Marina Šulca, Latvija
Veltīts visiem jums, ejošiem uz Slavas Zāli…
Mēs daudz tagad runājam par augšupcelšanos. Visiem gribas zināt šī procesa detaļas – kad, kā, kur, baismi vai nē, kur nokļūsim, kā sagatavoties? Masa pilnīgi pamatotu jautājumu… Un pie tam pilnīgi aizmirstam, ka milzīgā daudzumā – ievērojami vairāk nekā agrāk – no zemes plāna aiziet cilvēki caur stāvokli, kuru mēs saucam par nāvi. Bet taču no seniem laikiem šis brīdis cilvēka dzīvē saucās Lielā Pāreja. Daudzām tautām sen ir pazaudēta šīs Pārejas kultūra, kā arī zināšanas par to, kas tas ir par procesu; kā pareizi iziet to; kā jāpalīdz aizejošajam tuvajiem cilvēkiem un apkārtējiem.
Es daudzus gadus esmu nodarbojusies ar Pārejas procesa izpēti un sen nonākusi pie secinājuma par nepieciešamību gatavot cilvēkus tam, ja ir skaidra aiziešanas neizbēgamība. Bet pēc cilvēka izejas no fiziskā ķermeņa vajag noteikti palīdzēt viņam, tāpēc ka pat sagatavoti cilvēki apmulst nepierastajos apstākļos un var izjust bailes, apjukumu, notiekošā nesapratni. Un viņus nevar atstāt vienus! Es sāku palīdzēt aizejošajiem, izstrādājot atbilstošu metodiku un tekstus. Daudzi mani draugi un paziņas arī sāka darīt to. Man kļuva vieglāk īstenot palīdzību, kad attīstījās gaišredzība un skaidrdzirdēšana. Vienu reizi man izdevās ierakstīt ne vienkārši interesantākos manus novērojumus, bet arī sarunu ar aizejošu manu draudzeni, bet, pēc tam, atkal ar viņu, bet jau no Smalkā Plāna. Mana draudzene bija ne vienkārši teorētiski ļoti sagatavots cilvēks, bet arī pati, kopā ar mani, palīdzēja savai mātei Pārejas brīdī.
Man gribas, lai jūs pievērstu uzmanību tam, ka pat labi sagatavotam cilvēkam nepieciešama palīdzība.
Man izdevās visu ierakstīt magnetofonā, un daļēji iepazīstinu jūs ar šo ierakstu…
*** *** ***
Šonakt aizgāja no dzīves mana mīļotā draudzene. Ne tikai manis, bet arī visu savu draugu, radinieku, pašu tuvāko cilvēku mīļota. Gaišākais cilvēks! Spoža zvaigznīte pie mūsu debesjuma! No rīta es pamodos 4.30. Paskatījos viņas stāvokli un ieraudzīju, ka no fiziskā ķermeņa viņa ir izgājusi pilnībā. Redzu viņu kā bezformas mākonīti, saistītu vēl ar sudrabotu pavedienu ar fizisko ķermeni. Mans Skolotājs (un viņas Skolotājs) El Morija apstiprināja to. Pēc tam man paziņoja pa telefonu, ka viņa ir aizgājusi. Es sapratu, ka man laiks palīdzēt viņai izpildīt Lielo Pāreju – Pāreju no zemes plāna uz Smalko Pasauli. Labi, ka mana draudzene – mācīta, sagatavota. Kādreiz mēs ar viņu divatā arī palīdzējām veikt Pāreju viņas mātei. Un mums tas izdevās. Domāju, ka viņa spēs atdzīvināt šīs zināšanas tagad, pat tajā stāvoklī, kurā viņa ir. Skolotājs pateica priekšā, ka viņa vēl ne gluži apzinās savu galīgo aiziešanu no fiziskā ķermeņa un sākumā ar viņu vajag parunāt tieši par to. Es, tāpat kā ar citiem cilvēkiem, sakoncentrējos uz to smalko plānu, kuru man izdodas tagad pārlūkot, un sagatavojos ar viņu runāt. Un šeit man ienāca galvā doma, ka es varu pamēģināt ar viņu pastrādāt pilnīgi citā režīmā. Jo ar savu Augstāko “Es” man taču ir pastāvīgs kontakts. Un pēdējā laikā man izdodas caur savu Augstāko “Es” saistīties ar citu cilvēku Augstākajiem “Es”. Šis jaunais sazināšanās ar cilvēku režīms izrādījās iespējams. Mans Augstākais “Es” pateica, ka nekādu problēmu saiknei ar viņu caur viņas Augstāko “Es” nav. Un es tūlīt pat izdzirdēju atbildi. Tagad es atceros to, par ko es ar viņu runāju, bet vēlāk es visu ierakstīju magnetofonā. Viņa ar prieku atsaucās! Es viņai pateicu par to, ka es viņu mīlu. No savas sirds es viņai nosūtīju smaragdzaļu Tihvinas Dievmātes Staru. Viņa pajautāja: “Kādu staru tu man