HENRIHS ŠLOSERS,
Piektās dimensijas Reabilitācijas Centra darbinieks,
Caur Sergeju Kanaševski
Henrihs Šlosers*
KAS IR POLIPASAULE, jeb Par to, kāpēc mūs nespēja “pamest”
Sveicināti, sveicināti, mūsu iemiesotie Eņģeļi! Sveicināti, Gaismas Darbinieki! Mūsu Reabilitācijas centra darbinieku vārdā sveicu visus Projekta “Cilvēces nākotnes pasaule” dalībniekus.
Tas man ir liels gods un atbildība – runāt ar jums, tiem, kas dzīvo pasaulē, no kuras pirms desmit gadiem aizgāju es. Gribat zināt, kāda bija tā galvenā sajūta, kuru es izjutu pēc savas pamošanās piecdimensionalitātē un atjaunošanas procesa Reabilitācijas centrā? Es izjutu kaismīgu vēlēšanos atgriezties atpakaļ un… iesaistīties – JAU PA ĪSTAM! – TAJĀ LIELISKAJĀ UN ĻOTI SVARĪGAJĀ DARBĀ, kurš tagad sākas uz Zemes, cilvēku sabiedrībā. Reiz diženais Skolotājs, kuru jūs saucat par Kut Humi, paņēma mani kā bērnu “uz rokām” un “pacēla augšup”, – lai es varētu visu ieraudzīt lielā mērogā. Un tad es sapratu grandiozitāti tai Gaismas darbībai, kuru realizē Gaismas Ģimene šeit, uz šīs planētas, uz mums par dzimto kļuvušās Zemes. Mana vēlēšanās atgriezties un piedalīties grandiozajās darbībās, Diženā Plāna izpildīšanā bija tik stipra, ka es iesniedzu speciālu iesniegumu Karmiskajai Planetārajai Padomei ar lūgumu par iemiesojumu četrdimensionalitātē ārpus kārtas. Pie tam Skolotājs atbalstīja manu lēmumu, – tiesa, brīdinot, ka diez vai mans lūgums tiks izpildīts ļoti ātri.
Manā lūgumā man netika atteikts. Padome pieņēma atbilstošu lēmumu. Taču vispirms man rekomendēja aktīvi pastrādāt Reabilitācijas Centrā. Šo piedāvājumu es pieņēmu, tāpēc ka sapratu: darbs šeit ne tikai tuvinās manu atnākšanu uz četrdimensiju pasauli. Darbs Reabilitācijas Centrā bez visa cita TUVINĀS MŪSU PASAUĻU – PIEKTĀS DIMENSIJAS PASAUĻU UN JŪSU/MŪSU ĪPAŠĀS CETURTĀS DIMENSIJAS PASAULES – VIENOTĪBU.
Jūs pievērsāt uzmanību vārdam “īpašā”? Protams, protams, ka pievērsāt. Tajā pasaulē, kur reiz dzīvoju es, tajā pasaulē, kur dzīvojat tagad jūs, ir ne mazums īpatnību. Taču galvenā ir sekojošajā: ŠĪ PASAULE KĻŪS PAR POLIPASAULĪBAS PAMATU. POLIPASAULE – TĀ IR PASAULE, KURĀ APVIENOJAS VAIRĀKAS DAŽĀDU DIMENSIJU PASAULES. Taču obligāti ir jāeksistē Polipasaules pamatam, ap kuru apvienojas citas daļas. Un tāds pamats šajā gadījumā – tā ir mūsu pasaule, dārgie iemiesotie Gaismas Darbinieki!
