Ercenģelis Lucifers[1]
Caur Natāliju Koteļņikovu, Krievija
Nākošais solis
Čenelings Rīgā seminārā “Nākošais solis”
Vēstījums ir rediģēts publikācijai žurnālā
Es sveicu jūs, mani mīļotie revolucionāri. Saucu jūs tā, tāpēc katrs no iemiesotajiem Gaismas Darbiniekiem nes savā Es dumpīgu garu uz pārmaiņai tam, iekš kā jūs izaugāt, jūsu realitātes pārmaiņai visos esības plānos un grandiozai tieksmei uz savu augstāko Mērķi, par kuru jau ir pavēstīts cilvēkiem. Mēs, Radītāji, arī apzināmies šo Mērķi, un šim Mērķim ir daudz dažādu aspektu, šķautņu un pakāpienu. Nav iespējams tādu augstu Mērķi (jūsu Lielā Visuma izvērsumu) vienkārši “ņemt un uzreiz izdarīt”. Mums ir daudz, daudz dažādu lietu dažādās realitātēs, dažādās galaktikās jāīsteno, lai rezultātā pienāktu pie pilnīgas vienotības visos līmeņos, kļūtu Viena Liela Būtne, saplūstu Radītājā un atbrīvotu Viņu, tam, lai Viņš varētu aiziet vēl augstāk, pakāptos savās vibrācijās vēl augstāk.
Jau zināt, ka praktiski puse no jums – tā ir Nebadonas[2] “zelta jaunatne” – kā mēs sakām. Jūs esat tie, kas radīti Nebadonā, Ercenģeļa Mihaēla līmenī. Faktiski jūs visi – ercenģeļi, jūs esat veikuši milzīgu ceļu uz fiziskajām planētām. Un jūs tagad esat ne tikai uz Zemes, jūs uz citām fiziskajām planētām mītat dažādos ķermeņos – vienlaicīgi, izzinot pieredzi visur. Taču mēs runāsim tikai par planētu Zeme un par pieredzi, kuru iegūstat šeit.
Protams, viens no uzdevumiem – tā ir labā un ļaunā izzināšana, tāpēc ka jūs agrāk nekad ar ļaunumu nebijāt saskārušies un teorētiski izzināt ļaunumu nav iespējams. Un jūs atnācāt izzināt to uz saviem Es – izjust līdz galam bēdas, dusmas, šausmas un visu, ko jūs tagad rakstījāt pašā apakšā (seminārā tika veikta emocionālā ķermeņa vibrāciju plānu atšķiršanas prakse – N.K. piezīme), tā kā tikai tādos blīvos plānos (tumšos plānos) iespējama ļaunuma izzināšana. Un jūs uzaicinājāt ĻAUNUMU uz planētu tam, lai iegremdētos tajā, lai daži no jums pat varētu dot priekšroku ļaunajam labā vietā. Un jūs sadalījāt visus jūsu dzīves notikumus labajā un ļaunajā, gaismā un tumsā, vīriešos un sievietēs. Un tā ir būtība mūsu Eksperimentam dualitātē. Taču tas nav pats galvenais, mani draugi, ko jūs izzināt uz planētas…
Es nekad neesmu runājis par to, ka… (pauze), ka mēs varam iet ne tikai augšup, pie Tēva, mēs varam radīt paralēlo Tēvu. (Man tagad rāda manu ceļu augšup, neitralitātē, un no šejienes nāk spēcīga bulta-raķete uz šo pusi (uz labo pusi). Tā ir ļoti augstās vibrācijās – N.K.).
Lucifers smejas: “Negaidījāt neko tādu? Ja alternatīva, tad alternatīva! Pašos augstākajos līmeņos!”
