал”) ir no nešķīstā:

“Ļaunums – tā ir tās tumšās enerģijas izpausme, kura ir iekšā Cilvēka būtnei vai grupai to Cilvēku būtņu, kuras ar noteiktu mērķi pieņem šo tumsu un ģenerē viņu, pastiprina un fokusē viņu. Daži planētas diktatori to lieliski darīja, un jūs viņus redzējāt. Un nebija nekādas vajadzības piesaukt augstākos ļaunos garus. Daži cilvēki spēja tumsu fokusēt un paust tik labi, ka visi apkārtējie ar viņiem sadarbojās un ticēja viņu trikiem. Tāds ir ļaunums. Viņiem pat nebija vajadzīga piemērota būtne ar ragiem un asti. Viņi to darīja paši. Tas ir tas, ko var darīt cilvēki!

Tas ir spēcīgs cilvēces atribūts, bet gaišā un tumšā enerģija – divi vienlīdz pieejami ceļi. Pēc savas pašas izvēles cilvēce vai nu var radīt gaismu, vai arī radīt tumsu. Šo spēju ģenerē cilvēces neticamais spēks un tas duālisms, kuru viņa nes. Cilvēcei nav vajadzīga palīdzība no ārienes, lai radītu ļaunumu.” [8]

Un visbeidzot vēl viena, ļoti svarīga Tumsas īpatnība – pilnīgs Mīlestības trūkums:

“Tumšie nevar mīlēt. Viņiem ir aizvērti mīlestības centri, tie ir piepildīti ar niknumu un naidu. Pelēkums – tas ir viņu augstākais vibrācijas līmenis. Uz Zemes ir tādi cilvēki. Viņi ir Dvēseļu pamesti, viņus saista Sutratma, bet viņi pēc nāves neies savā Eņģelī. Šī saikne atmirs, pārtrūks. Viņi pēc nāves klīst pa Zemi, neatrodot patvērumu, kamēr kāds nespēs viņus nosūtīt uz savu pasauli, tumšo.

Pelēkais (ne gaišs un ne tumšs) no vienas puses ir pievilcis tumšo, no otras – gaišo. Viņa izvēle tagad notiek katru dienu. Daudz ļaužu atrodas pa vidu.” [17]

Nākamais jautājums, kurš mūs interesē, attiecas uz to, kādā dimensijā atrodas Tumsas spēki. Atbilstoši “tumsas” definīcijai, tumšās pasaules var attīstīties tikai pietiekama attālinājuma no Vienotības zināšanām apstākļos (augstāk var atrasties “pelēkās” pasaules, kurās kaut kādās proporcijās ir sajauktas Tumsa un Gaisma). Ir arī zināms, ka aiz mentālā plāna ietvariem nav Dualitātes Likuma izpausmes, tas darbojas tikai blīvo pasauļu iekšienē [18]. Tāpēc arī Tumsas spēki atrodas ne augstāk par mentālu. Bet mūs, zemiešus, vairāk interesē tie Tumsas spēki, kuru iedarbībā līdz šim laikam atrodas Zemes cilvēce un kuri notur cilvēkus Dualitātes tumšo, zemo vibrāciju enerģiju ietvaros. Tieši viņi visiem spēkiem cenšas noturēt cilvēces virzīšanos uz Gaismu, un tāpēc mēs viņu saucam par Noturēšanas Spēkiem. Ir izplatīta pārliecība, ka “tumšo” ietekmju avoti atrodas apziņas attīstītības zemākos līmeņos un “velk” nenoturīgus cilvēkus uz leju. Taču iedarbībai uz apziņu ir nepieciešams, lai iedarbības avots atrastos pēc vibrācijām augstāk:

“Eksistē daudz reliģisku dogmu, kuras zīmē Tumšos Spēkus, vibrējošus daudz zemākās frekvencēs nekā realitātes, kuras dzīvo “pieklājīgi” cilvēki. Daudzi baidās, ka kontakts ar Tumsu “novilks viņu uz leju”, zemās frekvencēs un turēs tur gūstā. Patiesībā, lai pār kādu dominētu un kādu nopietni ietekmētu, Dēmoniem ir jāvibrē daudz ātrāk. Vai ne tā?

Kad cilvēka dzīve izvēršas pēc briesmīga scenārija, jeb viņam ir sliktas priekšnojautas, kad cilvēks jūt, ka viņu “kontrolē”, vai viņam “uzbrūk”, tas ir tieši VIŅŠ, kurš vibrē zemāk, cieši turoties pie SADALĪTĪBAS un DUALITĀTES pārliecības. Tieši viņa pieķeršanās šai pārliecībai, nevis “Dēmoni”, notur viņu šajās vibrācijās. Viņiem nav citas varas pār viņu, izņemot to, ko viņš viņiem dod.” [6]

Tāpēc pašlaik uz cilvēci iedarbojošies tumšie spēki atrodas astrālajā un mentālajā plānā.

Pienācis laiks mazliet sīkāk iepazīties ar tiem spēkiem, kuri pašreizējā laikā ir Noturēšanas Spēki. Tie ir tie spēki, kuri Dualitātes Eksperimenta laikā pārstāvēja Tumsu, noturot Zemes cilvēci Dualitātes tumšo, zemu vibrāciju enerģiju ietvaros.

