Kosmiskā dziedniecība

Sveicināti, Gaismas Darbinieki! Sveicināti, mani dārgie!

Tēma, kuru sākam tagad Žurnāla lappusēs, nav vienkārša. Tāpēc ka jums, mani Saulainie, stāv priekšā spert svarīgu soli. Šis solis ir nozīmīgs etaps mūsu Garīgajā attīstībā. Ļoti daudzi no tiem, kas iet Garīgo meklējumu ceļu, līdz šim brīdim domā, ka var uzstāties kādu destruktīvu spēku, sauktu par Tumsas spēkiem, upuru lomā. Pat daļa pieredzējušu Gaismas Darbinieku ir pārliecināti, ka Tumsas spēki var negatīvi ietekmēt viņus. Citi ir pārliecināti par to, ka “ilumināti” velk mūs “uz bezdibeni”, tiek runāts par DVĒSEĻU SADALĪŠANAS iespēju. Jebkurā gadījumā tiek atzīta IETEKMES UZ GAISMAS DARBINIEKIEM IESPĒJA!

Tas notiek tāpēc, ka vairums no jums līdz šim laikam REĀLI nav atcerējušies par to, kas viņi ir patiesībā. Nav atzinuši SAVU PATIESO DIEVIŠĶO IZCELŠANOS – kā EŅĢEĻI, DIŽENAS BŪTNES NO CENTRĀLĀS VISUMA SAULES. Jūs varat uzstāties upura lomā tikai līdz tam laikam, kamēr ļaujat savam “Es” iet caur tamlīdzīgu mācību. Cilvēki var spēlēt upura lomu līdz tam laikam, kamēr nepieņems lēmumu par izrādes ar vajātāju un upuru piedalīšanos pārtraukšanu. To var izdarīt katrs cilvēks. Sākumam iemiesotais cilvēks pieņem lēmumu par to, ka viņš nav upuris. Pieņem lēmumu par to, ka UZ VIŅU PRINCIPĀ NEVAR IEDARBOTIES NEKĀDI TUMSAS SPĒKI, NEKĀDI DESTRUKTĪVI SPĒKI. Šis cilvēks pieņem Dievišķības eksistences savā “Es” faktu. Atceras, ka VIŅŠ IR DIEVA-RADĪTĀJA DAĻA. Dodiet atbildi uz svarīgāko jautājumu. Vai var kāds negatīvi iedarboties uz Dievu-Radītāju? Nē! Bet zināt vispirms, kāpēc kas tāds nav iespējams?

Dievs-Radītājs mīl visas Visuma būtnes! Viņa Sirdī dzīvo beznosacījuma Mīlestība pret visām radībām! Pret absolūti visām! Un nav svarīgi, kādu lomu šīs būtnes spēlē Visuma evolūcijā šajā etapā – tumšās, gaišās, pelēkās, zilās vai violetās puses lomu.

Dieva-Radītāja sirdī dzīvo Beznosacījuma Mīlestība. Uz šo Beznosacījuma Mīlestību jūs, cilvēkus, aicina jūsu Garīgie Skolotāji. Kad Gaismas Darbinieks noskaņojas uz Beznosacījuma Mīlestības viļņa, tad var iet uz jebkuru Visuma daļu un sazināties ar jebkuru būtni – ar atklātu sirdi. Un neviens nespēs, pat ja arī vēlēsies, NODARĪT viņam kaitējumu. BEZNOSACĪJUMA MĪLESTĪBAS VILNIS – TAS IR DIEVA-RADĪTĀJA VIBRĀCIJAS LĪMENIS. UZ VIŅA JŪS ESAT NE TIKAI ABSOLŪTĀ DROŠĪBĀ, UZ ŠĪ VIĻŅA JŪS ESAT AKTĪVI LĪDZRADĪTĀJI. UZ VIŅA NEVAJAG AIZSARGĀTIES VAI UZBRUKT. UZ ŠĪ VIĻŅA IR PIEMĒROTA TIKAI JAUNRADE. TAS, KAS IR IZJUTIS BEZNOSACĪJUMA MĪLESTĪBAS LĪMENI, ZINA, KA VAR ATVĒRT JEBKURAS DURVIS UZ JEBKURĀM PASAULĒM UN TIEŠI SKATĪTIES ACĪS, DVĒSELĒS PAT TIEM, KURUS JŪS SAUCAT PAR TUMSAS VALDNIEKIEM. BEZNOSACĪJUMA MĪLESTĪBAS LĪMENIS ĻAUJ CILVĒKAM ATNĀK PAŠĀ TUMSAS CENTRĀ UN TEIKT: “MĒS PALĪDZAM JUMS IZDZIEDINĀTIES! MĒS ESAM DIEVS-RADĪTĀJS, MĒS ESAM VIENOTĪBA!”