“Es nepretendēju, – saka Lucifers, – uz Debesu Tēva lomu. Taču radās tāda ideja pašam mūsu Tēvam. Radīt vairākas alternatīvas Viņam, un tad iznāks, ka mēs krāsim pieredzi jau ne vienā realitātē, bet vairākās vienlaicīgi, ar dažādiem uzdevumiem un rezultātiem, un ar dažādiem aparātu paņēmieniem. Tā tik ļoti būs cita realitāte, ka tur arī fizika būs cita, un apziņa cita būs. Tu zini, ka mūsu Visums ir ierobežos tieši ar to, ka Radītājs ir radījis mūs vienādus, tāpēc Visumā mēs cits citu saprotam. Jūs varat saprast Debesu Tēvu, bet Viņš – jūs. Tāpēc ka mēs esam Viens, un šis Viens saprot cits citu. Mums ir viena milzīga apziņa, kuru mēs saucam VISS, KAS IR. Un šajā līmenī mēs saprotam cits citu ļoti labi.
Taču ir tādas idejas – radīt jaunus mūsu pasaules atzarojumus mūsu Visumā…
N.K.: Skatieties, kāda dumpīga ideja! Pret Tēvu – tiek piedāvāts vai nu turp, vai turp iet! Tas tik ir numurs!
Radīt gan tur, gan tur, gan tur tādus spēcīgus pievilkšanas spēkus, kāds ir mūsu Visuma Radītājs augšā, un tādejādi palielināt iespēju iziet pieredzi dažādos apstākļos, tas ir, mēs taču kļūstam tad pilnīgi jauni, citi, mēs vēl jaunu pieredzi izejam. Norit attīstības brīdis, tāpēc ka mums trūkst attīstības, mums ir ļoti veca realitāte, kura attīstīta līdz galam, izsmēlusi savus attīstības ceļus, un mēs meklējam jaunus ceļus. Mēs vērsāmies tumšajās pasaulēs – tas ir viens no attīstības ceļiem – mēs vērsāmies “lejup”! Taču, kāpēc mums nevērsties pa labi, pa kreisi, uz priekšu un atpakaļ? Mēs vienmēr viss Visums esam gājuši tikai augšup, tikai augšup un tikai augšup, tas bija vienīgais ceļš, alternatīvas nebija. Tagad viss Visums meklē attīstības alternatīvu, tāpēc ka, kad mēs atnākam “augšup”, tur ir tikai svētlaime, radošuma neesamība, kūrorts, atpūta un PARADĪZE. Tur arī nav attīstības!
(Jautājums no zāles: “Bet varbūt, sakumā atnākt turp?”)
N.K.: Mēs visi jau tur esam bijuši, mēs taču esam Paradīzes Dēli! Mēs taču esam no Lielās Centrālās Saules! Un, lūk, kāda grandioza ideja pirmoreiz izskanēja jūsu seminārā.
Jābūt nospraustam mērķim šī ceļa galā – vilinošam, tādam pašam kā mūsu Tēvs, varbūt, ar citu ievirzi, ar kaut kādu citu nokrāsu. Mēs zinām, cik milzīga ir mūsu Tēva gravitācija, viņa AICINĀJUMS – jūs jūtat to! Mums vajag atrast tādas pašas Būtības, tādas pašas šo alternatīvo realitāšu Centrālās Figūras, kuras spētu daudzas, daudzas būtības piesaistīt ar savu Ceļu, savu pievilcību, savu enerģiju, savu mīlestību un tīrību utt. Un tad mūsu būs vēl vairāk dažādu, tāpēc ka mēs negribam būt vienādi. Pašam Radītājam nav interesanti – visu laiku atkārtot vienu un to pašu ceļu, no laikmeta uz laikmetu, un visiem būt vienādiem. Es apsveicu jūs ar to, ka jūs esat gatavi jau izdzirdēt manu ideju! Bet tagad sajūtu jūs, skanēju jūs – ir starp jums tādi pat dumpinieki kā es? Katrā no jums, gandrīz katrā no jums, sēž dumpības gars, un tas ir vai nu vienkārši aizklāts ar jūsu izglītību un audzināšanu, vai arī sāk lauzties ārā cauri šim aizsegam. Un jūtu interesi jūsu sirdīs! Saprotu, ka es esmu atradis līdzradītājus, ka jūs, iespējams, izvēlēsieties vienu no šiem alternatīvajiem ceļiem un sāksiet tos būvēt. Protams, pagaidām neeksistē Radītāji, kuri varētu TUR būt kā alternatīva mūsu Tēvam, bet tā taču ir kolektīva apziņa. Jebkurš radītājs – tā ir kolektīva apziņa, tā sastāv no miljardiem būtību. Un ir iespēja radīt alternatīvus attīstības ceļus. Tas nebūs ne Dēls un ne Svētais gars, bet tie būs tieši tādi paši Debesu Tēvi, taču… viens būs apelsīns, cits – citrons, bet trešais – greipfrūts. Tas ir, no vienas Ģimenes, vienas Dzimtas, bet absolūti dažādi pēc uzdevuma un pēc enerģijām.