nosūtīji?” Es viņai paskaidroju, ka tas – ir smaragdzaļš Stars, kuru sūta manā sirdī Tihvinas Dievmāte, bet es varu atstarot uz jebkuru cilvēku. Caur to es sūtu viņai tagad mīlestību un prieku, harmoniju, cerību uz visu pašu labāko. Es viņai pateicu, ka viņas Dižais Skolotājs visu laiku atrodas blakus viņai. Vai viņa jūt Viņu? “Jā”, atbildēja viņa – “jūtu ļoti intensīvu Gaismu, intensīvu izstarojumu”. Es viņai saku, ka Skolotājs tagad palīdz un Viņš gaidīs Smalkajā Pasaulē. Tu pie Viņa ej! Viņa izteica šaubas par to, ka viņai vajag iet prom. Vairākas reizes pārprasīja – vai nevajag vēl mēģināt atgriezties fiziskajā ķermenī! Parunājām mēs ar viņu arī par šo tēmu. Man likās, ka es viņu pārliecināju par to, ka ķermenī nevajag atgriezties. Es pajautāju – vai viņa redzēja dzīves panorāmu? Viņa atbildēja tā: “O, jā! Es redzēju. Kadri zibēja milzīgā ātrumā”. Es viņai saku – tātad, tu jau pabiji Radīšanas Alā. Visu informāciju par pagājušo iemiesojumu ierakstīji savā individuālajā Kristālā un dezaktivēji to. Bet tagad vajag iet prom. Mēs sākām soli pa solim strādāt viņas atbrīvošanā no fiziskā un ēteriskā ķermeņiem. Mēs abas redzējām, kā sudrabotais pavediens izplēnēja telpā. Pēc tam novērojām, kā atdalās ēteriskais ķermenis. Viņa juta, ka it kā no viņas kaut kas tiek izvilkts…
Skolotājs teica – pārtraukt ar viņu dialogu, lai viņa atgūtos un apjaustu visu to, ko viņa no manis izdzirdēja, un apzinātos savu stāvokli un to, kas viņu gaida.
Pēc neliela pārtraukuma es sāku ierakstīt magnetofonā mūsu dialogu (draudzenes vārdus es izdalu kursīvā).
– Tu mani dzirdi?
– Jā, mīļotā! Kā gan man no visiem jums šķirties?! Es tā gribu būt blakus jums!
– Mēs arī gribētu, lai tu būtu blakus mums, taču tava zemes dzīve ir beigusies. Tas bija kārtējais iemiesojums. Ja tu tikai zinātu, ko man pateica tavs Dižais Skolotājs sakarā ar tavu nākotni! Tu ļoti ātri atgriezīsies atkal uz zemes. Atgriezīsies kā neparasts jaunais bērns! Un būsi tuva visiem mums. Un mēs gaidīsim! Taču tagad pieņem kā dotu, ka kārtējais zemes iemiesojums ir beidzies un vajag ātri un pareizi aiziet. Bet tu zini, kā pareizi iet prom. Mēs ar tevi daudz reižu to veicām. Bet tagad ir zināšanas šajā jautājumā. Mīļais mans zelta mākonīt, paskaties – ēteriskais ķermenis no tevis ir atgājis!
– Jā, es jau redzu, kā tas atiet un nolaižas pie ķermeņa, tā, briesmīgā, slimā, izmocījušā mani.
– Tāpēc es arī saku – šajā briesmīgajā, slimajā, izmocītajā ķermenī tev nav vairs jāieiet. Tagad tev ir jāiet uz Smalko Pasauli, kur gaida Dižais Skolotājs.
– Jā, es jūtu Viņa mirdzumu! Trīsas, kuras tricina visu manu būtību! Es sevi jūtu par piciņu, enerģijas sabiezējumu. Es visa esmu caurausta ar Viņa Sariem, man ir neparasti labi.
– Es tev vēlreiz pateikšu Viņa vārdus: “Sakoncentrē visas savas domas uz Mani!” Un mani klausies mazlietiņ. Ēteriskais ķermenis ir atgājis.
– Redzu, kā tas arvien zemāk un zemāk atiet no manis. Es vairs nejūtu saikni ar viņu.
– Tu esi palikusi tagad divos pagaidu ķermeņos – Astrālajā un Mentālajā, tev jāatrodas Astrālajā pasaulē. Bet tu tagad – starp Fizisko un Astrālo. Tātad, pienācis laiks spert trešo soli tavā Pārejā – aiziet Astrālajā Pasaulē.
– Es pieņēmu tavus vārdus, kaut arī nesapratne sakarā ar fiziskā ķermeņa atstāšanu uz visiem laikiem ir manā sirdī. Un es vēl nedaudz svārstos – vai nevajag ieiet atkal tajā?!
– Bet tu pati spētu šajā brīdī viņu pilnībā atjaunot līdz ideālam bioloģiskam stāvoklim?
– Nē, es pilnīgi nezinu, ka to varētu izdarīt.
– Tad pieņem Dižā Skolotāja vārdus, kurus Viņš nodod caur mani. Valdniek! Esmu translators! Nododiet caur mani Jūsu vārdus.
