(Nobeigums. Sākums 4.-5. numurā)
Krajons stāsta par notikumiem, kuri notika mazliet mazāk kā pirms pieciem tūkstošiem gadu – tajā laikā sākās mūsdienu cilvēku sabiedrības vēsture. No somadhas stāvokļa pamodušies katarusi ceļ pilsētas Sibīrijas teritorijā, bet pēc tam dodas uz Indijas teritoriju – uz noslēpumaino Dusošo Pilsētu. Izmantojot senas svētās ceremonijas, katarusi kopā ar KOLONU savvaļas cilti un MAIJDARU tautu, kuras pievienojušās viņiem, izved no SOMADHAS stāvokļa Dusošās Pilsētas cilvēku ķermeņus. Viens no pamodinātajiem ir Augšupceltais Skolotājs. Viņš dod komandu nekavējoties atstāt šīs vietas, tā kā šurp dodas “tie, kam nav miera dvēselē”.
Krajons pārtrauc savu vēstījumu par senajiem vēsturiskajiem notikumiem, lai pastāstītu par cilvēces daudzdimensionālā Genoma īpatnībām. Tā kā Tartarijas (Tartoarijas) vēsture ir cieši saistīta ar šī Genoma – kā Dievišķās Attīstības Programmas – RADĪŠANU.
Kur ir cilvēka daudzdimensionālā Genoma unikalitāte? Ar ko vēl cilvēki kā Kosmiska Rase, atšķiras no daudzām un daudzām citām Rasēm?
Jūs jau esat sapratuši, ka daudzdimensionālais cilvēka Genoms – tā ir daudzu zvaigžņu rasu kopjaunrade. 16 unikālas civilizācijas no dažādām galaktikām piešķīra savu daudzdimensionālo ģenētiku Trešajam Garīgajam Centram (1-mā – 7-tā dimensijas), 64 civilizācijas, kā nemainīgs Visuma pamats, piešķīra savus daudzdimensionālos Genomus Otrā Garīgā centra izveidošanai (8-tā – 12-tā dimensijas). Vēl 19 civilizācijas (16+3) ienesa daudzdimensionālajā cilvēka Genomā speciāli radītus CETURTĀ GARĪGĀ CENTRA (14-tā – 16-tā dimensijas) genotipus. Nav grūti saskaitīt, ka daudzdimensionālais cilvēka Genoms – tas ir mūsu Visuma 99-ņu daudzdimensionālu civilizāciju “bērns”!
Šis “bērns” ir dzemdināts, viņš eksistē. Taču viņam noteikti vajag iziet augšanas etapu, sākumā kļūt par pusaudzi, bet pēc tam arī par pieaugušu “būtni”, kura sāks aktīvi dzīvot patstāvīgu dzīvi.
Jā, Krajons jums jau nosauca dažas šī “Zvaigžņu Bērna” īpatnības, bet par galveno tomēr pagaidām nav pateikts. Jo viņš taču ir ne tikai zvaigžņu, bet arī ZEMES bērns. Planēta “GAIJA” sava “Es” iekšienē, sava Mātes Ķermeņa iekšienē, ilgu laiku iznēsāja savus unikālos bērnus. Un viņi ir EVOLŪCIJAS ĪPAŠA AUGŠUPEJOŠA ATZAROJUMA pārstāvji, kuri ir izgājuši attīstības ceļu uz Brīvās izvēles planētas. Tāpēc cilvēka genoms – tas nav 99, bet 1+99. Rezultātā iznāk 100. Vieninieks un divas nulles. Pie tam ir svarīgi zināt, aplūkojot struktūru “100”, ka cipars “1” satur 99-ņu civilizāciju Apvienoto Genomu, bet cipari “00” – to būtņu genomu, kuras kļuvušas par cilvēkiem, izejot sarežģītu evolūcijas ceļu caur pirmo, otro un trešo dimensiju. Dzirdu jautājumu: “Kā tad tā, Krajon? Šīs būtības attīstījās, evolucionēja, bet rezultātā iznāca nulles – tukša vieta?” Nē, mani dārgie, nulle – tā nav tukša vieta, un vēl jo vairāk – divas nulles, stāvošas blakus. Kas būs, ja divas nulles piebīda vienu otrai cieši klāt, pievieno? Bet iznāks tad jums pazīstamais “apgāztais astotnieks”, bezgalības zīme! (KRAJONA SMAIDS). Tāpēc divas nulles, stāvošas blakus – TĀ IR CILVĒKA DAUDZDIMENSIONĀLĀ GENOMA, izgājuša evolūciju blīvajās pasaulēs, GATAVĪBA IEGŪT BEZGALĪGAS IESPĒJAS. Un šīs iespējas jums piešķirs GENOMS, kurš izveidosies “ZVAIGŽŅU BĒRNA” un “ZEMES BĒRNA” saplūšanas rezultātā.