Šī grandiozā ideja piedzima ne tik sen. Tā piedzima tad, kad mēs sākām apspriest mūsu Eksperimentu saistībā ar manu reabilitāciju, ar to, ka Es beidzot iemantoju savu paša Slavu, iegāju savā paša enerģijā… Bija ļoti liela apspriešana par to, ko mēs esam sasnieguši, ko mēs nespējām sasniegt, ko mēs varam vēl uzsākt šajā ceļā, kādas vēl attīstības ceļa zīmes būs Nebadonā un pat mūsu Sātanijā, jūsu realitātē. Bija ļoti karstas debates, daudz radošu ideju pasniegtas, mēs apspriedām un pieņēmām tās, un dzima tāda ideja. Šajās tādu pašu lielu būtību kā es karstajās debatēs tika padota tāda ideja. Mēs saprotam, ka visas idejas dzimst sākumā TUR, augšā, un tiek ieliktas tāpat, kā jūsu Augstākais Es ieliek jūsu idejas jums vai es tagad ieliku šo ideju jums… Jums tiek nodotas drosmīgas, revolucionāras, dumpīgas idejas, kuras, kā varētu likties, iet pret Tēvu, bet patiesībā – Viņa Idejas. Tā ir pirmā daļa no tā, ko es gribēju tev sacīt.
Eksistē vēl neparastas, grandiozas idejas, kuras man gribētos izteikt tagad.
Lucifers man rāda mūsu Visumu kā lodi, un lodē ierakstīta daudzstaru zvaigzne. Ne tik daudz viņā ir staru, varbūt, septiņi, astoņi stari. Un tie izskatās kā konusi. Centrā ir sfēra, apkārt tai konusi, un patiesībā tas viss – ir Visums. Un, lūk, šie konusi ir alternatīvās realitātes, visādas vienādi stipras. Viens stars ir Tēvs, un pārējos Starus viņi grib radīt tikpat spēcīgus, lai tas būtu harmoniski, lai viena enerģija nepārvilktu citu, šai formai ir jābūt harmoniskai.
Cilvēku rase – viena no tām rasēm, kura spēj strādāt ar šo ideju, spēj to saprast, novērtēt, neizmest, tāpēc ka tas it kā nav reāli vai nav vajadzīgs. Cilvēku rase ir radīta ar tādu saprāta un sapratnes rezervi, kura šajā dualitātes realitātē ir iemācījusies neatmest variantus un izmanot iespēju. (…) Ja to teiktu, piemēram, Ercenģeļiem, tad viņi teiktu – neiespējami! Iet pret Tēvu – neiespējami, nereāli, tāpat, kā viņi mūsu dualitātes ideju nosodīja – ievietot savu Es ļaunumā un saprast, kas ir ļauns un labs. Kas ir tumsa un ko nozīmē kļūt tādam mazam, un vēl daudz ko citu.