El Morija: “Mana mīļā draudzene, mācekle, līdzgaitniece cilvēciskās apziņas atbrīvošanas dižajā lietā! Es tevi gaidu Smalkajā Plānā. Kārtējā zemes lieliskā dzīve priekš tevis ir pabeigta. Tu brīnies, ka tava dzīve bija lieliska? Bet tikko kā tu iekļūsi caur “aizsegu” pie Mums, tu ieraudzīsi visu savu spožumu un sapratīsi, cik tava dzīve bija spīdošs iemiesojums. Bet tagad paklausies draudzenes vārdus par to, ko vajag tālāk izdarīt sekmīgai un ātrai Pārejai pie Mums”.
– Tu dzirdēji Skolotāja vārdus?
– Jā, es tevi labi dzirdu. Un sapratu, ko Viņš man saka. Bet kāpēc Viņš pats man to nesaka?
– Viņš arī saka, taču acīmredzot tu kaut kā neuztver Viņa vārdus! Gribi noskaņoties uz Viņa vibrācijām un pati izdzirdēt Viņa vārdus?
– Jā, es to ļoti gribētu.
– Valdniek, tas ir iespējams?
– Jā, lai noskaņojas.
– Labi. Es tagad klusēju, bet tu noskaņojies!
– Dižais Valdniek! Es tā gribu ieraudzīt Jūs, izdzirdēt Jūs, Jūsu seju ieraudzīt un iet pie Jums, cik tik atļauj mani spēki un mana nasta.
– Nu ko, dārgā draudzene?
– Es dzirdu skaņu, kā putnu čivināšanu, taču vārdus izšķirt nevaru. Iespējams, es vēl neesmu noskaņota uz Viņu tā kā tu.
– Bet tu man tici, kad es nododu tev Viņa vārdus?
– Jā, ticu. Sakai man, kāds tad mums būs nākošais solis?
– Tu izteici labus vārdus: mūsu ar tevi solis! Tas jau ir nobeigums Pārejai uz Astrālo Pasauli. Tagad tu stāvi barjeras priekšā. Zinātnieki sauc to par potenciālo barjeru, kura atdala fizisko un Astrālās Pasaules. To vajag pārvarēt. Un tajā katram cilvēkam atveras savas durvis, savs Portāls, kurā vajag vienkārši ienirt. Atceries, kā mēs strādājām ar tavu māmiņu. Kad Portāls atvērsies, tad tu ieraudzīsi gaismas Staru. Viņu sūtīs pats Valdnieks. Un tev ir pilnībā šim Staram jāuzticas. Es jau redzu, ka tavs Portāls ir atvēries. Baltas Gaismas Stars! Tas ir plats, tas vibrē! Tas – ir tavs Stars, viņu atsūtīja Valdnieks!
– Jā, es jūtu ļoti stipru spriegumu, taču es neredzu to kā Staru.
– Izstāsti, kā tu redzi!
– Es to jūtu kā kanālu, kurš mani magnētiski pievelk.
– Nu ko, tava sajūta laikam ir pareizāka nekā mans redzējums. Uzticies šim kanālam, tāpēc ka tevi vada pats Valdnieks!
– Jā, es ievelkos šajā kanālā, un man ir ļoti labi. Zini, ir kļuvis viegli ap sirdi! Kāpēc, es nevaru saprast, taču ļoti viegli, un tik ļoti viss dzied un skan manī, it kā es tuvojos dižam, ievērojamam manas dzīves brīdim.
– Mana dārgā, tā arī ir! Tu tagad iziesi caur Portālu un tevi sagaidīs Valdnieks, sagaidīs Krajons, kurš sagaida visus pārejošos. Un tu nonāksi Slavas Zālē, kur tu patiesībā uzzināsi, kas tu esi kā vesela būtne un kāda bija tevis nodzīvotā dzīve. Un tu izdzirdēsi pilnīgu savas dzīves novērtējumu, nevis to, kuru tu tai devi. Tavs mākonītis apsēdās uz Gaismas Stara, bet ko tu jūti?
– Esmu jau kanālā, un es arvien vājāk dzirdu tavu balsi. Palieciet sveiki! Es jūs visus ļoti mīlu. Esmu ar visu sirdi ar jums. Es nekur nepazudīšu. Es domās būšu ar jums. Mīlestība… Mīlestība… Mīlestība… Mīlestība… Mīlestība…
Es dzirdu viņas balsi arvien vājāk.
– Mīlu… mīlu visus… mīlu… palieciet sveiki. Uz redzēšanos! Es atgriezīšos, noteikti atgriezīšos! Tāpēc ka mīlestība pret jums atvedīs mani atpakaļ. Es jūs…
Šajā vietā es pārstāju viņu dzirdēt.
Ko es redzu smalkajā plānā? Es redzēju, kā parādījās stars. Tas bija līdzīgs renei. Viņa ātri sāka slīdēt pa šo staru, un tas sāka aiz viņas tīties kopā. Tas viņu it kā ietina kā rullītī. Stars pazuda, Portāls aizvērās.