Ir patiesība, kuru jūs esat aicināti pieņemt ar Dvēseli. Jūsu pasaule, augšupejošās evolūcijas pasaule, jau sen un aktīvi pieņem savā “Es” ZEMĀKO DIMENSIJU PASAUĻU STRUKTŪRU. Jūsu/mūsu četrdimensiju pasaulē sen un aktīvi ienāk Dvēseles, kuras vēl nesen mitinājās TRĪSDIMENSIJU PASAULĒS. Kā Diženā Katlā – cilvēces planētas Zeme četrdimensiju pasaulē – dzīvo ne tikai dažādu civilizāciju pārstāvji, bet arī DAŽĀDU DIMENSIJU PĀRSTĀVJI. Katrs no viņiem ir ienesis šajā pasaulē savu enerģētiku, savus informācijas kodus un pat – SAVAS PASAULES ENERĢĒTISKĀS INFORMĀCIJAS STRUKTŪRAS.
Ak, ja varētu izsekot visiem strautiem un upēm, pa kuriem jūsu/mūsu pasaulē nonāk daudzveidīgu pasauļu daudzdimensionālie ģenētiskie atzarojumi, tad mēs ieraudzītu Koku, kurš barojas ne tikai ar vienīgas Galaktikas sulām! Nepavisam nē! Citu Galaktiku avoti arī aktīvi baro mūsu/jūsu pasaules ģenētisko daudzdimensionālo struktūru.
Cilvēces četrdimensiju pasaules koka saknes aiziet ļoti dziļi “lejup”, bet viņa atzarojumi ir saistīti ar Lielo Centrālo Garīgo Sauli!
Ilgu laiku POLIPASAULES PAMATS NEZINĀJA, KA VIŅA IR PAMATS. Viņa auga ar mokām un sāpēm, evolucionēja, uzsūcot Vienotajā materiālās un citmateriālās esamības aspektus. Ja iztēlosimies PASAULES PAMATU KĀ KOKA STUMBRU, tad ir taisnīgi atzīmēt: mūsu augs ir viens no diženākajiem hibrīdiem! Jo stumbram ne reizi vien tika veikti ģenētiski potējumi ar mērķi radīt jauno. Un dzemdības patiešām notika sāpēs. Pa saknēm šajā stumbrā pacēlās slimas šūnas, un kokam ne reizi vien bija nepieciešama intensīvā terapija. Reizēm stumbrs kā augs sāka smakt, kalst, un parastā valgme vairs nevarēja glābt viņu… Un tikai Dievišķā Lietus atnākšana glāba ĪPAŠĀS PASAULES DZĪVĪBAS DZĪVO KOKU. Ne reizi vien STUMBRS kā Apvienotā Dvēsele pieņēma lēmumu par brīvprātīgu DZĪVĪBAS PĀRTRAUKŠANU. Ģenētiski modificētais stumbrs atteicās no tādas esamības formas. Gēnu sajaukšanās bija tik stipra, ka viņa dzīves spēja reizēm faktiski līdzinājās nullei. Ļoti bieži slimie, zemu vibrāciju gēni tā sāka parazitēt uz neliela daudzuma veselo gēnu rēķina, ka, likās, pamata stumbram nav nekādas perspektīvas…
Reiz Skolotājs Kut Humi teica man:
“Jebkuram Projektam ir autori. Katrai dzīvībai ir vecāks. Taču mēdz būt tā, ka autori atsakās no sava Projekta, bet vecāki – no bērniem.”
Un vairāk Skolotājs man neko neteica.
Reiz Kut Humi nostājās manā priekšā brīnišķīgas eņģeliskas būtības veidā – kā skaists cilvēks, kuram piemīt vienlaicīgi gan pašas brīnišķīgākās vīrišķās, gan sievišķās īpašības. Viņa stāvs bija līdzīgs vīrišķajam, bet seja, acis izskatījās drīzāk sievišķas… Tajā mūsu saskarsmē Kut Humi ar savu izskatu gribēja pasvītrot domu, kuru izklāstīja iepriekš: “Kad vīrieši iegūs patiesi sievišķas īpašības, viņi kļūs ideāli brīnišķīgi.”
“Bet vai viņi paliks stipri?” – pajautāju es.