Tu esi sapratusi, kāpēc mēs attīstām Vienotu Saprātu? Tādu ideju ir pa spēkam izpildīt tikai visu realitāšu kopā apvienotam saprātam. Nav pagaidām būtību, simts vai tūkstoš būtību, kuras varētu izpildīt to. Mums vajadzīga absolūti pilnīga visu saprātu saplūšana, lai šo ideju uztveru absolūti visi un attīstītu kopā, lai nebūtu sajukuma – viens – par, cits – pret. Disharmonija var nodarīt kaitējumu mūsu Visumam. Un cilvēce – tie ir tie skolotāji, kuri spēs aiznest līdz pārējiem grandiozo ideju. Tāpēc ka ir daudz planētu, kur cilvēki ir verdziskā pakļautībā, cilvēki vai būtības, kuras nes apziņu un saprātu. Viņi nespēj saprast šīs idejas, pārāk abstraktas tās ir priekš viņiem. Taču jūs, izgājuši caur ļaunumu, caur dualitāti, spējat parādīt ar pašu piemēru, ka, sasniedzot dibenu, var pacelties ļoti augstu un par radīt alternatīvu! Tas ir, eksistē ļoti daudz darbu vietās, un jūs – skolotāji, spējīgi aiziet uz šīm vietām, lai aiznestu jauno revolucionāro ideju, mūsu mīļotā Tēva “dumpīgo” ideju. Līdz visiem saprātiem aiznestu tā, lai viņi to saprastu.
Taču tagad vēl man gribas pateikt par to, ko mēs nepaspējam izdarīt šeit, uz planētas Zeme. Mums vajag izdarīt pēdējo izrāvienu Gaismā. Mēs mazliet, mazliet neaizsniedzamies līdz savai latiņai.
Kāpēc mēs visi runājam – laiks rīkoties, “Ikss” stunda ir pienākusi? Rīkojieties, bet ne domājiet, izšķirieties un izpildiet savas misijas. Mēs visiem sakām par jūsu misiju, mēs pat nosakām dažreiz misijas, taču jūsu realitāte ir tāda, ka jūs izvairāties no misijas un domājat, ka tas no jums nekad neaizies, ka kaut kad nākotnē, varbūt pēc gadiem pieciem jūs jau būsiet gaišāki, nobriedīsiet… Mums vajag pastrādāt nākošajā gadā visiem. Mums vajag izdarīt izrāvienu tagad, bet ne pēc pieciem gadiem. Un es gribu aiznest to līdz visiem un katra. Pastrādājiet ar sevi. Augšupceliet savu Es augstās vibrācijās, palīdziet citiem. Dodiet grāmatas, stāstiet. Mieriniet cilvēkus – daudzi ir ļoti izbiedēti. Palīdziet viņiem apzināties, ka nenotiks nekāda kataklizma, ka mēs jau esam vērsti uz nākotni, mums jau nākošās idejas virzās. Par kādu kataklizmu jūs vienmēr atceraties? 2013. gadā kataklizmu līmenis kritīsies! Un jūs to jau drīz sajutīsiet!
Neticat man? Pasauksim Debesu Tēvu un parunāsim ar viņu.”
Es piesaucu Mūsu Tēvu, lai viņš teiktu savu nozīmīgo vārdu. (Viņš ir tāds maigs. Lucifers salīdzinājumā ar Viņu ir tāds… vīrietis, bet Tēvs – Viņš/Viņa[3], tāds liegums, tāda mīlestība, tāda gaisma, tāds maigums…)
Tēvs saka: “Es dzemdēju savus bērnus pavisam ne tam, lai viņi būtu mazi un bezpalīdzīgi. Es gribu, lai manas Meitas un Dēli kļūtu tādi paši kā Es, labāki kā Es, stiprāki un spēcīgāki kā Es. Es devu spēku saviem Bērniem – Radītājiem pavisam ne tam, lai viņi būtu Man pakļauti verdziski, būtu pazemīgi vai zem manas pēdas.