– Valdniek! Viņa jau ir pie jums?
– Jā, viņa jau ir pie Mums. Tagad viņai stāv priekšā ilgstoša atpūta. Viņas apziņa ir pilnībā sagatavota. Apziņa paplašināta, varena. Un viņai atpūtas procesā vajag tikai apzināties, kas ir noticis. Ir notikusi Pāreja. Un viņa ir ar Mums Smalkajā Pasaulē. Tikko kā viņa pabeigs savu atpūtu, Mēs gaidīsim viņu Slavas Zālē, kur viņa sapratīs visu savu dziļo būtību un sapratīs, kāds mirdzošs bija viņas pēdējais iemiesojums. Un cik tas, šis iemiesojums, nesakrīt ar viņas pašas zemes, lineāro novērtējumu. Krajons apsolīja tev pastāstīt par to, kas būs Slavas Zālē.
* * *
Pēc norādītā pārtraukuma es gribu uzzināt, kas manai draudzenei notiek Smalkajā Plānā.
Es izsaucu Krajonu.
– Krajon! Vai Jūs varat man pateikt – Mana draudzene vēl atpūšas? Jeb ir notikuši kaut kādi notikumi?
– Jā. Es tagad visu pastāstīšu. Es ļoti gribu, lai tu ierakstītu manu stāstījumu par mācību visiem, kas ir palikuši uz Zemes. Informācija par viņu būs visiem noderīga. Gan jums, draugiem, gan radiniekiem arī.
Mani Dārgie! Ļoti reti jums stāstām sīki par to, kas notiek Slavas Zālē. Lūk, arī tava draudzene atnāca pie Mums un atklājās ar pilnīgi jaunām citām krāsām – ne tām, kuras jūs redzējāt uz Zemes. Viņa nedaudz atpūtās, lai apzinātos pašu Pārejas procesu un savu pilnīgi jauno stāvokli, sen aizmirstu. Protams, sen aizmirstu. Tāpēc ka sen, daudz reižu sen jūs visi izgājāt šo Lielo Pāreju un tikāt Mūsu sagaidīti uz Astrālās Pasaules sliekšņa, ja tā var izteikties ar jūsu zemes vārdiem. Lūk, arī viņa pārgāja ātri, pārliecinoši, tiecoties. Tā kā tavā, vismaz, praksē, Mana dārgā, neviens vēl nav pārgājis. Un Man jāsaka, ka viņas sagatavotība Dzīvajā Ētikā, Teosofijā, viņas pastāvīgā saikne ar Skolotāju El Moriju, nospēlēja tajā ievērojamu lomu. Tava palīdzība arī bija vajadzīga, tāpēc ka, izdzirdot iemīļoto aicinājumu, tavu iemīļoto balsi, viņa saprata, kādā sakarā tu esi izgājusi ar viņu kontaktā un ka viņai vajag draudzeni paklausīties. Paklausījās un izdarīja visu tā, kā tu viņai teici priekšā. Un Mūsu enerģijas bija visu laiku blakus viņai. Esot vēl aizmirstībā un, tad izejot, tad atkal ieejot fiziskajā ķermenī, viņa lielāko daļu bija ar Mums. Taču zemes magnētisms ļoti stipri turēja viņu un cieši. Un viņai likās, ka vajag atgriezties, būt mājās ar saviem tuvajiem. Likās, ka fiziskais ķermenis kaut ko vēl izturēs šajā aizslīdošajā zemes dzīvē. Taču viņa nespēja tajā noturēties, un arī nebija vajadzīgs. Tikai Mums no šejienes ir zināms, uz kādu termiņu jūs esat paņēmuši savus zemes pārbaudījumu Kontraktus. Un viņa savu zemes iecerēto ir izgājusi pilnā apmērā. Jā, Es zinu, jūs visus tagad nomoka un pārpilda vēlēšanās palīdzēt cilvēkiem un atstāt viņus zemes plānā. Taču – ko padarīsi! Katram ir sava dvēsele. Un Dvēsele pieņem savus lēmumus. Lūk, arī viņas Dvēsele pieņēma lēmumu aiziet no fiziskā ķermeņa un atgriezties ļoti ātri pie jums atpakaļ – stipra, spārnota, pilna enerģijas un mīlestības jauniem veikumiem Jaunās Pasaules uz Zemes nodibināšanas dēļ.