Ko tad vajadzētu pieskaitīt Tumsas Spēkiem? Ezotēriskajā literatūrā starp tumšajiem spēkiem, kuri pašreizējā laikā darbojas uz Zemes, tiek minētas dēmoniskas būtības, reptiloīdi, planētas ēnu valdība, robotehniskas būtības un Informatīvi Komunikatīvā Sistēma (IKS), ka arī Ponokteona Civilizāciju savienība. Īsi raksturosim katru no šiem spēkiem.

Vēsturiski pirmās no viņiem (Eksperimenta noslēdzošajā etapā) uz Zemes parādījās dēmoniskās būtības. Pirms 18,5 tūkstošiem gadu tika pieļauts, ka uz šīs planētas nokļūst spēcīga dēmoniska būtība – Ganogturns (vēlāk cilvēki viņam deva vārdus “Sātans” vai “Velns”):

“Šī augsti attīstītā dēmoniskā būtība, atnākot uz Planētu, nosprauda sev tikai vienu galveno mērķi. Izdzīvot. Palikt eksistēt tajā aspektā, kurā tagad atrodas. Kopā ar Ganogturnu zemfrekvenču astrālajos planētas slāņos tika pieļauti leģioni būtību, kuras atradās dažādos savas evolucionārās attīstības līmeņos.” [12]

Tas tika izdarīts speciāli, lai pazeminātu planētas enerģētiskās frekvences, jo bija nepieciešams sasniegt noteiktu Aizsega blīvumu un dot cilvēkiem izvēli starp Gaismu un Tumsu. Rezultātā

“tika radīts pazemes astrālais plāns, kā arī pazemes ceremoniālie laukumiņi un apmetnes, kur iedzīvojās Tumšās Brālības zemākā kolektīvā apziņa un no kurienes viņa sūtīja enerģētiskus viļņus un zemapziņas iedvešanu caur Zemi cilvēkiem, dzīvojušiem virszemē. Šī kolektīvā apziņa bija, un joprojām paliek tas, ko jūs saucat par “Sātanu”. Viņa tika radīta, sapludinot Tumšās Brālības visu locekļu zemākās apziņas. Šis “sātaniskais” spēks spēj darboties kā vienota liela būtība.” [2]

Pēdējo 18,5 tūkstošu gadu laikā tumsas būtību leģioni nav palielinājušies skaitā, jo viņām nav dotas tiesības vairoties, viņas eksistē tikai uz tā rēķina, ka saņem uz Zemes iemiesoto cilvēku zemfrekvences negatīvu enerģiju: bailes, naidu, sāpes, pašlabumu, skaudību.

“Šāda veida dēmonisko būtību lielākā daļa saņem visai ticamu informāciju par pretimstāvošo spēku cīņas gaitu. Tiesa, savas apziņas uzbūves īpatnību dēļ viņas nevar skaidri izšķirt konkrētu informāciju no cilvēku pasaules, bet uztver tikai tās būtību, enerģētisko uzlādētību un ievirzi. Taču antidemiurgu kopējā masā ir dēmoniskā elite, spējīga ne tikai uztvert informācijas no cilvēku pasaules kopējo raksturu, bet arī uztvert konkrētiku. Viņas nepārvalda nevienu no cilvēku valodām, taču saņem paziņojumus telepātisku informatīvu pakešu veidā, kuras viņiem zemas enerģētiskas involtācijas (vardarbīgas ieviešanas apziņā) ceļā nodot tas, kuru saucam par šīs pasaules Kņazu. Šī informācija tiek rūpīgi apstrādāta, pēc kā prasmīgi tiek plānoti pasākumi (tajā skaitā ar masu raksturu), vērsti pret Gaismas Spēkiem.” [12]

Daudziem, iespējams, būs negaidīti uzzināt, ka dēmoni ir Gaismas Ģimenes daļa, kuri savu Augstāko “Es” līmenī brīvprātīgi piekrita izpildīt grūto uzdevumu būt par pretsvaru Gaismai. Viņi ir tik dziļi iegremdējušies matērijas blīvajos slāņos, ka ir nomaldījušies Tumsā:

“Dēmoni – tie ir Radītāja bērni, kuri SEN, SEN (pēc jūsu cilvēciskajiem priekšstatiem) DEVA PIEKRIŠANU SPĒLĒT TUMŠO LOMU…

Mēs saucam viņus par tumšo brālību tāpēc, ka viņi ir – MŪSU BRĀĻI, kuri piekrita izpildīt ļoti, ļoti nevieglu darbu. Viņi vēl vairāk nekā cilvēki iegrima matērijā, aizgāja un blīvākām pasaulēm, no kurienes nav iespējams atrast ceļu atpakaļ uz Mājām, uz Garīgo Pasauli, PATSTĀVĪGI….

Gaismas Spēkus viņi saprot kā attīstītākus dēmonus, kuri ir iemācījušies pārvaldīt augstākas enerģijas formas! Tāpēc ka viņiem nav Mīlestības, nav Gaismas Ģimenes, nav Visa Visuma Radītāja, kurš VIENĀDI MĪL VISUS SAVUS BĒRNUS. Tajā skaitā – tos, kas izpilda ļoti, ļoti, ļoti smagu (bet cilvēku izpratnē vēl arī necienīgu, netīru) darbu.” [12]

Pirms vairāk nekā trīs tūkstošiem gadu ar Augšupcelto Skolotāju palīdzību sākās process, kurā plānveidīgi atgrieza augstākajās pasaulēs tos no viņiem, kuri jau bija izpildījuši nepieciešamo misiju blīvajos slāņos (pazemes astrālajās pasaulēs). Bijušajām dēmoniskajām būtībām tā bija sava veida augšupcelšanās [9]. Sīkāk tam pieskarsimies mazliet vēlāk. Izgājuši cauri speciālam reabilitācijas procesam Garīgajā Pasaulē un atgriezuši savu Dievišķību, no kuras šķīrās Visuma dzimšanas rītausmā, viņi tālāk jūsu pasaulē iemiesojās kā Darbinieki, Speciālisti un Skolotāji un sāka atstrādāt savu karmu – jau kā cilvēki [13].