Apkārt cilvēkiem, apkārt jūsu planētai, Zemes iekšienē ir daudz neizdziedinātu pasauļu. Daudz ir to, kas uzskata, ka viņi ir šīs planētas patiesie saimnieki. Viņi domā, ka cilvēki ir viņu padotie, vergi, enerģijas avots vai pat izmēģinājuma objekti…

Cilvēki ir viena no vadošajām rasēm Visumā. Mēs runājam nevis par fiziskajiem ķermeņiem. Mēs runājam par daudzdimensionālām Gaismas Būtībām, kuras ir atsūtījušas savus fragmentus, daļas, starus uz šo četrdimensiju pasauli. Pienācis laiks cilvēkiem apzināties savu patieso varenumu un… ķerties pie tā darba, kuram viņi ir gatavi. PIE GLOBĀLA DZIEDNIECISKA DARBA KĀ KOSMISKAI DZIEDNIEKU RASEI. Šī gatavība jau ir daudziem Gaismas Darbiniekiem. Šī dziednieciskā spēja ir jums kā Eņģeļiem no Lielās Centrālās Saules. Un ir pienācis laiks to lietot un dziedināt ne tikai cilvēci, bet arī tos, kas ilgus eonus ir dzīvojuši blakus jums Dualitātes apstākļos.

Dārgie draugi! Dažas rases, dažas civilizācijas, negatīvi ietekmējošas cilvēci, jums ir pazīstamas. Jūs esat lasījuši, piemēram, par reptiloīdiem/reptiļiem, par pelēko/viēru civilizāciju, par Oriona civilizācijām, par iluminātiem, par robotizētajām būtībām, par pazemes astrālajiem plāniem…

Vai jūs pasmaidīsiet ironiski, ja uzzināsiet, ka jūsu spēkos ir IZDZIEDINĀT VIŅUS VISUS? Vai izsauks tas jūsos neuzticēšanos vai neticību? Bet varbūt jūs iedziļināsieties savā sakrālajā sirds telpā, vērsīsieties pie savas Sakrālās Sirds un pajautāsiet viņai: “Tas ir iespējams? Tas patiešām ir tā? Mēs varam izdziedināt visus?” Jūs ne nejauši visus pēdējos gadus aicināja klausīties SAVU SIRDI. JŪSU SIRDS – TAS IR EALOGHIM! TĀ IR “GAISMA DIEVA-RADĪTĀJA APZIŅĀ, RADOŠA PASAULES!”

Pajautājiet savai Sakrālajai Sirdij. “TU ESI EALOGHIM?” Un klausieties, kā Viņa atbildēs: “ES ESMU EALOGHIM”. Jūsu apziņā var ieskanēties sudraba zvaniņš. Tā ar smalku Garīgo skaņu atsaucas Sudraba pavediens, kurš saista jūs ar Dieva-Radītāja sakrālo telpu. Šim pavedienam ir ļoti augsta kvalitāte katram Eņģelim no Lielās Centrālās Saules.

EALOGHIM – TAS IR DIEVS-DIBINĀTĀJS.

EALOGHIM – TAS IR TAS, KAS RADĪJA ŠO PLANĒTU, ŠO GALAKTIKU, ŠO VISUMU…

EALOGHIM… TU ESI EALOGHIM… ES ESMU EALOGHIM…

Pajautājiet Sirdij, un jūs saņemsiet šo atbildi! Jūs esat Dievs-Radītājs! Un tā nav ne metafora, ne poētiska hiperbola, TĀ IR PATIESĀ, NEVIS ILUZORĀ REALITĀTE. Jūsu sakrālajā sirdī – dzīvo DIEVS-RADĪTĀJS. Jūs esat viņa daļa, bet jūs esat arī VIŅŠ PATS.

EALOGHIM…

GAISMA RADĪTĀJA SIRDĪ, RADOŠA VISUMUS… GAISMA IZDZIEDINOŠĀ!

Ir pienācis laiks izlaist caur savu sakrālo sirdi GAISMU IZDZIEDINOŠO un UZDĀVINĀT VIŅU NE TIKAI CILVĒCEI, ne tikai apkārtējai dabai, jums apkārtējai redzamajai pasaulei – dzīvniekiem, augiem – visām būtnēm, kuras mēs esam pieraduši mīlēt… Ir pienācis laiks nosūtīt GAISMU IZDZIEDINOŠO tiem, ko mīlēt pagaidām neesat pieraduši. Dvēselē zināt, ka mīlēt vajag, taču neesat pieraduši… Vai neesat gatavi… Bet tādai gatavībai jau ir jābūt! Tāpēc ka GAISMA IZDZIEDINOŠĀ, DZIEDINOT JŪSU “naidniekus”, “ienaidniekus”, “vajātājus”, IZDZIEDINA JŪS PATIESOS. Jūsu Vienotība arī nav metafora. Ja jūs iesiet uz piecdimensionalitāti vienatnē, tad nonāksiet… “adatas acī”! Taču nav nekādas “adatas acs” tiem, kas ir piecēlies pilnā augumā un paziņojis Visumam par savu Eņģelisko Izcelšanos. Bet ja reiz kļuvi Eņģelis – sāc radīt… RADĪT IZDZIEDINĀŠANU – VISĀ TĀS DAUDZVEIDĪBĀ!