Gaismas Darbinieki! Jūs visi, iemiesoti šajā pasaulē, visi – bez izņēmuma! – esat SENI LIELĀ EKSPERIMENTA AR PLANĒTU ZEME DALĪBNIEKI, pat ja jūs šajā telpas-laika nogrieznī esat pirmo reizi inkarnējušies cilvēku ķermeņos (tādu starp jums ir nedaudz, bet tomēr ir). JŪS ATNĀCĀT, LAI SAVIENOTU SAVU ZVAIGŽŅU GENOMU AR ZEMES CILVĒCES GENOMU. UN IZVEIDOTU JAUNU, APVIENOTU DAUDZDIMENSIONĀLU GENOMU, DIEVA-RADĪTĀJA LIELĀ PLĀNA PAREDZĒTU. Un tas viss ir ne tikai tādēļ, lai palīdzētu planētas augšupejošajam atzarojumam ātrāk evolucionēt un sasniegt Augstākās Pasaules. Un ne tikai tādēļ, lai paši iegūtu iespēju NESĀPĪGI iet uz apakšējām pasaulēm. Aiz visa tā slēpjas… ne daudz, ne maz… paša Visuma restrukturizācija (KRAJONA SMAIDS). Jūs jau zināt par jaunā, 16-dimensiju Visuma radīšanu, par viņu Krajons ir teicis jums ne reizi vien! Un tas nav jaunums, taču jaunums ir tāds, ka cilvēku rase – tagad es runāju par cilvēku rasi KĀ PAR KOSMISKU DAUDZDIMENSIONĀLU RASI – jau ŠAJĀ VISUMĀ IEGŪST IESPĒJU BŪT AR 16-dimensiju Visuma GENOMU! Un tajā ir grandiozums Plānā, kuru līdz mums vēl neviens nav realizējis. DZĪVOJOT ŠAJĀ, 13-dimensiju Visumā, CILVĒKU RASE IEGŪST IESPĒJU BŪT AR 16-dimensiju visuma RASES GENOMU. Un šim 16-dimensiju Genomam – pievērsiet uzmanību! – ar īpašu magnētisku enerģētisku paketi ir jāieiet GAN PLANĒTAS ZEMES, GAN CILVĒKU RASES VISĀS DIMENSIJĀS, bet pēc tam arī visās planetārās dzīvības formās.
Un, lūk, tagad mēs varam nesteidzoties atgriezties pie mūsu stāsta par Tartariju. Tagad jūs spējat izanalizēt šo informāciju kā Gaismas Darbinieki, kuriem piemīt plašākas zināšanas par notiekošo uz planētas.
Un tā, atceramies mūsu stāstu no paša sākuma. Sākumā uz Sibīrijas teritoriju atnāk KATARUSI un sāk celt pilsētas. Pēc tam katarusi satiek KOLONU savvaļas cilti. Pēc tam katarusiem pievienojas MAIJDARI. Visi kopā viņi modina no somadhas stāvokļa Dusošās Pilsētas cilvēkus.