Un tad Skolotājs paņēma mani ceļojumā. Mēs devāmies caur nulles-telpas koridoriem uz vienu no mūsu planētas pasaulēm… Mēs nonācām tur tajā brīdī, kad šīs pasaules iemītnieki izmisīgi cīnījās ar cunami “iebrukumu” – ar viļņiem, gigantiskiem viļņiem, kuri līdzīgi nikniem milžiem-iznīcinātājiem bruka virsū krastam. Un, lūk, mans Skolotājs, ieejot kontaktā ar Dabas stihijām, nosūtīja viņām MAIGAS SIEVIŠĶĀS ENERĢIJAS, kuras es ieraudzīju ar garīgo redzi dažādu augu veidā, tajā skaitā – kā burvīgus ziedus…
STIHIJAS DRĪZ NORIMA, viļņi izbeidzās.
Krastā stāvēja daudz cilvēku, pa krastu pārvietojās speciāla, spēcīga tehnika.
Skolotājs palūdza mani paskatīties lejup un teica:
“Šie cilvēki uzskata, ka viņi ir ļoti stipri. Šajā pasaulē vienmēr tika sludināts un tiek sludināts rupja spēka kults. Taču viņi visi ar savu spēku nespēja apturēt stihiju. Bet tu redzēji, kā VĪRIEŠA SPĒKS, IETĒRPTS SIEVIŠĶAJĀ BŪTĪBĀ, SPĒJ APTURĒT PLOSĪTIES SĀKUŠĀS STIHIJAS. Taču tūkstošiem vīriešu, pielietojuši vīrišķo spēku, nespēja apturēt stihijas spēku.”
Es tīksminājos par to tēlu, kuru bija pieņēmis šajā reizē mans Skolotājs… Bet manas domas atkal un atkal neviļus atgriezās pie tās frāzes… Es nevarēju noticēt tam, ko biju dzirdējis savām ausīm: “AUTORI ATTEICĀS NO SAVA PROJEKTA.”
Vai tas nozīmēja to, ka mūsu PASAULE-PAMATS kaut kādā etapā bija Projekta Autoru pamests!? Iznāca, it kā kādi vecāki bija pametuši viņu… No šīs domas kļuva bēdīgi… Skumjas skāra manu sirdi. Mēs runājām ar Kut Humi Okeāna, saukta par Šeili, iekšienē. Jāatzīmē, ka Okeāni šeit, piecdimensiju pasaulē, ir pavisam citādi nekā četrdimensionalitātē. Tu ieej okeānā kā lielā īpašā pasaulē, un viņš aptver tavu “Es” ar garšām, smaržām, krāsu, aplenc ar citām dzīvības formām… MĒS AR SKOLOTĀJU PELDĒJĀM UN VIENLAICĪGI DZĪVOJĀM ŠAJĀ OKEĀNĀ.
Beidzot es izšķīros pajautāt Skolotājam:
“Vai tiesa, ka mūsu Projektu pameta autori, nepabeidzot to?”
Kut Humi pasmaidīja, atbildot:
“Atceries to frāzi, kuru izdzirdēsi rīt, kad pamodīsies.”
Miegs, kaut arī ne gluži jums pierastajā formā un tālu ne tik ilgstošs, tomēr ir klātesošs mūsu piecdimensiju pasaulē.
Un, lūk, kad pamodos no miega, es izdzirdēju:
“SVARĪGI, KO TU UZSKATI PAR AUTORU!”
Es pārdomāju šo frāzi un beidzot sapratu jēgu tam, ko gribēja nodot man Kut Humi:
“AUTORS NEKAD NEVAR PAMEST SAVU PROJEKTU.”
TĀPĒC KA PATIESAIS AUTORS – TAS IR ESOŠĀ RADĪTĀJS.
Lūk, kāpēc arī rokraksti nedeg!
Nav iespējams pamest savu “Es”, pat, ja tu esi pieņēmis tādu lēmumu.