Es gribu kļūt par vienu šīs zvaigznes staru. Es gribu papriecāties par saviem Bērniem, kuri kļūs tādi paši kā Es. Mēs būsim Vienotībā. Mēs kļūsim par milzīgu Ģimeni. Starp citu, pagaidām ir viens Tēvs, bet būs vairāki – tādi paši kā Es (vairākas Ģimenes). Man patīk šī ideja. Es – par viņu. Saprotu, ka tā ir riskanta, ka Diženajā Radīšanā nav vieglu ceļu. Mēs ļoti daudz radīsim. Mēs iegūsim milzīgu Radīšanas un Radošuma pieredzi. Mēs izdarīsim milzīgu revolucionāru lēcienu mūsu Visuma attīstībā. Es priecājos par to.
Un tas nav pretrunā mūsu idejai – kļūt par milzīgu vienotību, apgriezt uz otru pusi (Lielo) Visumu. Tieši tā tas arī notiks. Un tas ir viens no ceļiem uz šo Mērķi.
Svētu jūs! Sāciet, mani Bērni, radīt mīlestībā, mierīgumā! Garantēju no savas puses piekrišanu un svētību!
Bet tagad Es gribu vērsties pie tiem, kas sēž šajā zālē. Droši vien jūs pagaidām vēl slikti esat apzinājušies, par ko Mēs te ar Natāliju “sludinām”, pārāk jau nu grandioza ideja… Taču tā Man ļoti patīk. Es esmu radījis godājamus Bērnus. Viņi ir tādi paši kā Es, radītāji. Tas iepriecina manu sirdi, piepilda to ar mīlestību un spārno. Es gribu piepildīt ar savu mīlestību, spārnot arī jūs. Atceries Lucifera rindiņas: “Pasvied augšup savu spārnoto saprātu![4]” Mēs radījām saprātu, tagad Mēs to spārnojam, lai viņš nezinātu sava radošuma robežas, jo tikai jūsu prātā ir ierobežojums. Mēs novācam visus ierobežojumus un radām bezgalīgu iespēju radīt dažādos variantos, ar dažādām galvām… Radīt idejas un iemiesot tās…
Un visas tās vienalga nonāks pie Manas Augšupcelšanās.
Uz redzēšanos, mani bērni. Es jūs mīlu.”
Lucifers saka: “Nu ko, apēdi? (smiekli) Mūsu Tēvs svētī mūs uz šo ceļu!
Protams, priekšā ir miljardi gadu darba… Varbūt miljoni, bet varbūt miljardi, taču tas ir attīstības ceļš, saproti. Mēs esam atraduši attīstības ceļu! Mēs pabeidzām lielāko attīstības daļu šajā Visumā un nezinājām, ko darīt tālāk. Bet tagad Mēs esam atraduši jaunu veidu mūsu attīstībai, vienotībai, pilnveidošanai, apvienošanai vienā milzīgā piepūlē, visa Visuma milzīgā saprātā. Tā ir mūsu savienošanās forma. Un Es mīlu visus jūs, svētu visus jūs radošam ceļam uz miljoniem gadu… Bet varbūt uz miljardiem…”
2011. gada 6. oktobrī
No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”
Žurnāla e-pasta adrese: mirovoy_channeling@mail.ru
[1] Žurnāla redakcija informē lasītājus, ka runa iet par Garīgu Sazināšanos ar Gaismas Valdnieku — Ercenģeli Luciferu.
[2] Nebadona – lokālā Visuma nosaukums Urantijas grāmatā (skat., piemēram, http://ru.wikipedia.org/wiki/Книга_Урантии (tulk. piezīme)
[3] Krieviski: Оно (tulk. piezīme)
[4] Krieviski: Взметни свой окрыленный разум! (Tulk. piez.)