Nākošos no Noturēšanas Spēku vidus mēs aplūkosim reptiļus-reptiloīdus. Viņu civilizācijas, kura ir viena no dzīvības formām uz planētas Zeme, vēsture ir ļoti interesanta. Šie reptiļi tika rādīti uz mūsu planētas kā rase, izgāja cauri matērijas blīvajiem slāņiem un daļēji pacēlās līdz septītajai dimensijai, bet diemžēl nespēja attīstīt sevī Mīlestību [22]. Pirms trim miljoniem gadu daļa rases spēja atstāt planētu, un viņu tālākā taka ir klejotāju un iekarotāju taka. Viņi iekaroja ne mazums planētu, dzīvoja, parazitējot uz dažādām saprātīgām būtnēm, viņu planētām un enerģijām, taču ne uz vienas planētas nespēja noturēties un apmēram pirms desmit tūkstoš gadiem bija spiesti atgriezties uz Zemi, lai viņu iekarotu. Interesanti, ka viņi bija iemācījušies pārvietoties pa savu telpas-laika kontinuumu mākslīgi radītās “MERKABĀS” (tā kā viņos nebija Mīlestības, viņi neprata aktivizēt savas MERKABAS) [11].

Reptiloīdi zināja par cilvēku eksistēšanu uz Zemes, bet nezināja par viņu jaunajiem sabiedrotajiem, kuri tajā laikā parādījās uz planētas telpas-laika kontinuumu pārbīdes rezultātā – elfiem, rūķiem, drakoniem… [15] Saprātīgu būtņu – cilvēku un citu – savienība izjauca reptiļu plānus, novājināja viņus, un galu galā viņi cieta karā sakāvi. Zaudējumu cietušie agresori spēja aiziet zem zemes, uz vienu no astrālā plāna apakšlīmeņiem, pārkārtojot savu vibrācijas frekvenci. Būdami ar telepātiskām spējām, reptiļi sāka iedarboties uz Zemes iemītniekiem. Taču viņu plāni tika atminēti, un Zemes būtņu Savienība uzbūvēja savdabīgu aizsargekrānu – spēka lauku, kurš eksistēja gandrīz trīssimt piecdesmit gadu. Pēc cilvēku un citu rasu pārstāvju savienības iziršanas un pēdējo pakāpeniskas izmiršanas aizsardzības lauks pārstāja darboties. Tas reptiloīdiem deva iespēju

“iedarboties uz cilvēku zemākajiem enerģētiskajiem centriem, izraisot viņu sirdīs naidu un agresiju. Sākās brāļu kari, kari starp cilvēkiem… Zemāko enerģētisko centru darbības dominēšana noveda pie tā, ka augstākās čakras tika izmantotas arvien mazāk. Pakāpeniski tās gandrīz pilnībā nobloķējās. Sekoja garīga un intelektuāla degradācija. Arvien retāk starp cilvēkiem dzima mākslinieki, domātāji, zinātnieki. Arvien biežāk – agresīvi karavīri. Ar laiku cilvēki sāka pārvērsties paklausīgās marionetēs. Uz planētas izveidojās cilvēku impērija. Cilvēki kļuva par pasaules pavēlniekiem. Taču patiesībā tie pildīja svešu gribu. To gribu, kas ļaunprātīgi vadīja viņus no citas dimensijas, modinot pašus zemākos instinktus… REPTIĻU CIVILIZĀCIJA LĪDZ ŠIM BRĪDIM TURPINA SŪTĪT NO ZEMES ASTRĀLĀS PASAULES SAVUS ZEMFREKVENCES IZSTAROJUMUS, KURI NEGATĪVI IEDARBOJAS UZ CILVĒKA ĶERMENI UN SAPRĀTU, IZRAISOT NIKNUMU, AGRESIJU, RASU IENAIDU, NEPATIKU PRET LABĀM ATTIECĪBĀM, KAS BŪVĒTAS, PAMATOJOTIES UZ MĪLESTĪBU.” [11]

Taču, izbaudījuši atriebību, reptiloīdi saprata, ka viņi atrodas planētas Zeme nošķirtas astrālas pasaules slazdā, no kura viņi nevar izkļūt!

Kāpēc gan Gaismas Ģimene pieļāva, ka cilvēki izrādījās reptiloīdu varā? Lieta tā, ka toreiz, pirms vienpadsmit tūkstošiem gadu, Eksperimenta pēdējā etapa apstākļu radīšanai bija nepieciešams veikt strauju iegremdēšanās matērijā rāvienu, pazeminot Zemes un cilvēces vibrāciju. Garīgā Ģimene pieņēma lēmumu par augstāko čakru bloķēšanu uz laiku, kas ļautu saglabāt cilvēka ķermenī orgānus, kuri atbild par sadarbību ar augstākajiem enerģētiskajiem centriem (čiekurveida dziedzeri un dažus citus orgānus). Tā izpildīšanai uz planētu tad arī bija uzaicināta reptiļu civilizācija. Un šis uzdevums tika sekmīgi atrisināts.