Nav iespējams pārtraukt to Projektu, kuru sācis Dievs-Radītājs.
Nav iespējams pārtraukt to Projektu, kuru sācis Dievs-Radītājs uz mūsu Zemes.
Nav iespējams pārtraukt to Projektu, kuru sācis Dievs-Radītājs uz mūsu Zemes četrdimensiju pasaulē.
NAV IESPĒJAMS PADARĪT PAR NEDZĪVU-DZIMUŠU KOKA STUMBRU, kuram PAREDZĒTS dzīvot! TĀPĒC ARĪ ČETRDIMENSIJU PASAULI KĀ POLIPASAULES PAMATU NEBIJA IESPĒJAMS “PAMEST”.
Gāja prom vienas Gaismas Būtības, nāca Citas.
Projekts, Diženais Plāns, eksistēja un eksistē.
PASAULE – POLIPASAULES PAMATS, ĪPAŠAS VIENOTĪBAS PASAULES PAMATS, BIJA SĀKOTNĒJI RADĪTĀJA IECERĒTS UN VIŅA RADĪTS.
PAGĀJA EONI LAIKA. PAMATS IZAUGA, VIŅŠ KĻUVA PAR VARENU PASAULI, NESKATOTIES UZ VISĀM SAVĀM BRŪCĒM UN IZAUGSMES SLIMĪBĀM.
PIENĀCIS LAIKS UZZINĀT PAMATAM, KA VIŅA IR PAMATS!
Pienācis laiks jums, mīļotie Gaismas Darbinieki, uzzināt par to, ka JŪS ESAT TIE, KAS ATNĀCA CITU VIETĀ PILDĪT DIEVA-RADĪTĀJA PAREDZĒTO.
Jūs dzīvojat PASAULĒ, kura kļūs par PAMATU DAUDZU DIMENSIJU DAUDZU PASAUĻU SAAUDZĒŠANAI, APVIENOŠANAI.
UN JŪSU UZDEVUMS IR SĀKT RADĪT ŠO PASAULI. JŪSU UZDEVUMS IR SĀKT RADĪT NEPARASTU, UNIKĀLU, TAČU BRĪNIŠĶĪGU UN BURVĪGU PASAULI, KURĀ MUMS VAJAG VISU HARMONISKI APVIENOT.
Tagad mums ir jau daudz kas tam, lai sāktu mūsu Diženo Jaunradi. “Aizsegs” starp pasaulēm ir novākts. Daudzi no jums jau ir apvienojušies ar jūsu Augstākajiem “Es”. Jūs paši esat diženi radītāji, tāpēc ka varat RADĪT PASAULES AR SAVU DOMU.
Pievedīsim vienkāršu analoģiju, Jūsu DOMA – tā ir universāla enerģija, kura IR MATĒRIJA augstākā pasaulē. Jūs domās liekat ķieģeli mājas pamatā, piecdimensionalitātē šī MĀJA SĀK REĀLI BŪVĒTIES. JŪS domās radāt nākotnes pasaules sabiedrisko iekārtu, bet piecdimensiju pasaulē šī sabiedrība JAU TIEK BŪVĒTA pēc jūsu pavēlējuma.
Atceraties krievu pasaku par Jemeļu – frāzi “Pēc manas pavēles – pēc mana lūguma[1]”? Te neiet runa par ļaužu slinkumu! Nepavisam nē! Šajā pasakā ir paslēpta, AIZMITOLOĢIZĒTA dziļa patiesība: CILVĒCISKIE VĒLĒŠANĀS UN PAVĒLĒJUMS VAR RADĪT JEBKO! Lūk, kur te ir patiesība! Lūk, kur te ir apslēptā jēga!