Bet tagad Es gribu jums visiem pastāstīt par to, kas tad šeit notika, “aizsega” Mūsu pusē, kad viņa atguvās un saprata, ka viņa ir veikusi Pāreju un atrodas tagad Augstākajā Pasaulē. Tajā pasaulē, kur viņu sagaidīs iemīļotais Skolotājs. Viņa redzēja Viņa Seju, un visa viņas būtība piepildījās ar gaismu un sajūsmu. Un, lūk, Mēs ievedām tavu draudzeni Slavas Zālē. Slavas Zāle! Tikai jūs diemžēl to neatceraties. Katrs no jums ir pabijis tajā daudz reižu, kad tika pārtraukts zemes iemiesojums un jūs pārgājāt uz astrālo plānu. Slavas Zāle, kurā sapulcējas Augstas Būtības, garā augsti cilvēki, pārgājuši agrāk par jums uz šo plānu. Viņi sveic jūsu parādīšanos. Mēs visus sveicam, bez izņēmuma, lai cik neliktos jums tas dīvaini. Tāpēc ka, ejot uz zemes, smago uz šo brīdi iemiesojumu, jūs visi ņemat virsprogrammas. Tādas grūtas zemes iemiesojumu programmas, ka Mēs varam tikai noliekt jūsu priekšā ceļus un sveikt jūs jūsu pilnā SLAVĀ! Viņa ienāca šajā zālē visa mirdzoša, zaigojoša ne šīs pasaules krāsās. Un pie viņas krūšu lentām, kuras arī bez tā sen vainagoja viņas augsti-garīgo būtni pievienojās jaunas – brīnišķīgas, nepārspējamas Slavas lentas! Mēs visi viņu šeit sveicām. Mēs visi mazgājām viņas kājas. Mēs visi pateicāmies viņai par to, ka viņa izgāja tādu grūtu pārbaudījumu uz Zemes. Par to, ka viņa upurējoties nesa to misiju, uz kura viņa parakstījās, ejot uz šo iemiesojumu. Jums, paliekošiem uz Zemes, nevajag minēt, kāpēc tik smaga bija viņas dzīve. Kāpēc viņa rīkojās tā vai citādi. Jums tas nav zināms. Daudz kas arī viņai pašai bija slēgts, kad jau atradās fiziskajā ķermenī. Taču pārliecinoši gāja pēc tās programmas, kuru iecerēja. Viņa glāba daudzus. Viņa dāvāja daudziem prieku, mīlestību un laimi. Nav pārskaitāmi viņas nopelni… Taču, kad viņa atnāca šurp, taisni tāpat, kā katrs no jums parādās Slavas Zālē, viņa saprata, ka savu programmu viņa ne vienkārši ir izpildījusi, bet pārpildījusi. Un savu pašas mirdzumu viņa sajuta pilnā mērā. Ja jūs redzētu šo Dievam-līdzīgo Tēlu – Eņģelis ar zeltītiem Spārniem stāvēja Mūsu priekšā. Ar jauneklīgu skaistu seju, tik ļoti pārveidotu savā iekšējā gaismā, ka neviens no jums, ieraudzījis viņu tādā skatā, neatpazītu viņā savu draudzeni vai radinieci. Jā, viņa visa mirdzēja un spīdēja. Un mēs apbalvojām viņu ar jaunām lentām. Viņa saprata, ka viņa būs vienmēr un visā ar jums, par atrodoties Smalkajā Plānā. Un viņa zina jau, ka viņu gaida jauns iemiesojums, atbildīgāks kā tas, kuru viņa izgāja. Skolotājs tagad ir blakus viņai un kontrolē katru viņas soli, palīdzot viņai. Visi pagājušie iemiesojumi izvērsās viņas priekšā. Viņa ieraudzīja visu dzīvju ķēdīti, tajā skaitā arī cēloņu-seku ķēdīti. Un saprata, cik viņa tagad ir atbrīvota no visas negatīvās karmas. Viņa – ir tīrākā būtne, neitralizējusi savu negatīvo karmu. Un viņai būs ļoti tīrs un atbildīgs iemiesojums. Viņa atnāks kā neparasts jaunās paaudzes bērns. Un lems Jaunās Pasaules likteņus. Un viņa parādīsies tiešā tuvumā viņas mīlētiem cilvēkiem. Un Mēs jums noteikti norādīsim – kur viņa ir un kā viņu atrast, kad viņa būs zemes plānā. Mirdzošs, spīdošs debesu Eņģelis ar zeltītiem Spārniem! No galvas nāk Stari, līdzīgi Saules Vainagam. Acis mirdz ar neparastu gaismu. Mēs viņu apbalvojām. Un tagad sāksies jauns posms viņas dzīvē. Periods, kurā viņa papildus apmācīsies. Mums būs jāveic ar viņu liels darbs apziņas paplašināšanā, lai viņa atgrieztos kā neordinārs cilvēks uz Zemes un uzreiz varētu palīdzēt zemiešiem uz planētas. Mūsu mīļotā māsa ne uz ilgu laiku atgriezās pie Mums. Mēs viņu ļoti mīlam. Viņa mīl Mūs. Viņa sūta jums savu mīlestību. Un ļoti priecājas par to, ka jūs pareizi attiecāties pret viņas Pāreju un netraucējāt viņai šajā sarežģītajā ceļā. Jā viņa ļoti ātri to paveica. Un mēs viņai palīdzējām, un tu viņai palīdzēji. Un viņa jums visiem ir pateicīga par notiekošā ar viņu sapratni. Un par to, ka jūs viņu neaizturējāt pie zemes plāna. Viņa veiks apmācību iemīļotā Skolotāja vadībā un arī Viņa vadībā ies uz jaunu iemiesojumu.