Paskatāmies uz šo stāstu no daudzdimensionālo zināšanu pozīcijas…
KATARUSI – tie ir ZVAIGŽŅU GENOMA nesēji (OTRAIS GARĪGAIS CENTRS), evolūcijas lejupejošā atzarojuma pārstāvji, kuri sākuši aktīvas darbības dzīvības organizēšanā šajā pasaulē.
KOLONI ir evolūcijas augšupejošā atzarojuma pārstāvji, kuri tik tikko ir pārkāpuši trīsdimensionalitātes slieksni, noejot neilgu evolucionāro ceļu jūsu, ceturtajā dimensijā (TREŠAIS GARĪGAIS CENTRS).
MAIJDARI ir evolūcijas augšupejošā atzarojuma pārstāvji, kuri jau ir apguvuši ceturto dimensiju (TREŠAIS GARĪGAIS CENTRS).
DUSOŠĀS PILSĒTAS CILVĒKI (Dieva-Radītāja dāvana) ir īpaša Zvaigžņu Genoma pārstāvji (CETURTAIS GARĪGAIS CENTRS).
Senās svētās ceremonijas laikā, Dusošās Pilsētas cilvēku “modināšanas” laikā, sasējās ĪPAŠS MEZGLS. Jūsu četrdimensiju pasaules Genomā apvienojās TREŠĀ, OTRĀ UN CETURTĀ GARĪGO CENTRU pārstāvji.
Jau gandrīz pirms pieciem tūkstošiem gadu sākās svarīgākais etaps cilvēka daudzdimensionālā Genoma izveidošanas darbā!!!
Gaismas darbs, kuru veica katarusi, maijdari un koloni, atļāva ne tikai izvest no somadhas stāvokļa Dusošās Pilsētas cilvēkus. Kopā ar Gaismas Ģimeni četrdimensionalitātē iemiesotie cilvēki īstenoja ļoti svarīgu mūsu Lielā Plāna daļu! Ceturtais Garīgais centrs apvienojās ar otro un trešo Garīgajiem centriem! Un tas notikums, kurš notika uz svētās Indijas Zemes, kalnu grēdas ŠIVALIK tuvumā, Šivas Lielās Sejas priekšā, ir ierakstīts Aikaši Hronikās kā Lielais Notikums Lielā Plāna realizācijas un Lielā Eksperimenta uz planētas Zeme izpildīšanas gaitā.
Pie tam Krajons pavēsta jums, mūsdienu Gaismas Darbinieki, ka sākotnēji bija plānots atnest uz planētu ceturtā Garīgā centra ģenētiku citādā ceļā. To vēl STĀVĒJA PRIEKŠĀ IZAUDZĒT. Taču Augstāki Spēki – pat augstāki kā Visuma Magnētisma Radītājs! (Krajons smaida) – uzdāvināja Eksperimenta Autoriem, izpildītājiem lielu dāvanu – Dusošās Pilsētas formā. Uz planētu atnāca JAUNĀ 16-dimensiju Visuma ENERĢĒTISKĀS INFORMĀCIJAS PAKETE, jau adaptēta ceturtajai dimensijai! Atnest viņu uz ceturto dimensiju un apvienot šeit daudzdimensionālo ģenētiku jau vairs nebija tik sarežģīts uzdevums galaktiskajai Gaismas Ģimenei.
Pie kam ģenētika tika apvienota ne tikai Smalkajā plānā. Jūs interesē, kas notika ar katarusiem un viņu jaunajiem draugiem-radiniekiem tālāk? Nu ko, klausieties turpinājumu stāstam pat Tartoariju no Krajona…
4. daļa. Urāliešu iebrukums
Pēc tam, kad pats garākais cilvēks vērsās pie visiem pamest šīs vietas, viņam tuvojās katarusu vecākais Demiss Kuano.
