Магниты Духа

Natālija Koteļņikova Neliels fragments no Sanata Kumaras grāmatas “Dzīvo un mīli”.

Natālija Koteļņikova

Neliels fragments no Sanata Kumaras grāmatas “Dzīvo un mīli”

Man atnāca vairākas vēstules ar lūgumu iemācīt praksi “Auras atvēršana”. Publicējam fragmentu no grāmatas “Dzīvo un mīli”, pārrediģētu 2012. g. N. Kotelņikova

Aura

 

Prakstiski Monāde sastāv no Gaismas un Mīlestības, tas ir, būvē sevi no šo būtību ķiegelīšiem. Tam, lai iemiesotos uz Zemes, viņai vajadzīgi palīgi – Sargeņģeļi, Serafimi, Ķerubi[1], Galējās būtības, Iekšējās būtības, būtības, piepildošas auru (kā ķermeņa šūnas). Kā tu zini, aura ir ļoti sarežģīts veidojums. Mēs sakām, ka Dvēsele ir kolektīva būtība, tātad, Cilvēks ir kolekīva apziņa, sastāvoša no daudzu avotu fragmentiem. Visiem šiem fragmentiem ir pilnīgi pabeigta apziņa, vienlīdzīga visas būtības apziņai un ar saikni ar šo apziņu. Piemēram, ja viens no Sargeņģeļiem būs tava vecmāmiņa, tad viņas framents vienmēr būs tavā aurā, taču tas nav tavas vai vecmāmiņas auras gabals, tas ir izplūdis mākonis, kurš ir viena no tavas auras komponentēm, sajaukta ar citām komponentēm, taču uzturoša pastāvīgu saikni ar avotu.

Samērā ar cilvēka virzīšanos uz Gaismu un viņa apziņas Tīkla nomaiņu uz Tīklu ar iekļūstošāku izšķirtspēju (palielinātas tīkla šūnas, kas dod iespēju uztvert smalkākas iedarbības un domas), mainās viņa auras piesātinājums, var būt citi vedošie, Pavadoņi, Skolotāji. Cilvēks var izmantot visus no Hierarhijas, viņš izvēlas tos, ar kuriem jūt visstiprāko saikni. Tas rit intuitīvā zināšanā.

Mīlestībai šeit ir nepastarpināta nozīme. Viņas ienākšana aurā palielinās. Cilvēks var barot lielāku būtību fragmentu daudzumu, viņa varenība palielinās, viņa emanācijas izlīst apkārtējā telpā. Viņš pievelk cilvēkus, kuri kā mušas uz medu salido pie viņa, cenšoties pabūt klāt viņa aurā un kļūt dzīvākiem. Viņa aura sāk strukturizēt apkārtējo cilvēku apziņu, tas ir, izkārtot viņu laukus harmoniskā veidā, atdarinot ideālu. Viņš pats pastiprinās no šīm iedarbībām uz apkārtējiem, saprotot to un uzņemoties atbildību par savu izaugsmi un attīstību sakarā ar iedarbošanos uz cilvēku prātiem.

Auras atvēršana ir Sanata Kumaras universāla prakse, veicinoša momentānu attīrīšanos un iekšējā komforta iestāšanos. Mēs zinām auras aizvēršanas praksi ar diviem enerģijas slāņiem un izmantojam viņas aizvēršanā zelta iekšējo un diamanta (dimanta) ārējo slāni. Aizvērtas auras iekšienē mēs varam viņu attīrīt dažādos veidos. Pats ātrākais un efektīvākais veids ir atvērt sutratmu auriskā lauka iekšienē, piepildot auru ar sutratmas uguns enerģijām. Pie tam momentāni paceļas vibrācijas, un aura piepildās ar baltu uguni.

