Ar ko saprāta attīstība atšķiras no apziņas attīstības?
Radītāja sākotnējā apziņa ietver milzīgu visu Viņa iepriekšējo inkarnāciju attīstības informāciju. Apziņa nozīmē kopējo zināšanu par pasauli. Taču pasaule mainās un attīstās no laikmeta uz laikmetu. Es kā daļiņa tad arī apzinos un attīstu manu priekšstatu par to vai citu realitāti, un mans kopējais priekšstats par pasauli un kosmosu arī mainās. Es skatos uz to no sava redzes viedokļa, tu – no sava, un katrs saprāts sāk apzināšanos ar to, ka kaut kā aplūko sevi un savu dzīvi tās pasaules kontekstā, kurā dzīvo.
Vai piemīt saprāts, teiksim, Ercenģeļiem vai tām būtībām, kuras nav saistītas ar matēriju? Mēs taču sakām, ka saprāts attīstās matērijā.
Vai mēs saprotam planetāros globusus vai vispār matēriju kā jebkura plāna vielu?
Nosaukt Ercenģeļus par nesaprātīgiem mēs, dabiski, nevaram. Viņu zināšana nāk sākotnēji, viņu saprāts nav aizklāts Tēvam, taču viņi ir senas salīdzinājumā ar jums Būtības. Protams, viņu klātbūtne uz visām planētām un galaktikās dod viņiem lielu redzesloku un viedumu. Mēs sakām, ka tieši jūsu jaunais saprāts attīstās matērijā, tāpēc ka šis slānis spiež izmanīt dzīves vidi un piemēroties dabas apstākļiem izdzīvošanai.
Parunāsim par jaunību un senumu. Mēs sakām, ka mūsu monādes tika radītas senatnē un izgāja apmācību gan tur, gan šeit… Kāpēc mūsu saprāts attīstās no sākuma? Kāpēc mūsu saprāts ir jauns un nenobriedis, ja mums piemīt tāda pieredze citās pasaulēs?
Tu uzdod vajadzīgo jautājumu. Patiešām, jūs attīstāties visur, un jūsu dvēsele pieņem zināšanas kopš senatnes. Viņa nav apmierināta ar Saprāta ātrumu un attīstības ceļu, un visu laiku maina dvēseles attīstības apstākļus. Konkrēti, jūsu planēta ir vēl viens atmiņas un prāta spēju attīstības tips.
Jums ir attīstījusies ambicioza sapratne par savu lomu pasaules-ēkā kā par kādu izredzētu rasi. Tas nav tā. Nomieriniet savu prātu un saprotiet, ka ir daudz saprātīgākas un viedākas būtnes un pavisam blakus jums. Tie ir jūsu Augstākie Es, Skolotāji un Palīgi. Nedomājiet, ka jūsu attīstība jau ir pārtrumpojusi viņus. Tā ir mācekļa laika slimība.
Taču jūs attīstāties, un jūsu attīstības ceļš slēpj dažus pārsteigumus. Mēs skatāmies uz to kā uz jauno, un šis jaunais pelna vērīgu uzmanību. Viss pasaules-ēkā tagad mainās, un jūsu rase iet priekšgalā, tāpēc ka viņa maina sevi pati, un tas tiek novērtēts.
Ar ko mūsu saprātīgums atšķiras no mūsu Augstākā Es saprātīguma? Kurš kuru apmāca? Nereti es redzu nepamodinātus Augstākos Es cilvēkiem, kuri sāk garīgo ceļu. Viņi pagaidām iet vieni paši, bez Augstākā Es padoma?
Labu jautājumu tu uzdevi. Šis jautājums vienkārši ir uz pieci. Lieta tā, ka Augstākie Es – tas ir nepabeigts subjekts. Viņam piemīt tavu inkarnāciju uz planētas zināšana. Un mācās tālāk. Mēs varam teikt, ka šī jūsu daļa ir zināšanu, kuras jūs esat ieguvuši citās dzīvēs, bibliotēka. Neviens jūsu saprātu, izņemot jūs, neattīsta. Tā ir jūsu daļa, Gudrinieks, kuram ir jūs jāpaceļ, jāpaplašina jūsu redzesloks un jāapmāca jūs līdz savam vieduma līmenim. Un jāpiespiež jūs celties tālāk. Viņš māca jūs un mācās caur jums, kad jūs ejat tālāk par viņa attīstību.