Skolotāj, nosauc savu vārdu! – palūdza viņš.
– Lemūriešu laikos, kad kopā dzīvojām un strādājām, jūs saucāt mani vārdā saulainā: RA-AMONS. Tagad sauciet par Rakatanu – Uguns Svētās priesteri… Bet tagad pie Jano Velesa vēršos! Pienāc pie manis! – Skolotājs nokāpa no akmens, uz kura uzkāpa, kad vērsās pie visiem klātesošajiem.
Jano Veless pietuvojās Svētās uguns priesterim. Goddevībā galvu nolieca.
– Jano, ātri vāc kopā visu katarusu vienību! Dodamies prom nekavējoties! Jā, un aizsūti ziņnešus ātrus pie koloniem. Lai ar viņiem Demiss Kuano iet. Norādījums tāds: vajag koloniem nekavējoties paslēpties augstu kalnos. Tie, kas atnāks no dienvidiem, nevienu nesaudzēs… Cilvēki! Posieties ceļā! Nekavējieties! Ātrāk! Ātrāk!
Nepagāja ne stunda, kad katarusi, maijdari un Dusošās Pilsētas cilvēki devās ceļā. Virzījās uz priekšu ātri. Pat tie, kas tikko kā bija iznākuši no somadhas stāvokļa, bija labā fiziskā formā! Īpaša enerģija lieliski bija saglabājusi fiziskos ķermeņus, kuros bija iemājojuši speciāli sagatavoti Gari no Augstākajām dimensijām! Nedomājiet, dārgie lasītāji, ka Gari iegāja ķermeņos uzreiz, bez sagatavošanās, tikko kā katarusi un viņu jaunie draugi veica speciālo ceremoniju. Tā bija tikai pēdējais, noslēdzošais etaps. Patiesībā Dvēseles no augstākajām pasaulēm sen bija aktivizējušas saikni ar saviem nākošajiem ķermeņiem. Bija veikts liels sagatavošanās darbs!
Skolotājs Rakatans aicināja virzīties uz rietumiem. Jano Veless, Demiss Kuano un citi katarusu priesteri-vecākie pauda izbrīnu. Ja iet taisnā ceļā uz ziemeļaustrumiem, ceļš ir īsāks! Pāri kalniem ceļš ir pazīstams!
Taču Rakatans ar smaidu atbildēja:
– Draugi! Zināms man tas, kas jums pagaidām nezināms! Lūdzu manos vārdos ieklausīties. Uzzināsiet drīz, kāpēc tā iet aicinu.
Pēc 27 dienām cilvēki Rakatana vadībā iznāca ūdeņiem bagātas upes krastā. Kāds bija katarusu un maijdaru izbrīns, kad krastā ieraudzīja… lieliskus upju kuģus ar burām! Kuģu bija daudz – nesaskaitīt! Un ne uz viena no šiem kuģiem nebija ekipāžas. Apkārtnē vispār nebija neviena cilvēka. Tikai upju kuģi. Uz borta katram kuģim attēlota brīnumaina zīme. Četras saules ar cilvēku sejām. Viena saule iekšā – trīs saules apkārt. Katra savā krāsā. Iekšējā saule – Sarkana. Saule pa labi augšā – oranža. Pa kreisi augšā – violeta. Apakšā – dzeltena. Un bija tās sejas līdzīgas brīnišķīgu sieviešu sejām. Neviena no sejām nebija līdzīga citai. Tā sieviete, kas uz iekšējās saules, mīlestību izstaroja… ar četrām acīm! Nebija šajā sejā ne deguna, ne mutes. Uz oranžās saules smalki iezīmētām lūpām smaidīja skaistule ar trīs acīm. Pa kreisi no tās, uz violetās saules, attēlota sievietes seja ar divām acīm. Šai saules dievietei – bez acīm brīnišķīgajām – gan mute, gan deguns attēloti. Uz apakšējās saules – seja ar vienu sievietes aci. Šīs acs skatiens iekļuva dvēselē katram, kas uz viņu skatījās. Un, izņemot šo aci, vairāk nekā nebija uz tās saulainās sejas…
– Tie ir mūsu kuģi! – pavēstīja Rakatans, norādot uz upju kuģiem. – To dāvana, kuru vairs nav šajā pasaulē. Taču mūsu pateicība ir viņu sirdīs. Bet viņu sirdis ir mūsu sirdīs. Jano Veles! Atlasi labākos jūrniekus, kuri laivas vadīt prot. Sadalīsimies vienībās un iekrausimies kuģos.