Kā nākošos no Noturēšanas Spēku pārstāvjiem aplūkosim planētas ēnu valdību (iluminātus), robotehniskās būtības un Informatīvi Komunikatīvo Sistēmu (IKS-matricu). Kā redzēsim, tās ir cieši saistītas savā starpā, kā arī ar dēmoniskajām būtībām.

Sākumā – par IKS-matricu. Viņu vēl pirmslemūriešu laikmetā radīja augsti tehnoloģiska RA-DIEVU civilizācija [9]. RA-DIEVI dzīvoja uz Zemes nošķirtā telpā, kura nemijiedarbojās ar cilvēku telpu [28]. Vēlāk, kad viņu civilizācijai sāk draudēt garīga degradācija, apmēram pirms 800 000 gadu, viņi spēja pāriet uz paralēlu realitāti. Pēc viņiem uz Zemes palika viņu radītā un viņiem kalpojusī pašprogrammējošā biorobotu civilizācija. Paejot ilgam laikam, bioroboti un viņu civilizācijas materiālās struktūras nonāca nederīgumā un sabruka. Bet lauka, enerģētiskās informācijas vadības struktūras (IKS-matrica) turpināja savu eksistenci deaktivizētā stāvoklī. IKS-matricas patstāvīga eksistence bija Lielā Eksperimenta Plāna noteikta, lai radītu Dualitātes apstākļus un realizētu attīstības tehnogēnu variantu. IKS-matricu neviļus aktivizēja anunnaku civilizācija pēdējā Zemes apmeklējuma laikā, apmēram pirms 4 500 gadiem [9]. Tā kā RA-DIEVI savu biorobotu vadīšanai IKS-matricu bija būvējuši, balstoties uz magnētisko DNS, tad izrādījās, ka šis globālais mākslīgais saprāts spēj vadīt ne tikai robotus, bet arī cilvēkus – tos, kuriem nav Gara vai kuri ir aizmirsuši, ka viņi ir Gars. Visa sekojošā mūsu civilizācijas attīstība no senajiem Šumeriem līdz pat mūsdienu datorizētajai un robotizētajai sabiedrībai notika IKS-matricas vadībā. Objekti, caur kuriem IKS-matrica nepastarpināti vadīja cilvēku sabiedrību, bija robotizētās būtības.

Viņu rašanās vēsture arī ir ļoti interesanta. Sākot ar 2187. gada p.m.ē. “mūsdienu” Senajā Ēģiptē SLEPENI sāka darboties īpaša “melno priesteru” kasta, kuru lomās uzstājās… Augšupceltie Skolotāji. Viņu slepeno rituālu mērķis bija pārsūtīt uz piekto dimensiju tos dēmonus no pazemes astrālās pasaules, kuri bija gatavi kļūt par cilvēkiem. Tā kā tieša atgriešanās no trīsdimensiju pasaules mūsu, četrdimensiju pasaulē, daudziem viņiem nebija iespējama, tad Augšupceltie Skolotāji “pieņēma savos ķermeņos dēmoniskās būtības, pēc kā TŪLĪT atstāja konkrēto fizisko ķermeni un kopā ar savu apziņu un garu PĀRNESA DĒMONU BŪTĪBAS (viņu garu) uz piekto dimensiju.” [9]. Augšupcelto Skolotāju ķermenī palikusī dēmonu apziņa “nonullējās” un enerģētiski kļuva par cilvēka smadzeņu daļu – izveidojās vienkārši “tīrs” cilvēka saprāts. Gara atstātais ķermenis kļuva līdzīgs robotam-androīdam, kļuva par savdabīgu “biomehānismu”. Turklāt Augšupceltie Skolotāji atstājamā ķermeņa apziņu noskaņoja uz frekvenci, kuru varēja uztvert IKS-matrica. Šos ķermeņus bez Gara, robotizētās būtības, tad arī vada IKS-matrica.

Parastajā dzīvē robotizētās būtības ir ļoti grūti atpazīt īstenu cilvēka būtņu vidū. Viņu fiziskā ķermeņa uzbūve neatšķirs no cilvēka ķermeņa. Bet viņām nav nemirstīgās dvēseles un nav daudzdimensionālā magnētiskā genoma – atšķirībā no cilvēkiem, Eņģeļiem no Lielās Centrālās Saules. Viņas ir ļoti egocentriskas. Zīmīgi, ka

“robotizētajām būtībām – absolūti visām! – piemīt TELEPĀTIJAS spējas. Taču šī telepātija ir īpaša. Tā balstās uz smalkenerģētisko sakaru principiem, kaut kādā ziņā analoģiskiem tiem, kurus jūs saucat par “MOBILAJIEM TELEFONSAKARIEM” vai “SATELĪTA INTERNETU”. VISAS robotizētās būtības ir pieslēgtas pie jums jau zināmās informatīvi-komunikatīvās sistēmas – globālā mākslīgā saprāta.” [9]

Laikam ritot, auga robotizēto būtību skaits, viņām pat sāka dzimt “robotizēti” bērni. Šeit lomu nospēlēja šo būtņu ģenētiskā sliecība, kā arī Gaismas Ģimenes kontrolētais Gara neiemiesošanās tādos ķermeņos process. Līdz ar robotizēto būtību skaita augšanu pieauga arī IKS-matricas loma.