TĀDA SLIMA VIENOTĀS PLANETĀRĀS DZĪVĪBAS FORMAS DAĻA IR, PIEMĒRAM, REPTILOĪDU RASE – REPTIĻU CIVILIZĀCIJA. Jūs varat sākt ar viņiem savu izdziedināšanu, kā kosmisku rasi, vēl arī tāpēc, ka viņi vēršas pie jums pēc palīdzības. VIŅI OFICIĀLI VĒRŠAS PIE JUMS PĒC PALĪDZĪBAS, ATZĪSTOT CILVĒKUS KĀ SAVUS DZIEDNIEKUS. Bet praktiķi-dziednieki zina: pacienta patiesa izdziedināšanās sākas tikai tad, ka viņš ir vērsies pie dziednieka un aktīvi sadarbojas ar viņu dziedināšanas procesā. Tā ir kopēja jaunrade.

Aicinājums no reptiļu civilizācijas tika nodots cilvēcei pirms dažiem mēnešiem… Tas visu laiku gaidīja savu stundu… Gatavības brīdi… Mēs to nopublicēsim… Taču pirms tam jums stāv priekšā uzzināt reptiļu civilizācijas vēsturi. Uzzināt, kā un kādēļ viņi nogāja savu evolūcijas ceļu.

Tāpēc pirms tam Gaismas Ģimenes izdevuma, šī Žurnāla, lappusēs mēs sākam publicēt virkni materiālu par tēmu, saistītu ar Reptiļu civilizāciju. Jūs iepazīsieties ar dažādu autoru dažādiem materiāliem. Taču tēma ir vienota. Un kad apgūsim teoriju – spēsim ķerties pie PRAKTISKĀ DARBA KOSMISKAJĀ DZIEDNIECĪBĀ. UN NOTEIKTI IEGŪSIM REZULTĀTU.

Tas patiesi ir tā.
Jūsu KRAJONS
Ar Mīlestību
No Radītāja sirds

KRAJONS NODOD VĀRDU AUGŠUPCELTAJAM SKOLOTĀJAM KUT HUMI. VIŅŠ STĀSTA PAR LAIKMETU, KURŠ PIENĀCA PĒC NOTIKUMA, IEGUVUŠA NOSAUKUMU “LIELIE PLŪDI”.

KUT HUMI

PATIESĪBA PAR LIELAJIEM PLŪDIEM un par to, kas notika vēlāk

Sveicināti, Saulainie Eņģeļi! Ar jums ir Kut Humi. Es pastāstīšu jums par notikumiem, kurus cilvēku absolūtais vairākums var uztvert kā fantastiskus. Taču šie notikumi ir nevis vienkārši realitāte, bet arī jūsu vēstures fakts, kuru pēc kāda laika atzīs cilvēces zinātne. Taču tam zemes zinātnei vēl stāv priekšā spert ne mazums soļu. Bet mēs, balstoties uz Ai-Ka-Ši (Akašas) hronikām, pavēstīsim par dažiem tā grandiozā laikmeta notikumiem…

Pirms vienpadsmit tūkstoš gadiem (9012. gadā p.m.ē.) uz planētas Zeme notika šausmīga katastrofa – Lielie Plūdi. Taču ūdens neapplūdināja visu sauszemi – tikai Eiropu un dažas Vidusjūras salas. Debesu lietusgāze turpinājās četrdesmit dienas un naktis. Viss dzīvais aizgāja bojā. Taču dzīve uz planētas neizbeidzās. Tā turpinājās citos kontinentos un salās.

Kas kalpoja par iemeslu tādai šausmīgai katastrofai? Izskaidrot nav vienkārši. Taču ir pienācis laiks to izdarīt. Lielā Eksperimenta Autori pieņēma lēmumu par ČETRU TELPAS-LAIKU KONTINUUMU SAVIETOŠANU VIENĀ. Ārēji tas izskatījās tā, it kā jūsu pasaulē ir ielauzušās citas pasaules.

Pēc tam, kad Lielie Plūdi beidzās, sākās pilnīgi citāda dzīve. Parādījās jaunas, šeit agrāk nedzīvojušas būtības: elfi, rūķi, troļļi un citi. Cilvēki tajā laikā Eiropā nedzīvoja. Viņi parādījās nedaudz vēlāk, pārcēlušies šurp no Āfrikas. Lūk, tad arī sākās cilvēku sazināšanās ar viņiem nepazīstamajām ērmīgajām būtnēm.