Tagad es dodu vārdu Skolotājam El Morijam.
El Morija: Es vēršos tagad pie visiem, kas klausīsies (lasīs) šo ierakstu. Jums visiem ir jāsaprot ļoti skaidri – ne katru cilvēku vajag turēt pie zemes plāna, pat, ja jūs viņu ļoti mīlat. Pat, ja jums ir noturēšanas tehnoloģija, tajā skaitā arī augšāmcelšanas tehnoloģija. Nevajag tagad steigties ar šīm metodikām. Katra cilvēka dvēsele pieņem savu lēmumu – palikt viņam zemes plānā pēc dzīves programmas izpildīšanas vai aiziet uz Smalko Plānu. Un viņu turēt nevajadzēja. Un jūs visi pareizi izdarījāt, ka ļoti mierīgi attiecāties pēdējā kritiskajā viņas dzīves un smagās saslimšanas mēnesī pret to, ka viņai jāaiziet. Nevajag lemt, kādus viņa atstrādāja karmiskos parādus, tā – nav jūsu darīšana. Tas – ir viņas uzdevums. Nevajag domāt, ka viņa kaut kad izdarīja kaut kādas kļūdas, pieņemot ļoti nopietnus dzīves lēmumus, – viņa zināja, ko viņa darīja. Un tagad pilnā Slavā viņa atrodas ar Mani, un Es priecājos, ka Mana uzticamā mācekle ir izgājusi pienācīgi visu savu zemes dzīvi un ļoti pienācīgi un ātri izgāja Lielās Pārejas stāvokli, kas cilvēkiem mēdz būt ārkārtīgi reti. Tagad sūtiet viņai tikai MĪLESTĪBAS domas. Nejautājiet – kur viņa ir un kas ar viņu, kādā etapā. Tas nav vajadzīgs. Galvenais, viņa – ar Mani! Būs apsargāta, būs apmācīta, būs sagatavota jaunam iemiesojumam un mīlestības, prieka un laimes ieskauta. Tikai – mīlestības domas! Un vairāk neko! Nedariet nekādus pašu mēģinājumus atgriezt viņu uz Zemes. Viņa ir Manā Vadībā, un Es izlemšu ar viņu visus šos jautājumus. Lai ir svēta katra cilvēka Pāreja uz Smalko Pasauli. Viņa izgāja caur šo “aizsegu”, nodzīvojot ļoti smagu, taču noderīgu dzīvi. Viņa izpildīja un pārpildīja uzņemtos dzīves pienākumus. Un pilnā Slavā atrodas tagad starp Mums. Es no jums atvados. Es pateicos jums visiem par mīlestību pret viņu. Lai tā nepārtrūkst ne uz sekundi. Un, lai atmiņa uz Zemes palikušajiem cilvēkiem ir nevis skumja, bet pilna mīlestības un labu priecīgu atmiņu par viņu. Neskumstiet! Viņa to jūt. Bet tagad, pārpildīta ar mīlestību pret Gaismas Ģimeni un pret visiem, kas palika uz Zemes, viņa nesapratīs jūsu skumjas un jūsu sēras. Tāpēc nemokiet viņas sirdi! ES PATEICU!
* * *
Es nebiju domājusi, ka turpināšu šo ierakstu, taču nācās turpināt. Pēc Pārejas mana draudzene atpūtās pēc zemes laika 38 diennaktis. El Morija teica, ka šo laiku viņu nevarēja traucēt, saukt, mēģināt ar viņu runāt. Viņai bija vajadzīga atpūta pēc visa pārdzīvotā uz Zemes. Un pilnīga spēku atjaunošana. Pēc 38 dienām viņa kaut kā parādījās manu rīta lūgšanu laikā. Es viņu sveicu, viņa man atbildēja. Atbildēja ar lielu prieku un teica, ka viņa ir ļoti laimīga un laimīgāka nekad nav bijusi. Viņa ir brīnišķīgā vietā. Viņa ir blakus Skolotājam. Viņš par viņu rūpējas. Viņa ļoti grib ar mani sazināties. Taču Skolotājs kādu laiku nav atļāvis ar viņu sazināties. Teicis, ka viņai vajag adaptēties šajā Pasaulē. Un, kad viņa pilnībā adaptēsies, tad Viņš atļaus man ar viņu parunāt sīkāk un, iespējams, viņa pastāstīs par Pārejas iespaidiem, par Slavas Zāli un vēl kaut ko jaunu. Katru dienu viņa īsi vēstīja par to, ka viņa sākusi mācīties. Mācības ir ārkārtīgi interesantas, noderīgas. Un katru reizi piebilda, ka viņa ir ļoti laimīga.
– Saulīte mana, tu mana dzirdi?