PATIESĪBA IR SEKOJOŠAJĀ. PIENĀCIS LAIKS NEGULĒT UZ KRĀSNS, BET RĪKOTIES. Pie kam tagad ir ļoti svarīgi, lai “uz krāsns negulētu” tieši jūsu doma. JŪSU DOMAI IR JĀSĀK AKTĪVI DARBOTIES. Lūk, kur tā lieta! Lūk, kur tā būtība! Lūk, kur ir cilvēces attīstības un jaunās pasaules – POLIPASAULES – dzimšanas pašreizējā brīža svarīgums.
Ļoti ilgu laiku stumbrs, PASAULE-PAMATS, slimoja, tāpēc ka krustoja savā “Es” dažādus ģenētiskus nozarojumus – tajā skaitā arī slimus. Tagad ir pienācis cits laiks! Augstāko dimensiju pasaules nosūta PASAULEI-PAMATAM veselus gēnus, brīnišķīgu daudzdimensionālu ģenētiku, spējīgu gan izdziedināt, gan radīt brīnumainu jauno! Lūk, kur vēl ir brīža svarīgums. Bet tas, tātad, nozīmē mācīties pieņemt jaunas veltes un izmantot tās IZDZIEDINĀŠANAI IEKŠIENĒ. UN, IZDZIEDINOTIES IEKŠIENĒ, mēs radām vienlaicīgi arī BRĪNIŠĶĪGU NĀKOTNES PASAULI – DAŽĀDU PASAUĻU HARMONISKU APVIENOJUMU – POLIPASAULI.
Bet priekš kam ir viņa — šī POLIPASAULE? O! Zemes cilvēki! Eņģeļi no Lielās Centrālās Saules! JŪS ESAT VIENOTĪBAS MEISTARI. Jūs sadalāties Visumos, iegūstat dažādu pieredzi, dažādās pasaulēs, dažādās dimensijās. Taču vienmēr pienāk Vienotības brīdis. Visuma Dievs-Radītājs dod speciālu signālu, sāk skanēt Kosmiskā Vienotības Simfonija, un visas pasaules, visas būtnes tiecas atgriezties Radītāja Sirdī, lai kļūtu par Diženo Vienotību. Un POLIPASAULE ir viena no mūsu Vienotības formām, kura ne tikai ļauj atgriezties pie Radītāja, bet arī… RADĪT JAUNU DZĪVĪBU, JAUNAS PASAULES un PAT VISUMUS!
POLIPASAULE ne tikai apvieno dažādas Gaismas Būtnes, dažādas pasaules un dažādas dimensijas. Polipasaule dod iespēju AKTĪVI EVOLUCIONĒT Evolūcijas augšupejošā un lejupejošā atzarojuma pārstāvjiem. LABI ATTĪSTĪTU POLIPASAULI var pielīdzināt liftam jūsu daudzstāvu mājās. Tajā var nolaisties uz pirmo stāvu, bet var pacelties – uz pašu augstāko. Taču POLIPASAULE – tā, protams, nav vienkārši iespēja ceļojumiem pa dimensijām. TĀ IR IESPĒJA BŪT PAŠA STRUKTŪRĀS VISĀM DIMENSIJĀM. POLIPASAULE – tas vēl ir īpašs daudzdimensionāls Genoms, kurš apvienotā vienotā struktūrā visu Visuma daudzdimensionalitāti.
Taču arī tas vēl nav viss… Polipasaule, apvienojot pasaules, pakāpeniski harmonizē tās, tā kā saņem īpašu saikni ar Visuma Dievišķo Sākumu. Tā pakāpeniski saņem pieeju pašām apslēptākajām Dieva-Radītāja enerģijām. Bet viņas arvien vairāk harmonizē Polipasauli. Savukārt POLIPASAULE PAMAZĀM HARMONIZĒ VISAS DIMENSIJAS. Bet tas nozīmē, ka 12-tās dimensijas Serafimi var mierīgi nākt uz pirmās dimensijas pasauli, bet TILODĪTI, viendimensijas būtnes, var mierīgi viesoties 12-jā dimensijā, smeļot no turienes Dievišķo Enerģiju savai attīstībai. LABI ATTĪSTĪTAS POLIPASAULES – TIE IR IDEĀLI PASAULES IEKĀRTOJUMI, kuri nepieciešami Dzīvības harmonizēšanai Visumā. Radīt Polipasauli – tie ir dižens gods un atbildība Gaismas Būtnēm.