Tā arī izdarīja. 287 upju kuģi – vesela upes flote! – viesmīlīgi uzņēma 65 tūkstošus cilvēku! Un visa šī flote, skanot senajai svētajai himnai, devās uz ziemeļiem! Daļu ceļa nopeldēja uz upju kuģiem. Pēc tam kuģus atstāja pie vienas no kalnu tautām, kura viņus viesmīlīgi uzņēma tur, kur pienāca laiks virszemes ceļu iet.
Pēc 209 dienām ceļa visi 65 tūkstoši cilvēku laimīgi sasniedza katarusu galvaspilsētu SUTRAMTA-KATARUS. Šeit notika svinīga tikšanās starp tiem, kas jau dzīvoja Tartoarijā, un tiem, kas tikko bija atnākuši, lai sāktu šeit jaunu dzīvi. Tieši no tā brīža tad arī dzima tas, ko tagad cilvēki ir nosaukuši par TARTARIJU.
Jūs interesē, mani draugi, kas tālāk notika? Kā attīstījās šī apbrīnojamā valsts? Kas notika ar tiem neparastajiem cilvēkiem? Kāpēc vesela valsts izzuda, neatstājot pēdas vēsturē – kā tas nenotika ar Seno Ēģipti, Seno Grieķiju, Seno Romu? Man ir atbildes uz šiem jautājumiem. Taču, pirms es turpināšu savu stāstu par Tartariju, gribu pastāstīt jums, kā katarusiem izdevās aizsargāties no tiem pašiem draudīgajiem, nežēlīgajiem ienaidniekiem, kuri virzījās no dienvidiem.
Kas viņi ir – šie ienaidnieki? Šie cilvēki atnāca uz Eiropas teritoriju no Ziemeļāfrikas. No kurienes viņi tur parādījās? Un kāpēc gandrīz uzreiz aiztraucās uz ziemeļiem, uz Sibīrijas zemi? Vajātāji, pēc mūsu varoņu aiziešanas, atnāca uz Indiju. Pēc tam šķērsoja mūsdienu Ķīnas teritoriju un beidzot iznāca Sibīrijas dienvidos. Vai viņi zināja par katarusiem? Vai viņiem bija agresīvi nodomi? Neapšaubāmi!
Jūs būsiet pārsteigti, mani dārgie lasītāji, ja teikšu, ka šie agresīvie cilvēki iznāca… no seno Ēģiptes piramīdu apakšas? Šie cilvēki arī pamodās no somadhas stāvokļa. Taču atšķirībā no katarusiem un Dusošās pilsētas cilvēkiem, šo cilvēku ķermeņos iemājoja Dvēseles nevis no augstākajām dimensijām, bet no zemākajām! Viņi neatcerējās savas iepriekšējās dzīves precīzi, taču viņu atmiņa tomēr pārvaldīja viņus! Un ne tikai atmiņa! Kaut kāds ļauns gars bija iemitinājis viņos agresiju, vēlēšanos karot, pakļaut, nogalināt un laupīt. Tā viņi bija dzīvojuši pagājušajā pasaulē, tādi viņi atnāca arī uz šo pasauli. Kāpēc viņi uzreiz aiztraucās uz ziemeļiem, uz Sibīrijas teritoriju? Viņu pasaules ģeogrāfija bija ļoti līdzīga jūsu pasaules ģeogrāfijai. Viņi neatcerējās, kā nokļuva pazemes glabātavās zem piramīdām, taču asins atmiņa sacīja viņiem, ka viņu zemes ir tur, Ziemeļos. Kaut gan, protams, tās bija jau pavisam ne viņu zemes. Taču viņi skaidri neapzinājās, kas ar viņiem notiek. Tikai saprata, ka ir atnākuši uz citu pasauli. Ka šeit ir kaut kāda cita dzīve. Karstā Āfrikas saule nepatika viņiem, pieradušiem pie vēsāka klimata. Un uzreiz, organizējušies kaujas vienībās, cilvēki apbruņojās ar šķēpiem, lokiem, akmens kaujas cirvjiem un devās karagājienā uz ziemeļiem.