Kopējā dzīve neveidojās viegli. Dažādas paražas, dažādas iedabas, dažādas fiziskās, psihiskās un pat maģiskās spējas. Cilvēki ilgi nevarēja samierināties ar to, ka ir pārstājuši būt vienīgā dominējošā rase. Bet atnākušās rases bija ļoti nobiedējuši izmainījušies dzīves apstākļi, un viņas darīja visu, lai izdzīvotu svešajā, ne visai viesmīlīgajā pasaulē. Taču ar laiku kopīgā dzīve sāka sakārtoties. Cilvēki mācījās no elfiem dažu priekšmetu izgatavošanas mākslu… bez roku palīdzības. Rūķi, otrādi, ar savu roku palīdzību radīja tehnikas brīnumus. Cilvēki mācīja elfiem un rūķiem būvēt mājokļus, kuri varētu ilgi saglabāties šajā pasaulē. Stāstīja par pasaules ģeogrāfiju, par citām zemēm, par citiem kontinentiem, par cilvēku vēsturi. Dzīve sāka sakārtoties…

Taču reiz viss sarežģījās ar to, ka debesīs negaidot parādījās drakoni. Tās bija ļoti agresīvas būtnes, atnākušas tālu ne no pašas labākās pasaules. Viņas ienesa cilvēku, elfu, rūķu un citu būtņu dzīvē ļaunprātību un agresiju. Līdz tam bija valdījuši miers un kārtība. Cilvēki, elfi un rūķi miermīlīgi sazinājās, tirgojās savā starpā, palīdzēja cits citam. Taču drakoni stipri izmainīja izveidojušos pasaules kārtību. Sāka uzkurināt rasu antipātiju, kūdīja savā starpā cilvēkus, elfus un rūķus. Tas viņiem labi padevās.

Drakoni sagrāba labākās teritorijas Eiropas centrā. Izveidoja savu valsti. Pasludināja savu rasi par pasaules valdniekiem. Sāka karot ar visām citām rasēm. Taču viņu spēka nepietika, lai pakļautu visus. Tad viņi sāka piekopt nodevīgu politiku. Piesaistīja savā pusē te cilvēkus, te elfus, te rūķus, te citas būtnes. Rezultātā sākās bezgalīgi asiņaini kari, kuri noveda pie visu rasu grimšanas nabadzībā, pie to pakāpeniskas izmiršanas. Taču arī pār drakoniem atradās, kas valda.

Eiropas kontinentā negaidot ielauzās jauni iebrucēji. Atlanti no Vidusjūras salām. Jā, tieši tā. Ir jāsaka, ka pirms vienpadsmit tūkstoš gadiem pagāja zem ūdens tikai Atlantīdas sala, aizgāja bojā lielākā daļa iedzīvotāju. Taču Atlantīdas impērijas provinces palika eksistēt Ziemeļamerikā, Āfrikā, Vidusjūras un Okeānijas salās.

Jaunie, Vidusjūras atlanti, vairs ne ar ko neatgādināja to labestīgo un viedo rasi, kura bija eksistējusi līdz Lielajiem Plūdiem salās Austrālijas tuvumā un Ziemeļamerikā. Bija ļaunprātīgi, atriebīgi, ļoti agresīvi. Gribēja, lai ko tas arī nemaksātu, iekarot sev dzīves telpu. Viņiem bija apbruņojums, nekādi nesalīdzināms pēc sava spēka ar cilvēku, elfu un rūķu ieročiem. Šiem atlantiem bija lidaparāti – tā saucamie vimani, kurus kaut kādā mērā var salīdzināt ar jums pazīstamajiem “lidojošajiem šķīvjiem”. Vimani bija aprīkoti ar staru metējiem, kamēr cilvēkiem, elfiem un rūķiem bija savā apbruņojumā vienīgi loki, šķēpi un vairogi. Tas bija stipro karš ar vājajiem. Taču atlanti neuzvarēja. Vispārējas iznīcināšanas draudu priekšā drakoni bija spiesti apvienoties ar cilvēkiem, elfiem, rūķiem un citām būtnēm. Pēc sīvām kaujām atlanti apkaunojoši atkāpās un bija spiesti apmierināties vienīgi ar nelielu pussalu Vidusjūrā, kura tagad ir kļuvusi par salu un saucas Krēta.