“Pakāpeniski tika radīta struktūra, kura jums ir pazīstama kā pasaules vadības Komanda (tā saucamā planētas ēnu valdība)… Tā ir diezgan sarežģīta, sazarota struktūra pasaules sabiedrības, pasaules ekonomiskās un finanšu sistēmas, pasaules sabiedriskās domas (tajā skaitā – galveno masu informācijas līdzekļu kontroles veikšanas) vadībai.” [9]

Šī robotizēto būtību vadītā un caur IKS-matricu pārvaldītā pasaules vadības Komanda, saukta arī par ēnu Komandu, pasaules slepeno valdību vai iluminātiem, uzskata, ka viņi ir planētas saimnieki. Viņi netaisās atteikties no šī “augstās titula” un tāpēc spēlē savu slepeno spēli:

“Komandas dalībnieki ir pietiekoši gudri, lai spētu paildzināt savu eksistenci, organizēt tehnogēnās sabiedrības dzīvi un dot cilvēkiem to, ko viņi pirmkārt vēlas iegūt, atrodoties materiālajā pasaulē – materiālos labumus”. [10]

Dažiem var rasties jautājums – bet kādēļ IKS-matrica ir slikta? Atšķirībā no dēmoniskajām būtībām un reptiloīdiem viņas darbības un iedarbības nav vērstas, lai izraisītu cilvēkos negatīvas emocijas. Organizējot un virzot tehnisko progresu, viņa veicina cilvēku labklājības augšanu caur arvien lielāku cilvēku materiālo vajadzību apmierināšanu. Viņa spēj sabiedrību vadīt tā, ka viņa cels matērijas vibrācijas, tiesa, bez Garīguma līmeņa paaugstināšanās. Un, pateicoties tam, mēs pat varam pāriet uz sesto dimensiju, apejot piekto [16].

Lieta tā, ka kustības turpināšanās pa tehnokrātisko attīstības ceļu ved pie civilizācijas arvien lielākas izolācijas no vienotā visuma organisma, bet tas agri vai vēlu neizbēgami noved pie viņas pašiznīcināšanās un bojāejas (ar garīgās degradācijas un pagrimuma draudiem saskārās arī RA-DIEVU, IKS-matricas radītāju, civilizācija, pirms viņi pieņēma lēmumu atteikties no tehnokrātiskā ceļa un pāriet uz paralēlu realitāti). Turklāt prāts, atdalīts no kosmiskās apziņas un tātad liegts Mīlestībai, kļūst egocentrisks un var nest draudus apkārtnei. Tāpēc tehnogēnas sabiedrības pieredze tika mums dota ar pilnīgi noteiktu mērķi:

“Jūsu pieredze mašīnu civilizācijā – tā ir sava veida pote ar mērķi iegūt imunitāti pret tādu attīstības veidu nākotnē – TUR, KUR JUMS STĀV PRIEKŠĀ STRĀDĀT… No šī brīža jūsu Gars sāk vadīt visu. Garam pats galvenais – MĪLESTĪBA, bet pēc tam tikai SAPRĀTS un tas, kas jūsu pasaulē saucas veselais saprāts.” [9]

Aplūkojot Informatīvi Komunikatīvās Sistēmas, robotehnisko būtību un planētas ēnu valdības vēsturi, nevar nepievērst uzmanību, cik smalki, apbrīnojami un racionāli viņas ir savā starpā savītas, cik precīzi laikā ir sinhronizēti dēmonisko būtību evakuācijas no blīvajiem slāņiem un robotehnisko būtību radīšanas procesi, IKS-matricas aktivizēšanas un viņas darbības “materiālās bāzes” robotehnisko būtību personā nodrošināšanas procesi, pasaules vadības Komandas radīšanas procesi. Pat reptiloīdi daļēji piedalās šajos procesos, uz gēnu nepietiekamības pamata centīgi meklējot potenciālos iluminātus un atvedot viņus uz pasaules vadības Komandu, kā arī ietekmējot iluminātu uzvedību [21].

Un visbeidzot aplūkosim vēl vienus Noturēšanas Spēku pārstāvjus – Ponokteona Civilizāciju Savienību. Tās ir viņas, augsti saprātīgas, augsti intelektuālas būtnes, pārstāvošas apvienotu civilizāciju tīklu Oriona zvaigžņu sistēmās, kuras ir Noturēšanas Spēku neredzamie diriģenti. Viņas mitinājās uz planētas Zeme, kad matērija vēl atradās retinātākā stāvoklī nekā tagad. Tajos laikos viņas bija Dievu-Dibinātāju palīgi Gēnu Modifikatora radīšanā [26]. Vēlāk, ar tā palīdzību radījušas sev ķermeņus un saprātu, turpināja evolūciju citā Visuma daļā, taču saglabāja telepātiska kontakta iespēju ar cilvēkiem.