– Jā, mana mīļotā, ļoti labi dzirdu. Jau labi, tāpēc ka pirmajās dienās pēc tam, kad es pamodos, dzirdēju vāji. Es vēl neesmu adaptējusies pie jaunās eksistences apstākļiem un, vēl jo vairāk, starptelpas sakariem. Bet tagad es jau esmu izgājusi zināmus pilnveidojumus un diezgan brīvi pārvietojos pa Astrālo Pasauli. Un brīvi sazinos ar daudziem cilvēkiem, ar Skolotāju. Viņš ir tik uzmanīgs pret mani! Tik daudz dāvā mīlestību! Es peldos Viņa mīlestības jūrā! Tādas laimes man nekad nav bijis. Man gribas nodot daļiņu šīs mīlestības, tāpēc ka tā ir pavisam ne tāda kā uz Zemes. Pat, kad es zināju, ka Viņš palīdz, mīl, jutu Viņa Staru, uz Zemes tas izpaudās aizplīvuroti, bet šeit es burtiski jūtu visu Viņa Stara un Viņa mīlestības spēku. Un laimīga no tā bezgalīgi! Es gribu apmierināt tavu zinātkāri. Jums visiem ir ārkārtīgi svarīgi saprast, kā man viss notika. Es sajutu, kad tu mani pavadīji, Pārejas brīdi un tālāk to, kas paaugstināja mani pašas apziņā. Es sākšu ar Pāreju. Kad tu pieliki pūles ieraudzīt mani, sazināties ar mani – tā bija dzirkstele, uzzibsnījums cerībai uz to, ka es neesmu gājusi bojā uz visiem laikiem. Cik svarīgi zemes dzīvē zināt par Pāreju un dzīves turpināšanos. Mēs ar tevi to zinājām. Un tomēr pašā izejas no fiziskā ķermeņa brīdī zaudē orientāciju, šīs zināšanas aptumšojas. Un bailes sagrābj pat sagatavotu cilvēku. Tāpēc, kad jūs nepalīdzat aizejošajiem, tad viņiem ir ļoti smagi, īpaši nesagatavotiem cilvēkiem. Es esmu pateicīga par to, ka tu ātri sāki ar mani sazināšanos un palīdzēji man aiziet ar milzīgu ātrumu. Es to novērtēju, tā kā aizgāju ātri, nesasprindzinot nevienu starp dzīvojošajiem. Pat mani tuvie sajuta manu izzušanu no savas dzīves telpas. Bet tas viņiem ir ārkārtīgi svarīgi. Es pieliku lielas pūles, lai izpildītu Pāreju ātri. Paklausīju tavam padomam arī tajā mirklī, kad atvērās “durvis” ar ļoti spožu, apžilbinošu gaismu, bet tu teici, ka tas – Valdnieka Stars, es atdevos tam pilnībā. Un tos vārdus “Mīlu, mīlu…”, kurus tu dzirdēji, es teicu jau Valdniekam. Es jutu Viņa klātbūtni, Viņa spēku un nepateikto Mīlestību, ar kuru Viņš mani pievilka. Es ātri izgāju Portālu, un nebija nekādu aizķeršanos nekur. Es atrados jaunā pasaulē. Tajā pasaulē, kurā, jādomā, esmu bijusi daudz reižu, taču aizmirsusi. Zinājām mēs to pēc literatūras, pēc citu cilvēku stāstiem. Un, lūk, esmu šeit. Bija īslaicīga atpūta, kā aizmirstība. Nezinu, cik tā bija ilga, tāpēc ka laikam šeit nav varas pār mums. Šeit viss ir blakus – pagātne, tagadne, nākotne. Atpūta izlikās man kā mirkļa aizmirstība. Bet pēc tam es atguvos, un Skolotājs uzradās manā priekšā. Es sajutu, kā man aiz muguras izaug spārni un es pieaugu augumā. Tas bija tik sajūtami, ka sākumā izbijos, tāpēc ka strauji sāku augt, palielināties, mirdzēt un mani spārni, kā man likās, aizsedza visu pasauli. Pēc tam uzradās spoži mirdzošs mākonis, un es sajutu ar sirdi, ka tas bija Krajons. Man grūti bija Viņu iedomāties kaut kādā cilvēciskā izskatā. Arī Skolotājs nostājās manā priekšā cilvēciskā izskatā tikai tāpēc, ka biju pieradusi redzēt Viņu fotogrāfiju un tieši tādu iztēlojos Viņu arī Astrālajā Pasaulē. Krajons bija pilns mīlestības. Viņš piesūcināja burtiski visu manu būtību un visu laiku uz kaut kurieni mani bīdīja, vilka, nesa prom, kustināja. Man grūti piemeklēt vārdus. Viņa iedarbībā mani uz kaut kurieni vilka. Un atvilka mani telpā, piepildītā ar daudzkrāsainiem stariem. Tā nebija ar kaut ko ierobežota. Tā bija gaiša, caurspīdīga un bezgalīga, un tomēr bija sajūtama atdalīta no visas pārējās pasaules ar telpu. Krajons nosauca to par Slavas Zāli. Taču šī Zāle, saproti, nebija ierobežota ne ar kādām sienām un griestiem. Es stāvēju Zāles centrā, neticami skaista. Es pēkšņi sajutu sevi pa īstam