Ņina Suhanova
11.04.2012.
Šodien, dzimšanasdienā Tavā
Ak, mans Skolotāj, es bez liekiem vārdiem
Vēlos sūtīt Tev, Tavā dienā pavasarīgā
Dvēseles manas sveicienu vienkāršu,
Visu manas Sirds maigumu, mīlestību!
Ar palīdzību Tavu arvien labāk saprotu
Uzdevumu, ko izvirzīji man.
Pie manis lido Mīlestība Tava dzīvā
Brīnišķīgā, tīrā, spožā vilnī.
Un es Mīlestību to ar Sirdi saprotu
Un zinu, ka Dvēsele Tava ar mani ir!
Pateicos Tev, ak, Skolotājs mans,
Par to, ka sūti man savas svētības staru,
Kas izgaismo man Debesu Mājokli
Reizēm tik bargu, nevieglu Ceļu;
Un starp mākoņiem Taisnību izpauž
Tavu vijolīšu Gaismu — spožu un varenu!
Es ticu, ka spēšu caur visiem šķēršļiem
Pieveikt to Ceļu pa zobena asmeni,
Un būs man balva lolotais sapnis
Dievišķā dārza Mīlestības vainags
Un Debesu-gaišzilā stara Gaisma,
Kā virs Krievijas Debesu Velve vasarā
Ar gaišā tirkīza nokrāsu maigu
Mirdzošā rasā, rīta stundā
Vai stundā priekš vakara — nokrāsā violetā.
Ne tikai to Ceļu noiet varēšu,
Atverot Pils Vārtus, Saule kur spīd,
Kur Kristāliskā Varavīksnē Tilts dzirksteļo,
Bet aiz sevis vēl Mīļotos vest
Mūsu Svētās Rītausmas Jaunajā Pasaulē
Tur, kur Tavu Mīlestību izstaro vasara
Dievišķās Gaismas Jaunajā Mājoklī!