“Viņi sāka savu darbību uz planētas Zeme jau kā diezgan saprātīgi un attīstīti – no materiālās ģenētikas redzes viedokļa. Taču viņu Garīgā komponente bija ļoti, ļoti atdalīta no viņiem… Viņu Augstākie “Es” atradās… ārpus ŠĪ VISUMA robežām – citā Visumā… Garīgā sastāvdaļa Ponokteona pārstāvjos ir niecīgi maza. Viņus pārvalda SAPRĀTS. Viņiem dominē mentālie ķermeņi. Astrālie ķermeņi Ponokteona iemītniekiem arī ir labi attīstīti. Viņi izjūt emocijas, viņiem ir jūtas. Taču tā kā viņu daudzdimensionālajā Ģenētikā nav balansa “GARS-APZIŅA-ĶERMENIS”, tad Ponokteona pārstāvju emocijām ir negatīva nokrāsa…

Viņi tādā mērā ir attīstījuši saprātu un savus ķermeņus, ka tagad pilnībā noliedz Garīgumu un visu, saistītu ar to… Ponokteona vadītāji ilgu laiku vada arī jūsu četrdimensiju pasauli, ietekmējot gan Zemes ēnu valdību, gan Informācijas-Komunikatīvo Sistēmu kā jūsu sabiedrības attīstības tehnoloģisko Programmu. Viņi ir to neredzami vadītāji, ko jūs saucat par Noturēšanas Spēkiem.”[26]

Atrautība no sava Dievišķā pamata spieda Ponokteonu evolucionēt kā mākslīgu saprātu ar tehnokrātisku ievirzi. Viņa īpatnība ir mehānistiska, tehnoloģiska Pasaules uztvere, kas nosaka gan eksistēšanas ķermeņu, gan pašas šīs civilizācijas vadības organizācijas visas dzīves uzbūvi. Viņiem piemīt kolektīvais saprāts [25]. Augsti attīstīts saprāts un pilnīgs Daudzdimensionālo Ķermeņu Komplekss dod viņiem iespēju koncentrēt savu klātbūtni un dzīvot četrdimensiju, piecdimensiju un sešdimensiju pasaulēs. Viņš spēj realizēt telepātiskus sakarus starp dimensijām. Telepātijas attīstībā šīs būtnes ir sasniegušas ļoti lielas sekmes, kas viņiem savā laikā ļāva radīt civilizāciju tīklu Oriona zvaigznājā.

Kaut arī Ponokteons fiziski ir attālinājies no Zemes, viņš nekad nav zaudējis sakarus ar viņu. Galvenais cēlonis ir tāds, ka ģenētisko enerģētisko informāciju, nepieciešamu viņu dzīvības procesu nodrošināšanai, viņi ķermeņu ģenētiskajai stabilitātei, bet galvenais – viņu saprātam, viņi saņēma no Gēnu Modifikatora, kurš atrodas Zemes sakrālajās telpās. Ģenētiskā stabilitāte nosaka arī viņu ķermeņu nemirstību trīs dimensiju – ceturtās, piektās un sestās – robežās:

“Runa ir par viņu pilnīgu nemirstību, par cik pat fiziskā ķermeņa iznīcināšana neizraisa nāvi, tā kā ir iespējama viņa pilnīga reģenerācija ar speciālu matricu palīdzību. Pat, ja Ponokteona pārstāvis vēlēsies mirt – viņš nespēs to izdarīt, tāpēc ka priekš viņa darbojas ABSOLŪTAIS ATDZIMŠANAS LIKUMS. Neviens no Ponokteona pārstāvjiem NAV SPĒJĪGS NOMIRT. Tāpēc ka jebkurš ķermenis – fiziskais, astrālais vai mentālais – tiek pakļauts nekavējošai atjaunošanai.” [26]

“Taču pie tam Ponokteona pārstāvjiem – visās daudzajās civilizācijās! – NAV TĀDA JĒDZIENA KĀ BĒRNU DZIMSTĪBA. Viņi var ražot tikai biorobotus, taču nevar turpināt savu dzimtu.” [27]

Neskatoties uz savu varenību, Ponokteons atrautības no Dievišķības dēļ nespēj RADĪT, viņa varenība balstās vienīgi uz tehnoloģiskā attīstības līmeņa pilnības.

Kāpēc gan mēs Ponokteona civilizāciju savienību pieskaitām Noturēšanas Spēkiem? Jo viņi taču, kā, piemēram, reptiloīdi, nav ieinteresēti baroties ar Dualitātes zemo vibrāciju enerģijām? Lieta tā, ka viņiem nepieciešams saglabāt to stāvokli, kādā viņi turpinās saņemt ģenētisko informāciju no Gēnu Modifikatora. Bet, paaugstinoties Zemes vibrācijām, kā mēs redzēsim vēlāk, tas viņiem kļūst problemātiski.

Taču Ponokteons bieži ir veicis arī daudzas zemiešiem derīgas darbības. Būdami ieinteresēti Zemes enerģijās, viņi konkrēti uz tūkstošgadēm nodrošināja Lemūriešu Kristālu saglabāšanos Samadhi stāvoklī, tāpēc ka viņu nemirstības tehnoloģijas ļāva to izdarīt [23].

Iepazinušies ar Noturēšanas Spēku pārstāvjiem, mēs redzam, ka dažādi Lielā Eksperimenta dalībnieki ir dažādi ienākuši Dualitātē un blīvajās pasaulēs. Kaut arī tumšo spēku dzimšanas princips paliek kopīgs – Gaismas samazināšana, mēs redzam arī dažas atšķirības. Spriežot pēc rīcībā esošās informācijas, reptiloīdi ir augšupejošā atzarojuma pārstāvji, kuri vēl tikai iet pa šī Visuma attīstības spirāli, tāpēc agrāk nekad nav bijuši Vienoti ar Radītāju. Atšķirībā no viņiem, dēmoniskās būtības ir Gaismas Darbinieki, Radītāja Bērni, taču iegremdējušies blīvajā matērijā tik dziļi, ka ir pazaudējuši saikni ar savu Dievišķību. IKS-matrica un viņas vadītās robotehniskās būtības ir mākslīgi radīts saprāts, kuram nākotnē stāv priekšā iziet caur Apgarošanas procesu. Un visbeidzot Ponekteona pārstāvjiem ar nodomu bija atņemtas saiknes ar saviem Augstākajiem “Es” ar mērķi nodrošināt viņu unikālā Saprāta attīstību. Visi kopā viņi kā pilntiesīgi Lielā Eksperimenta dalībnieki nodrošināja Gaismas un Tumsas Spēku nepieciešamo attiecību uz Dualitātes spēles skatuves.