Jūsu pasaule – tas ir POLIPASAULES pamats. Jūs esat tās ATBILDĪGĀS GAISMAS BŪTNES, kurām piekritis dižens gods radīt Polipasauli. Un mēs ar jums drīz reāli sāksim radīt POLIPASAULI, apvienojošu jūsu pasaules un piektās dimensijas pasaules.
Mūsu ar jums kopējais darbs sākuma etapā aizvedīs pie tā, ka atvieglosies Dvēseļu pāreja pēc tā saucamās “NĀVES”. Nākošais etaps ir apmācīšana Augšupcelšanai. Sākumā – bez fiziskā ķermeņa, bet pēc tam – kopā ar fizisko ķermeni. Mūsu darba procesā būs daudz etapu. Taču pirms tam mēs ar jums radīsim MŪSU KOPĒJO SCENĀRIJU, pēc kura sāksim realizēt mūsu DOMRADĪŠANU.
Kad dzīvoju jūsu pasaulē, es radīju ne mazums scenāriju. Biju diezgan pazīstams gan kā scenārists, gan kā literāts. Taču to scenārija daļu, kuru nodosim caur šo zemes kanālu, radīju ne es. Un pat – ne Reabilitācijas Centra Darbinieki. Planetārie, Galaktiskie un Visuma Skolotāji, kuri tagad aktīvi strādā šeit, uz Zemes, UZTICĒJA MUMS NODOT JUMS, GAISMAS DARBINIEKI, DAĻU NO DIŽENĀ SCENĀRIJA PASAUĻU APVIENOŠANĀ. Un mēs ar milzīgu prieku ķeramies pie šīs misijas.
Līdz nākošai reizei!
Piektās dimensijas Reabilitācijas Centra kolektīva uzdevumā — HENRIHS ŠLOSERS, Centra darbinieks kopš 2003. gada.
30.10.2012. g.
Pievienots 30/10/2012
http://www.magnitiduha.info/archives/4118
Tulkoja Jānis Oppe
* Henrijs Slezars (Slizars, Slesars) – Henry Slesar, amerikāņu rakstnieks, dramaturgs, scenārists.
Īstais vārds — Henrihs Šlosers (Henry Schlosser). Publicējās arī zem literāriem pseidonīmiem — O. H. Leslie, Jay Street. Dzimis 1927. gada 12. jūnijā Bruklinā, Ņujorkā, ASV. Viņa vecāki bija ebreju emigranti no Krievijas un Vācijas. Pēc vidusskolas beigšanas sāka savu karjeru kā scenārists. Kopš 1995. gada publicē vairāk nekā simts īso stāstu dažādos žanros: detektīvā, zinātniskajā fantastikā, mistikā, trilleros. Ir uzrakstījis dažus scenārijus pēc Alfrēda Hičkoka pasūtījuma seriālam “Alfrēds Hičkoks piedāvā”. Par savu pirmo romānu “Gray Flannel Shroud” (1958) ieguvis Edgara Alana Po prēmiju. 1974. gadā iegūst Emmijas balvu (Emmy Award) par televīzijas seriālu “The Edge of Night” (1956-1984), bet 1977. gadā – atkal saņem par savu daiļradi Edgara Alana Po prēmiju.
Aizgāja no šīs pasaules 2002. gada 2. aprīlī – no komplicējumiem pēc operācijas Ņujorkas Sitijā, Ņujorkā, ASV.
[1] Pasakā frāze faktiski skan tā: “Pēc līdakas pavēles, pēc mana lūguma” (Tulk. piezīme)