kā Dievišķu būtni. Man grūti nodot tās sajūtas, kuras liecināja par to. Es stāvēju kā gaismas stabs, kurš lāsmoja daudzkrāsainās lentās. Atkal es pielietoju zemes vārdu. Drīzāk tās bija plūstošas daudzkrāsainu enerģiju plūsmas. Tās plūda ap mani, vijās kopā ļoti skaitos mezglos, rakstos. Un es pati ļoti brīnījos par šo skaistumu, nesaprotot, ka tās ir tās pašas Nopelnu Lentas, par kurām Krajons runāja savos Vēstījumos. Es stāvēju kā Gaismas stabs ar augstu paceltiem Spārniem. Spārni tieši bija pacelti augšup. Svinīgums caurauda visu manu būtību. Un man bija nedaudz bailīgi no šī stāvokļa nepieraduma, tāpēc ka ap mani arvien un vairāk parādījās kaut kādas Gaišas Būtības. Viņas ielenca mani aplī un amfiteātra veidā izkārtojās arvien augstāk un augstāk; un pēdējās rindas stiepās kaut kur dziļi augšup. Un no viņu klātbūtnes gaismas kļuva arvien vairāk un vairāk. Es stāvēju centrā. Mīļotais Skolotājs stāvēja man pretī. Viņš turēja rokās vēl vienu Lentu. Tā izskatījās kā plūstoša gaismas plūsma smaragda-rozā-ceriņu krāsā. Šī plūsma Viņa rokās visu laiku mainīja formu. Svinīgā brīdī Krajons izteica vārdus, sveicošus manu parādīšanos viņu vidū. Tālāk viss bija kā pasakā un kā vienā mirklī. Visu Viņa teikto es sapratu it kā uzreiz, ar vienu milzīgu domu. Nebija runas kā tādas. Un visi klātesošie sāka signalizēt man savu atzinību un savu prieku ar gaismas stariem. Tas bija neparasti un pasakaini. Es biju sastingusi šīs milzīgās telpas vidū. Likās, ka sirds apstājas no šī svinīguma un no tā, ka tas viss notiek manis dēļ. Šeit bija tik daudz slavas vārdu, kaut arī viss bija izteikts vienotā milzīgā domformas šļakstā. Pēc tā Skolotājs ievietoja manas būtības iekšienē to Lentu, par kuru es izstāstīju. Tā apjoza mani papildus tām gaismas plūsmām, kuras man jau bija. Pēc tam kaut kāds spēks sāka mani celt augšup no Zāles arvien augstāk un augstāk. Un klātesošo stari mani pavadīja, un es nepamanīju, kā apziņa no manis aizgāja. Tagad jau zinu, ka mani iegremdēja dziļā atpūtā. Un, lūk, es esmu šeit, šajā brīnišķīgajā pasaulē. Es atrodos ļoti skaistā Astrālās Pasaules zonā. Daba ir neparasti skaista. Skolotājs bieži ar mani kontaktējas. Viņš noteica mani uz apmācību. Apmācība ir sarežģīta, atbildīga, un tās galvenais mērķis – palīdzība zemiešiem pārejas periodā. Es esmu sapratusi visu atbildību, kuru grib man uzlikt. Un pilnībā esmu piekritusi tai. Kā es atgriezīšos uz Zemi, es vēl nezinu.
Paldies, mana dārgā. Es tā visus jūs mīlu. Es visus atceros un saprotu ievērojami labāk nekā pie zemes dzīves. Piedodiet man par visām nesaskaņām, kuras bija, un to nesapratni, kuru es reizēm paudu… Es jūs mīlu…
* * *
Dārgie lasītāji! Saprotiet, cik svarīgi ir būt gataviem Pārejai, jo mēs taču nezinām, kādu lēmumu pieņems mūsu Dvēsele. Cik svarīgi ir palīdzēt aizejošajiem cilvēkiem un sekot savai paša uzvedībai. Atcerieties – cilvēks, atstājis savu fizisko ķermeni, brīvi lasa jūsu domas! Neapraudiet aizgājušos – tā ir pašnožēla. Viņiem ir vajadzīga jūsu mīlestība un palīdzība. Tur, Astrālajā Pasaulē, vienmēr ir organizēta sagaidīšana, palīdzība. Bet jūs… Jūs domājat par palīdzību aizejošajiem? Neatstājiet savus mīļotos, kuri veic Lielo Pāreju, vienatnē!
* * *
Vēršanās pie žurnāla lasītājiem
“Ziniet, mani iemīļotie! Ar katru dienu Lielo Pāreju veikt ir arvien vieglāk. “Aizsegs” starp mūsu Pasaulēm ir arvien plānāks! Skolotāju Stari – tās ir Mūsu Rokas, kuras stiepjam jums, tikko kā jūs atstājat savus fiziskos ķermeņus. Taču drīz pienāks laiks, kad arī tas nebūs vajadzīgs! Jūs paši visā savā diženumā ienāksiet Slavas Zālē, veikuši AUGŠUPCELŠANOS. Un tas patiesi ir tā!”
KRAJONS
15.12.11
No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”
Žurnāla e-pasta adrese: mirovoy_channeling@mail.ru