Iztēlojieties, ka jūs atverat sutratmas rajonu no sirds centra līdz auras augšējai robežai, it kā no sutratmas izveidojas piltuve, kura sašaurinās virzienā uz sirds centru. Piltuve pilnībā atveras no augšas uz leju un nolaižas lejup. Jūs sakļaujat viņu zem kājām, iepludinot piltuves malas sutratmas apakšējā rajonā no sirds centra uz leju. Prakse ir ļoti vienkārša, ātra un lieliski attīra auru, piepildot viņu ar budas uguni. Veikt to var cik vien vēlas reizes dienā, jebkurā vietā – transportā, pa ceļu, mājas gaitās. Tā neprasa nekādu speciālu laiku, ir vienkārša un momentāna kā visas dievišķās prakses. Var tāpat attīrīt arī jebkuru telpu, pietiek paņemt sutratmas rajonu no sirds centra augstāk, mājas izmērā, un atvērt sutratmu tādā lielā apgabalā.

Bez tam, šī prakse kalpo kā visu čakru savienošana Vienotajā Čakrā.

Prakses jēga ir piepildīt aizvērto auru no iekšienes ar sutratmas liesmas enerģijām.

Centrālais punkts visos zīmējumos ir sirds centrs. Startējot no sutratmas augšējās daļas, no nogriežņa no sirds centra līdz auras augšai, mēs atveram sutratmu uz visām pusēm auras iekšienē, veidojot piltuvi no sutratmas, kamēr piltuve nesakļausies apakšā, līdz saplūšanai ar sutratmas apakšējo daļu, atveram auru no augšas kā piltuvi, pilnībā piepildot ar sutratmas liesmas enerģijām aizvērto auru.

 Ar tādu atvēršanu mēs savienojam visas čakras un pārvedam viņas uz sirds centru. Jo vairāk mēs atveramies, jo vairāk spējam iesūkt Gaismas enerģiju, ienākošu pa mūsu pārvadītāju.

Man visu laiku atkārtoja – atveries biežāk. Sākumā es vēros, bet pēc tam pastāvīgi sāku izvērsties. Tādā veidā mēs, redzams, mainām ne tikai vibrācijas, bet arī realitāti sev apkārt.

Par būtībām, mītošām aurā

Sīkās būtības mēdz būt divu veidu – ar apziņu un bez apziņas. Būtības ar apziņu atrodas Devas līmenī, viņas pašas vada savas darbības. Viņas var kaitēt cilvēkam – atsūkt no viņa enerģiju, “dzert asinis” pārnestā nozīmē, apzināti iedarboties uz cilvēka domām un jūtām. Kad viņu ir daudz, viņas var novest cilvēku līdz slimībai, lai viņš būtu vājāks un labāk atdotu. Vesels cilvēks ir aizsargāts no uzbrukumiem.

Kā viņas atnāk?

1. Dzimst kopā ar cilvēku, piesūcoties dzimšanas brīdī, tā kā tas brīdis ir pats smagākais ķermeņa dzīvē un aizsardzība var tik pārrauta.

2. No iepriekšējām dzīvēm kā “pavadošā persona”.

3. Pārlec no citiem cilvēkiem, kad tie atbrīvojas no viņām.

Bet var atnākt no dabas?

Nē, dabā viņām ir labi. Atsevišķas būtības – tie ir izmiesoti cilvēki. Viņiem nav izdevies aiziet uz mājām dažādu iemeslu dēļ. Izbailes, nevēlēšanās iet uz mājām (pārāk labi dzīvojis uz zemes), pazudis pa ceļam…

Kā tā? Vai tad tur nesagaida?

Ja tu nolemsi, ka tu nonāksi ellē vai vēl kaut ko, tu vari nevēlēties tur nonākt, noslēpties vai ko tamlīdzīgu. Cilvēka vēlēšanās īstenojas momentāni, tu taču zini. Viņas pielīp kaut kādam cilvēkam un dzīvo viņa dzīvi, redz viņa acīm, domā viņa domas, piespiež viņu darīt to, ko spēj piespiest viņu darīt.

Un vienmēr tas ved pie saslimšanas piestiprināšanās vietā?

Ārstēties ar prieku. Jo vairāk prieka ir dzīvē, jo cilvēks ir nepieejamāks jeb kam. Cilvēks kļūst vājāks grūtsirdības, depresijas, garlaicības brīžos. Cilvēks ir ļoti garšīga enerģija, viņam vienmēr kāds piesaistās. Taču tas negrauj viņu, ja viņš attīrās pastāvīgi. Tīri savu auru ar violeto vai dimanta liesmu ikdienu. Viņa darbojas apmēram kā baktericīdu lampa. Viņa sadedzina arī daļu karmas. Attīra domas un ķermeni. Sterilizē. Karmu satur domas, uzstādījumi. Ja cilvēks ir iemācījies izvairīties no tumšām domām, tad viņš nepievelk atbilstošas enerģijas savā liktenī un izvairās no karmiskām izpausmēm.