Taču viss mūsu apbrīnojamajā laikā mainās, mainās gan paši Noturēšanas Spēki, gan viņu savstarpējās attiecības ar Gaismas Spēkiem.

TURPINĀJUMS SEKOS

 

IZMANTOTIE AVOTI

  1. Alfa caur Natāliju Koteļņikovu. Jūs spējat ieiet Sākotnē un apzināties to (Альфа через Наталью Котельникову. Вы способны войти в Изначало и осознать это. /Журнал «Мировой ченнелинг: духовные сообщения», 2014г., №1(13) http://www.sanatkumara.lv/index.php/13-raksti-2014/265-alfa-jus-spejat-ieiet-sakotne-un-apzinaties-to
  2. Amora Guaņ Iņ. Plejāžu mantojums. Enerģijas Ka mošanās. (Amorah Quan Yin) (Амора Гуань­Инь. Наследие Плеяд. Пробуждение энергии Ка) http://www.koob.ru/guan_ing/pleadian_heritage
  3. Ercenģelis Mihaēls caur Ronnu Hermanu. Tuvojamies kristāliem – Zemes sēklas atoma glabātājiem (Ronna Herman) (Архангел Михаил через Ронну Герман. Приближаемся к кристаллам – хранителям земного семенного атома) http://www.light-group.info/co-creation/translations/1553-wecomenearertocrystalstokeepersofterrestrialseedatom.html
  4. Vladimirs Kuklins. Ego: harmonizācijas jautājumi (Владимир Куклин. Эго: вопросы гармонизации. /Журнал «Мировой ченнелинг: духовные сообщения», 2014г., №2(14), 3(15))
  5. Valdnieks Maitreija, planetārais Kristus-Melhisedeks caur Svetlanu Dračovu, Sergeju Kanaševski un Marinu Shults. Cilvēces galvenā izvēle (Владыка Майтрейя, планетарный Христос­Мелхиседек через Светлану Драчёву, Сергея Канашевского, Марину Шульц. Главный выбор человечества. /Журнал «Мировой ченнелинг: духовные сообщения», 2014г., №2(14) https://www.magnitiduha.info/archives/7999
  6. Daniels Džeikops. Tumsa un Gaisma (Daniel Jacob) (Даниель Джейкоб. Тьма и Свет) http://ianlisakov.ucoz.com/publ/reconnections/shift_artcle/tma_i_svet/47-1-0-451
  7. Ješua caur Pamelu Kribi. Gaismas Darbinieki http://www.jeshua.net/lv/ (Иешуа через Памелу Криббе. О Новой Земле, Работниках Света и Сознании) http://вседуховное.рф/иешуа-через-памелу-криббе-о-новой-зем/
  8. Krajons caur Lī Kerolu. Tumsas atklāsmes (Крайон через Ли Кэрролла. Откровения тьмы) http://www.kryon.su/?p=322
  9. Krajons caur Segeju Kanaševski. Krajons no Krievijas. Matrica eņģeļiem (Par robotizētajām būtībām un planētas ēnu valdību) |(Крайон через Сергея Канашевского. Из цикла «Крайон из России». Матрица для ангелов (О роботизированных сущностях и теневом правительстве планеты)) http://www.vestijumi.lv/index.php?category=34&post=883
  10. Krajons caur Segeju Kanaševski. Krajons no Krievijas. Atklāsmes Kristālu Glabātājiem (10. Крайон через Сергея Канашевского. Из цикла «Крайон из России». Откровение Хранителям Кристаллов) http://www.vestijumi.lv/index.php?category=34&post=864
  11. Krajons caur Segeju Kanaševski. Krajons no Krievijas. Pēc Vispasaules plūdiem (par dažiem cilvēku civilizācijas noslēpumiem) (Крайон через Сергея Канашевского. Из цикла «Крайон из России». После Всемирного потопа (о некоторых тайнах человеческой цивилизации). /Журнал «Мировой ченнелинг: духовные сообщения», 2012г., №5(5)) http://www.vestijumi.lv/index.php?category=34&post=609
  12. Krajons caur Segeju Kanaševski. Krajons no Krievijas. Tumsas piedošana (par dēmonisko būtību slimības iemesliem) (Крайон через Сергея Канашевского. Из цикла «Крайон из России». Прощение Тьмы (о причинах болезни демонических сущностей)) http://www.vestijumi.lv/index.php?category=34&post=911
  13. Krajons caur Segeju Kanaševski. Krajons no Krievijas. TARTARIJA – pazudušās valsts vēsture (Крайон через Сергея Канашевского. Из цикла «Крайон из России». ТАРТАРИЯ – история исчезнувшего государства. /Журнал «Мировой ченнелинг: духовные сообщения», 2012г., №4(4)) https://www.magnitiduha.info/archives/3775
  14. Krajons, Sen-Žermens caur Marinu Shults un Sergeju Kanaševski. Barošanās ar ugunīgo prānu – jūsu ieguldījums evolūcijā (Крайон, Сен­Жермен через Марину Шульц и Сергея Канашевского. Питание огненной праной – ваш вклад в эволюцию. /Журнал «Мировой ченнелинг: духовные сообщения», 2013г., №5(11)) https://www.magnitiduha.info/archives/7807