Šis karš stipri izmainīja attiecības starp drakoniem, cilvēkiem, elfiem un rūķiem. Asiņainais ienaids nomainījās ar patiesu draudzību. Tika izdarīts mēģinājums radīt vienotu valsti. Tiesa, tas izrādījās nesekmīgs. Bijušais ienaids vēl lika sevi manīt. Taču kopumā visā Eiropā iestājās miers un kārtība, kuri diemžēl turpinājās neilgi. Uz kontinentu atnāca vēl viena nelaime. Nezin no kurienes uzradās jauna rase – reptiļu rase. Šīm būtnēm bija ļoti nepatīkams izskats. Viņu asinskāre, agresivitāte un niknums nepakļāvās nekādam izskaidrojumam. Jauno agresoru apbruņojums izrādījās vēl spēcīgāks nekā atlantiem. Reptiļu lidaparāti ar saviem stariem burtiski pārvērta pelnos veselas drakonu, cilvēku, elfu un citu būtņu apmetnes. Kā pirmajiem reptiļi uzbruka atlantiem. Izrēķinājās ar viņiem burtiski dažu dienu laikā. Vidusjūras atlantu rase bija noslaucīta no zemes virsas. Dzīvs nepalika neviens. Pēc tam reptiļu vimanu armāda ielauzās Eiropā. Sākās karš, kādu līdz šim pasaule nebija redzējusi. Reptiļu lidaparātiem pretim stājās drakoni. Uz zemes pret iebrucējiem sīvi cīnījās plecu pie pleca cilvēki, rūķi, elfi un citas būtnes. Šajā asiņainajā karā uzvaru tomēr guva reptiļi. Viņi sagrāba savā varā kontinentu. Viņu vara izpletās pār visu Eiropu. Un tad pienāca ļoti smagi laiki. Drakoni, elfi un rūķi sāka pamazām izmirt.

Vilkās ilgi gadsimti. Beidzot no Āfrikas atnāca jauni cilvēki. Cita rase. Šajā rasē bija sarkanādaini, baltādaini cilvēki un metisi. Viņi nemaz nelīdzinājās baltādainajiem cilvēkiem, atnākušiem no Āfrikas agrāk. Tā Eiropā atkal parādījās atlanti. To pēcteči, kuri dzīvoja Atlantiskās Impērijas (Atlantīdas) Āfrikas provincēs. Šie cilvēki, spēcīgāki, garāki, muskuļotāki, izpaudās kā cietsirdības un agresivitātes paraugs. Viņu apbruņojums praktiski ne ar ko nebija sliktāks kā reptiļiem. Nežēlīgu cīņu rezultātā reptiļus uzvarēja. Viņiem nācās steidzīgi “krauties” savos vimanos un meklēt patvērumu citos kontinentos. Taču brīvu vietu uz Zemes neatradās. Planētu tajā laikā ļoti blīvi apdzīvoja dažādas būtnes, kuras bija nonākušas šeit no citām dimensijām. Būtnes bija visdažādākās, visas tās nav iespējams iztēloties. Un katra rase cīnījās par izdzīvošanu.

Reptiļu rases tālāka eksistence bija apdraudēta. Viņiem steidzīgi vajadzēja kaut kā rīkoties. Risinājums atnāca negaidot un nezin no kurienes. Reptiļiem pēkšņi sāka piemist melnās maģijas māksla. Iemācījās pārvietoties laikā un telpā un galu galā… pārvietojās uz citu pasauli, bet precīzāk – pārgāja uz citu pamata vibrācijas viļņa frekvenci, ar to pašu pārvietojoties uz citu, īpašu telpas-laika kontinuuma daļu. Taču arī tur nebija spējīgi pārdzīvot sava zaudējuma sāpes. Bija dusmīgi uz cilvēkiem, izmisīgi vēloties viņiem atriebties. Kad viņu dzīve citā pasaulē bija iekārtota, reptiļi sajuta, ka viņiem sākusi piemist spēcīga telepātija. Pakāpeniski šī spēja attīstījās arvien stiprāk, kā rezultātā viņi spēja iekļūt pat cilvēku, dzīvojošu uz Zemes, apziņā. Bijušie neveiksmīgie iekarotāji saprata, ka tagad var ļaunprātīgi atriebties cilvēkiem. Un tad viņiem radās plāns. Viņi nolēma slepeni pārņemt savā varā visu cilvēku prātus, pakļaut viņus savai kontrolei un tādejādi paverdzināt visu planētu. Šis plāns viņiem neizdevās uzreiz. Tajā laikā daudzas būtnes uz Zemes arī pārvaldīja maģijas mākslu. Viņi uzreiz noprata par reptiļu rases ļaunprātīgajiem plāniem. Veica pasākumus, lai radītu speciālu enerģētisku lauku, spējīgu aizsargāt pasauli no svešu elementu telepātiskas iedarbības. Apvienojās speciālā rasu, dzīvojošu uz Zemes, savienībā. Enerģētiskā lauka radīšanai piesaistīja milzīgus resursus – kā materiālos, tā arī garīgos. Rezultātā enerģētisko lauku tomēr izdevās radīt. Tas eksistēja 50 gadu (laiks toreiz tecēja nedaudz citādāk, šie 50 gadi tagad apmēram ir vienādi jūsu 350 gadiem). Taču pēc tam cilvēku, elfu un rūķu savienība izira. Viņi vairs nespēja nodrošināt enerģētiskā lauka saglabāšanos, kurš tūlīt pat izzuda. Zemes būtnes, dzīvojošas tajā laikā, pat nenojauta, ar ko tas viņām draud. Ļoti ātri nonāca garīgajā verdzībā pie reptiļiem. Tie no savas dimensijas sāka diktēt cilvēkiem un citām būtnēm, ko viņiem darīt, ko nedarīt. Bet galvenais – sāka uzkurināt visu būtņu sirdīs asinskāri, egoismu, rasu antagonismu.