Mēdz būt būtības – citplanētieši?

Jā. Jūs visi šeit esat no daudzām planētām un dažādiem Visumiem.

Pastāstiet par Lielajām Devām.

Viņas nodarbojas ar pasaules iekārtojumu. Būvē, sagrauj. Tās ir Lielās Būtības – Planētas Kolektīvās Apziņas – daļas.

Tāpat kā cilvēki?

Nē. Cilvēciskā apziņa ir citā līmenī, nesaplūst ar Devām. Ne augstāk un ne zemāk. Visas apziņas ir pilnīgas, no pašas vissīkākās apziņas līdz Logosu Apziņai. Katrai ir savs uzdevums, sava izpausme, sava daļa Visuma, sava loma Pasaules-ēkā.

Kā aizvākt no kāda būtības?

Labāk tev ar to nenodarboties. Lai to dara dziednieki. Viņiem ir Palīgi. Kam nav – lai rada.

Pastāstiet, kā radīt Palīgu?

Ar tēlu domās. Ar lūgumu. Tā ir alķīmija. Nedomā, ka tavas domas nerealizējas. Smalkajā plānā tas ir ļoti ātri.

Es redzu vienu savu paziņu visu būtībās.

Viņa pārāk daudz ar viņām nodarbojās kā dziednieks, pievilka viņas. Lai tīrās, vāc prom no domām, rada savu lūgšanu, kur viņa ikdienu viņas dzīs prom domās. Lai aizvāc no sava lauka apzināti.

Tu esi nepareizi uztvērusi mācību par būtībām un Devām! Visas Būtības un Devas ir tevis kā Logosa izpausmes daļa. Tās ir tavas sastāvdaļas. Pārmetot viņas, tu vari būt pārsteigta par to pasaules uzbūves krāšņumu, kur viņas ir vajadzīgas un izpilda savu lomu.

Pārmetot?

Aizverot viņām kanālu, kad tu atbrīvojies no viņām. Tu aizver viņām barošanās kanālu, un viņas ir spiestas pāriet pie kāda cita un tur baroties.

Ko tad darīt?

Mīlēt viņas, dot viņām to, ko viņas grib un ļaut viņām atrastu ceļu uz mājām patstāvīgi samērā ar viņu evolūciju.

Bet ko darīt, ja viņas kaitē?

Šajā dzīvē – jā, taču citā viņas vairs tā nekaitēs.

Jūs piedāvājat neko nedarīt?

Apskaidrība, prieks, attīrīšanās – tas ir ceļš. Bet būtību pārmešana – tas nē.

Bet ja to dara Palīgi?

Tie nav cilvēki, viņi visu dara pareizi.

Kas tādā gadījumā ir nepareizs?

Nepareizi ir vadīt viņas. Atšķelt, kā dara daži cilvēki. Strādājot ar nosodījumu, bez mīlestības, mēs pasliktinām stāvokli. Viss ir lieliski, viss kalpo noteiktiem mērķiem. Strādājot ar būtībām, vajag viņas mīlēt un saprast, ka tu pati viņas pievilki, un viņas demonstrē daļu tevis, tā ir tavas personīgās enerģijas daļa. Nosodot būtības, tu nosodi sevi, kas principā ir nepareizi. Tu taču nenosodīsi savu pirkstu? Strādā ar viņām uz Mīlestības Stara, nenosodot.

Pievienots 31.09.2012

http://sanatkumara.ru/stati/otrivok-iz-knigi-zhivi-i-liubi

Izsūtīts 31.10.2012

Sanata Kumaras vietnes vēstkopa

Autors Natālija Koteļņikova

e-pasts sanatcumara@gmail.com

Tulkoja Jānis Oppe



[1] Krieviski “Херувимы” (Tulk. piezīme)

Print Friendly, PDF & Email