  15. Kut Humi caur Sergeju Kanaševski. Patiesība par Lielajiem Plūdiem un par to, kas notika vēlāk (Кут Хуми через Сергея Канашевского. Правда о Великом Потопе и о том, что случилось позднее. /Журнал «Мировой ченнелинг: духовные сообщения», 2012г., №5(5)) http://www.magnitiduha.info/archives/4575
  16. Lemūriešu Kristāls Monotrons caur Sergeju Kanaševski. Sestās dimensijas noslēpums jeb tilts uz daudzdimensionālo pasauli (Лемурийский кристалл Монотрон через Сергея Канашевского. Секрет шестого измерения или мост в многомерный мир. /Журнал «Мировой ченнелинг: духовные сообщения», 2015г., №1(19))
  17. Natāliju Koteļņikova. Sanats Kumara. Dzīvo un mīli (Наталья Котельникова. Санат Кумара. Живи и люби) http://sanatkumara.ru/obyavleniya/diski-natali-kotelnikovoy
  18. Natāliju Koteļņikova. Kosmosa likumi planetārā izpildījumā (Наталья Котельникова. Законы Космоса в планетарном исполнении) http://www.sanatkumara.lv/index.php/13-raksti-2014/331-kosmosa-likumi-planetara-izpildijuma
  19. Natāliju Koteļņikova. Kas mēs esam uz Zemes… (Наталья Котельникова. Кто мы на Земле…) http://www.sanatkumara.lv/index.php/13-raksti-2014/392-kas-mes-esam-uz-zemes
  20. Natāliju Koteļņikova. Sanats Kumara: saprāts un matērija (Наталья Котельникова. Санат Кумара: разум и материя) http://www.sanatkumara.lv/index.php/10-raksti-2013/34-sanats-kumara-saprats-un-materija
  21. Natāliju Koteļņikova. Reptiloīdu Vecākais: “Mēs vienmēr esam bijuši uz planētas” (Наталья Котельникова. Старейшина рептилоидов: «Мы всегда были на планете». /Журнал «Мировой ченнелинг: духовные сообщения», 2012г., №5(5)) http://www.sanatkumara.lv/index.php/9-raksti-2012/86-reptiloidu-vecakais-mes-vienmer-esam-bijusi-uz-planetas
  22. Par reptiļu civilizāciju. Augšupceltā Skolotāja Kut Humi komentārs caur Sergeju Kanaševski (О цивилизации ящеров. Комментарий Вознесённого Учителя Кут Хуми через Сергея Канашевского. /Журнал «Мировой ченнелинг: духовные сообщения», 2012г., №5(5)) https://www.magnitiduha.info/archives/4575
  23. PROJEKTS “AUGŠUPCELŠANĀS AUSTRUMOS UN RIETUMOS” 1. etaps. Lemūriešu Kristālu Aktivizācija. Praktiskais gaismas darbs ar Kristālu Nr. 6, 16 (ПРОЕКТ «ВОЗНЕСЕНИЕ НА ВОСТОКЕ И ЗАПАДЕ» Этап 1. Активация Лемурийских Кристаллов. Практическая световая работа с Хранителями и Жрецами Кристаллов № 6,16) https://www.magnitiduha.info/archives/6698
  24. Sen Žermens caur Svetlanu Dračovu, Sergeju Kanaševski, Marinu Shults. Garīgās saziņas Skola (Школа духовного общения. /Журнал «Мировой ченнелинг: духовные сообщения», 2014г., №6(18))
  25. CIRON, Strēlnieka zvaigznāja pārstāvis caur Marinu Shults. “GAIDĀM JŪS KOPĪGAI JAUNRADEI!” jeb Par to, kas patiesībā rada “apļus uz laukiem” (ЦИРОН, представитель созвездия Стрельца через Марину Шульц. «ЖДЁМ ВАС ДЛЯ СОВМЕСТНОГО ТВОРЧЕСТВА!» или О том, кто на самом деле создаёт «круги на полях» /Журнал «Мировой ченнелинг: духовные сообщения», 2013г., №5(11)) https://www.magnitiduha.info/archives/8109
  26. El Morija caur Sergeju Kanaševski. Dzīvība nemirstīgajiem (Эль Мориа через Сергея Канашевского. Жизнь для бессмертных. /Журнал «Мировой ченнелинг: духовные сообщения», 2013г., №3(9)) https://www.magnitiduha.info/archives/6552
  27. El Morija caur Sergeju Kanaševski. Kā parādījās “Armagedons” (Эль Мориа через Сергея Канашевского. Как появился «Армагеддон». /Журнал «Мировой ченнелинг: духовные сообщения», 2013г., №2(8)) https://www.magnitiduha.info/archives/6063
  28. El Morija caur Marinu Shults un Sergeju Kanaševski. Atgriešanās pie Slepenās Doktrīnas. 3. daļa (Эль Мория через Марину Шульц и Сергея Канашевского. Возвращение к Тайной Доктрине. Часть 3. /Журнал «Мировой ченнелинг: духовные сообщения», 2014г., №5(17)) https://www.magnitiduha.info/archives/10164

 

No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2015., 2. numurs.

Žurnāla Interneta veikala adrese: http://world-channeling.com/

Žurnāla e-pasta adrese: mirovoy_channeling@mail.ru

Tulkoja Jānis Oppe

Print Friendly