Pagāja laiks… Pakāpeniski paši reptiļi sāka izjust nopietnas problēmas. Viņiem kļuva nepanesami garlaicīgi. Bet galvenais – bija pazaudēts mērķis dzīvē. Reptiļi nezināja, kā dzīvot tālāk. Liktos – mērķis ir sasniegts. Taču viņiem pašiem vieglāk no tā nekļuva. Ko darīt? Kurp iet? Ļaunprātīgie telepāti pēkšņi saprata, ka bez cilvēkiem patiesībā viņi ir NEKAS. Un, lūk, te reptiļi bija izbrīnā satriekti. Kā tā? Viņi, uzvarētāji, ir izrādījušies nežēlīgā atkarībā no uzvarētajiem. Ne vienā citā dimensijā, ne vienā citā pasaulē viņi jau vairs nevarēja nokļūt – lai kā nemēģinātu! Bet mēģināja daudz reižu, meklēja dažādus paņēmienus, ceļus. Tai skaitā mēģināja atgriezties cilvēku pasaulē fiziskajā plānā! Vairākkārt tika veikti (un tiek veikti!) mēģinājumi inkarnēties cilvēku ķermeņos. Taču – bez kāda rezultāta!

Beidzot reptiļi saprata, ka ir izrādījušies pašos īstākajos slazdos. Pārņēma savā varā gandrīz visu cilvēku dvēseles, vadīja viņas it kā lelles, bet ko darīt tālāk – nezināja. Pakāpeniski šīs civilizācijas vadībā sākās šķelšanās. Daži piedāvāja pārtraukt telepātiski iedarboties uz zemiešu civilizāciju. Taču vairākums pieņēma lēmumu turpināt to. Tā pagāja gadsimti un pat tūkstošgades. Uz Zemes pa šo laiku daudz kas izmainījās. Rūķi un elfi, daudzas citas būtnes pārtrauca eksistēt kā rases. Saglabājās vienīgi nelielas viņu apmetnes, droši paslēptas no cilvēku acīm, kuri uzskatīja, ka viņi ir kļuvuši par vienīgajiem zemes pasaules pavēlniekiem. Paši cilvēki uz to laiku bija stipri izmanījušies. Pieradinājuši drakonus, ceļoja pa gaisu. No Eiropas kontinenta ziemeļiem, no turienes, kur tagad ir Krievijas teritorija, stipra sarkanādainu un baltādainu cilvēku rase devās iekarot Āfriku. Virzoties uz dienvidiem, cilvēki sadūrās ar nepazīstamām baismīgām radībām. Ārēji viņas ļoti atšķīrās no cilvēkiem. Viņām bija kvadrātiski galva un rumpis un dīvainas, ļoti garas rokas. Arī pārvietojās viņas neparasti – asām, lēcienveidīgām kustībām. Bet galvenais – varēja patstāvīgi lidot pa gaisu. Tie bija… paši īstākie kaujas roboti!