Kad tu redzi cilvēkam tumšu daļu Augstākā Es rajonā, tātad šī saikne nav aktivizēta. Bet kad tā ir aktivizēta, Augstākais Es ved to caur ērkšķiem pie zvaigznēm, tas ir, apmāca mācīties tālāk, pamatojoties uz viedumu un harmoniju. Ir svarīga divpusēja saikne.
Kad tad Augstākā Es attīstība tiek pabeigta? Un kāpēc Augstākais Es un mūsu dvēseles ir tik dažādas? Viņi var būt pat pēc krāsas dažādi, viens aspekts tumšs, otrs gaišs?
Bet kā tu uzskati?
Man grūti spriest. Vēl saprotams, kad dvēsele ir gaiša, bet Augstākais Es tumšs, bet, kad otrādi?
Ko, vai tavs saprāts ir neattīstīts?
Nē, man nav saprotams, kā tumšai dvēselei var būt gaišs pavadonis?
Viņš ir iededzies nesen, no cilvēka apskaidrības dažādās inkarnācijās, ne tikai šajā.
Mums ir viens Augstākais Es uz vairākām dvēselēm?
Protams. Vispār viens visiem. Viņš ir zināšanu un attīstības kolektors.
Bet dvēsele?
Viņa ir jūsu kopējā Būtība, kurai ir uz planētas attīstības pieredze un kura krāj dzīves, saverot tās kā zīles uz diega. Viena zīle ir melna pērle, cita ir balta. Viss derēs kopējai attīstībai. Viss derēs, nekas nenoraidīsies.
Un tumša dvēsele grib apskaidroties, jeb viņai vienalga?
Viņai vienalga, taču, tā kā planēta iet uz gaismu, tad dvēsele pieņem kopējo attīstības virzienu uz gaismu un dod izredzes cilvēkam apskaidrot sevi caur jauno gaismu un zināšanām.
Un cilvēks var apskaidrot dvēseli vienas inkarnācijas laikā?
Kā likums, vajadzīgas vairākas paralēlas vai vienlaicīgas dalības dzīves procesos, lai apskaidrotos pietiekami. Taču arī katra pieredze ir ārkārtīgi svarīga. Nav veltu dzīvju, ir ne gluži veiksmīgas.
Mēs attīstām kopējo apziņu ar savu individuālo pieredzi, kuru mēs saucam par saprātu?
Saprāts – tā ir apziņas radošā daļa, vadoša apziņu un radīšanu. Jūs attīstāt konkrēti tagad saprātu, savu radošo potenciālu tam, lai radītu Saprātīgi. Jūs izejat saprāta attīstības sākuma stadiju savā veidā un sākat aizdomāties par harmoniju ar dabu un sabiedrību. Tas ir, jūsu idejas ir sākušas ieplūst radījuma attīstības kopējā strūklā, un jūs jau var atklāt pārejai kopienai.
Ko tu gribi vēl izstāstīt mums?
Augstākā Es un zemākā es attiecībai ir jānolīdzinās pēc nozīmes jūsu dzīvē. Tas ir, augstākajam saprātam ir jālīdzsvaro zemākais. Tas tad arī ir garīgums jūsu sapratnē. Tad jūs izejat uz garīgā skolotāja līmeni, un jūsu pasaules pieņemšana kļūst gaiša un priecīga. Tas ir jūsu augstākais saprāts, kurš sāk savu ceļu caur jūsu ķermeni. Mēs priecājamies par tādām atvērtām iespējām un svētām jūs skolotāja darbam.
Izsūtīts 30.09.2012
Sanata Kumaras vietnes vēstkopa
Autors Natālija Koteļņikova
e-pasts sanatcumara@gmail.com
Tulkoja Jānis Oppe