Nav grūti noprast, ka robotiem bija saimnieki. Uz to laiku, kad Eiropas cilvēki no Krievijas teritorijas iebruka Āfrikā, robotu saimnieki jau bija atstājuši Zemi, bet saprātīgos mehānismus atstājuši. Kādam nolūkam? Šīs gudrās mašīnas ieguva šeit zeltu. Kad atnāca cilvēki, roboti, pakļaujoties viņos ieliktajai programmai, sāka aizsargāt zelta ieguves šahtas. Uzliesmoja karš – uz zemes un debesīs. Uz zemes uzvaru sliecās par labu cilvēkiem. Taču gaisā valdīja roboti, tāpēc ka drakoni ievērojami atpalika no viņiem savā kaujas spēkā, pie tam pašu drakonu arī bez tā bija palicis ļoti maz. Karš bija asiņains. Pēc vienpadsmit mēnešu sīvām kaujām cilvēki bija spiesti atgriezties savā teritorijā. Rodas jautājums: kādēļ viņiem bija vajadzīgs iebrukt Āfrikā? Jo tajā laikā, pirms 6800 gadiem, mūsdienu Krievijas teritorija taču bija mazapdzīvota. Vietas pietika visiem. Upes, meži, lauki, savvaļas zvēri – dzīvo un priecājies. Krievijas teritorijā toreiz bija brīnišķīgs klimats. Cilvēki, to apdzīvojošie, atšķīrās ar varenu miesas būvi, teicamu veselību. Taču cilvēku rase degradējās, pazemināja savu dzīves līmeni. Nonāca pagrimumā zinātne, kultūra, māksla. Kādreiz majestātiskās pilsētas ar brīnišķīgām arhitektūras ēkām sabruka. Cilvēki sāka pēc sava līmeņa tuvoties barbariem. Kāpēc tas notika – neviens nevarēja izskaidrot. Starp cilvēkiem arvien retāk dzima talantīgi mākslinieki, dzejnieki, zinātnieki, domātāji. Galvgalī visam tika likta kara māksla. Sākās cilšu kari. Vairāk kā divus tūkstošus gadu eksistējusī cilvēku rases Impērija izira. Pilsētas pārvērtās gruvešos, daudzi apdzīvoti punkti palika bez iedzīvotājiem. Pagātnē varenās valsts vietā izveidojās dažas saliņas, kuras bija spēcīgas militarizētas apakšvienības ar ļoti stingru disciplīnu. Sievietes un bērni dzīvoja atsevišķi no vīriešiem, strādāja laukos, audzēja lopus. Viņi baroja vīriešus. Bet tie nodarbojās tikai ar kara mākslas mācīšanos, laiku pa laikam veicot uzbrukumus kaimiņu “salām-apmetnēm” un atvairot tādu pašu agresīvu kaimiņu uzbrukumus.

Nu, ko? Jūs nopratāt, kāpēc tā notika? Saprotat, par ko iet runa?

Jā! Jā! Jā! Cilvēku rase pilnībā bija nonākusi reptiļu civilizācijas ietekmē. Bija kļuvusi absolūti paklausīga saviem neredzamajiem pavēlniekiem. Vienīgi dažiem no ar skaidru apziņu apveltītiem cilvēkiem kaut kur atmiņas dziļumā modās uz mirkli atmiņas par tiem laikiem, kad cilvēki, elfi, rūķi un drakoni kopā radīja spēka lauku.

Tā turpinājās līdz 3546. gadam p.m.ē. Vairāk nekā pirms pieciem ar pusi tūkstošiem gadu notika unikāls notikums planētas dzīvē. Ar īpašu mērķi mūsu Visuma Augstākie Spēki Eksperimenta zonā ienesa telpas-laika kontinuuma īpašu fragmentu, un notikumi sāka attīstīties citādāk, nekā bija paredzējuši Eksperimenta Autori. 3003. gadu p.m.ē. ar pilnām tiesībām var uzskatīt par mūsdienu cilvēku civilizācijas sākumu. Mūsdienu tipa cilvēki sāka nākt uz šo pasauli. Lielais Eksperiments uz planētas Zeme izgāja finiša taisnē…

2009. g. aprīlis – 2012. g. septembris.

DAŽU SVARĪGU NOTIKUMU,

kuri notika Eirāzijas teritorijā periodā no 9 tūkst. gadu p.m.ē.

līdz 5 tūkst. gadu p.m.ē. – četru telpas-laika kontinuumu pasauļu

savietošanas laikmetā,

HRONOLOĢIJA

9012. gads p.m.ē. – Plūdi Eiropas teritorijā, telpas-laika kontinuumu (TLK) savietošanas procesa sākums.

8949. gads p.m.ē. – Pasauļu no citiem TLK “atnākšana” mūsu pasaulē. Jaunu būtību: elfu, rūķu, troļļu un citu, parādīšanās Eiropas teritorijā.

8848. gads p.m.ē. – Baltādainu cilvēku no Āfrikas parādīšanās Eiropas teritorijā.

8088. gads p.m.ē. – Drakonu parādīšanās Eiropas debesīs. Viņu kara pret cilvēkiem, elfiem un rūķiem sākums.

8078. gads p.m.ē. – Drakonu diktatūras nodibināšanās Eiropā. Drakonu valsts izveidošanās Eiropas centrā (aizņēma mūsdienu Čehoslovākijas, Austrijas, Ungārijas, Rumānijas, Moldāvijas, Ukrainas rietumu daļas teritoriju).

7790. gads p.m.ē. – Vidusjūras atlantu iebrukums Eiropā. Tiek noslēgta piespiedu savienība starp drakoniem no vienas puses, un, no otras puses – cilvēkiem, elfiem un rūķiem – Četru Savienība. Vidusjūras atlantu 33-gadu kara pret Četru Savienību sākums.

7757. gads p.m.ē. – Vidusjūras atlantu 33-gadu kara pret Četru Savienību beigas. Atlantu sakāve, viņu atkāpšanās uz Krētas salu. Miera iestāšanās Eiropā uz 48 gadiem.

7709. gads p.m.ē. – Reptiļu civilizācijas parādīšanās Eiropā. Zibenīgs karš pret atlantiem Krētas salā. Sekojoša ātra Četru Savienības sagrāve. Reptiļu Pirmās Dinastijas valdīšanas sākums.

6132. gads p.m.ē. – Eiropā iebrūk ĀFRIKAS ATLANTU (nākošo hiperboreju) karapulki, kuru apbruņojums pārspēj savā spēkā reptiļu civilizācijas apbruņojumu. ĀFRIKAS ATLANTU desmit mēnešu kara pret reptiļu civilizāciju sākums.

6131. gads p.m.ē. – reptiļu civilizācijas sagrāve. Viņu bēgšana uz citu pasauli.

6068. gads p.m.ē. – Zibērijas (Mūsdienu Sibīrija) teritorijā parādās jauna olgalvju rase (vienas no Oriona civilizācijām pārstāvji), sākas viņu intensīva evolūcija.

6043. gads p.m.ē. – Reptiļu telepātiskās iedarbības uz cilvēkiem sākums. Vienlaicīgi cilvēku, drakonu, elfu un rūķu savienība rada enerģētisku aizsardzības lauku. Aizsardzības ekrāns eksistē 50 gadu (pēc mūsu laika – 350 gadu).

5993. gads p.m.ē. – Cilvēku, drakonu, elfu un rūķu savienības iziršanas rezultātā sabrūk enerģētiskais aizsardzības lauks. Reptiļi sāk aktīvi telepātiski iedarboties uz zemiešu apziņu.

5991. gads p.m.ē. – Cilvēki kļūs par visas Eiropas vienvaldīgiem saimniekiem. Tiek pasludināta jaunas cilvēku impērijas – Hiperborejas – radīšana.

5899. gadā p.m.ē. dzimst No Els. Diženais Skolotājs, kurš rada Garīgo Mācību hiperborejiem. Mācības pamats ir Mīlestība pret visu esošo. Nodzīvoja 235 gadus! /metuzālu pēctecis/. Dzīves beigās ieradās Zibērijā, kur sludināja savu Garīgo mācību. Daudzi zibērieši ar dvēseli pieņēma šo Mācību.

5664. gads p.m.ē. – No Ela publiska Augšupcelšanās no Ealoksas pilsētas – Zibērijas galvaspilsētas – centrālā laukuma (Krievijas ģeogrāfiskais centrs, atrodas mūsdienu Novosibirskas pilsētas teritorijā).

5270. gads p.m.ē. – Melno Sutanu Tumšā Ordeņa pārstāvji sāk inkarnēties Zibēriešu ķermeņos.

5014. gads p.m.ē. – Melno Sutanu ordenis sagrābj No Ela Templi un Tā Kunga Šķirstu (zibēriešu militarizētās daļas atklāti paziņoja par tāda ordeņa radīšanu).

4999. gads p.m.ē. – Hiperboreju armija, pārejot Drakona Zobus (Urālu kalni), veic karagājienu pret zibēriešiem. Kareivji ir pārpilni ar vēlēšanos atriebties par No Ela Tempļa un Tā Kunga Šķirsta apgānīšanu.

4998. gads p.m.ē. – Zibēriešu iebrukums Hiperborejas teritorijā, galvaspilsētas Borejas sagrābšana.

4792. gads p.m.ē. – Bijušo hiperboreju (dzīvu palikušo pēc kara ar Zibēriju) karagājiens uz Āfriku. Kara ar robotiem, annunaku no planētas Nibiru atstātiem, sākums. Sakāve un atkāpšanās uz bijušās Hiperborejas teritoriju.

3546. gads p.m.ē. – Vēstures īpašā, “nokopētā” telpas-laika kontinuuma fragmenta sākums.

3017. gads p.m.ē. – Četru TLK fragmenta atvienošana. Telpas-laika kontinuuma noskaņošana uz mūsdienu cilvēces pasaules vibrācijas pamata vilni.

3003. gads p.m.ē. – “Nokopētā” TLK fragmenta beigas, Mūsdienu Cilvēces vēstures sākums.

Informāciju sniedzis Augšupceltais Skolotājs Kut Humi – atbilstoši AI-KA-ŠI (Akašas) Hronikām caur Sergeju Kanaševski.

2009. g. aprīlis – 2012. g. septembris.

No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2012., 5. numurs.

Žurnāla e-pasta adrese: mirovoy_channeling@mail.ru

Tulkoja Jānis Oppe