38 dienas pēc tam, kad katarusi, maijdari un dusošās pilsētas cilvēki sasniedza SUTRAMTA-KATARUS, Sibīrijas dienvidos uzradās pirmās karotāju, atnākušu no Āfrikas Ziemeļiem, vienības. Šie karotāji dēvējās par URĀLIEŠIEM. Urālieši bija izlēmības pilni atrast tās vietas, kur viņi dzīvoja iepriekšējā pasaulē. Pats apbrīnojamākais ir tas, ka viņu galvaspilsēta (pilsēta RAĻCU) ģeogrāfiski atradās… tajā pašā vietā, kur arī Tartoarijas galvaspilsēta – SUTRAMTA-KATARUS!!! (mūsdienu Tjumeņas teritorija). Tāpēc urālieši devās tieši turp! Gaismas Darbinieki, protams, jau var noprast, ka urālieši bija atnākuši no cita, blīvāka Zemes Globusa!
Kādu dienu atpūtas vietā, kad saule stāvēja zenītā, urāliešu vadonis vārdā KURTAŠS sapulcēja vienību komandierus un, norādījis ar roku uz ziemeļiem, teica:
– Šodien es redzēju sapni. Tur, mūsu pilsētas vietā, ir cita pilsēta. Mēs iznīcināsim visus tās iedzīvotājus un sāksim dzīvot tajā. Tā vēlēja man mūsu dievs Manita! Pēc dažām dienām mēs izpildīsim viņa gribu!
Notikumi, par kuriem stāstu, risinājās rudenī. Tajā dienā urālieši pamodās agri: aukstums neļāva viņiem laiskoties dzīvnieku ādās, kurās viņi tinās. Urāliešu vadonis Kurtašs atvēra acis un ieraudzīja, ka raibā, daudzkrāsainā pasaule ir pārvērtusies baltā. Bija uzkritis pirmais sniegs – nogūlies uz zemes, uz koku dzeltenajām lapām, uz egļu un priežu zaļajiem zariem. Tas ļoti apbēdināja urāliešu vadoni: tuvojas aukstumi, bet viņi vēl ir ceļā! Pie tam – sniegā paliek pēdas. Bet urālieši mīl pārvietoties tā, lai viņus neviens nepamanītu!
Karavīri iededzināja ugunskurus, ievērojot drošības pasākumus – tā, lai dūmi nebūtu redzami ienaidniekam: šim nolūkam virs ugunskuriem novietoja speciālas “teltis” no priežu ķetnveidīgajiem zariem. Pagatavoja barību, pabrokastoja. Kurtašs nesteidzināja savus karavīrus, dodot iespēju atpūsties pirms izšķirošā izrāviena.
Ap pusdienas laiku saule izkausēja sniegu. Urāliešu vadonis uzskatīja to par labu zīmi un uzreiz nosūtīja uz priekšu izlūkvienību. Karaspēka galvenā daļa (sastāvoša kopumā no 79 tūkstošiem cilvēku!) nesteidzīgi sāka virzīties cauri taigas brikšņiem. Drīz vien izlūki ziņoja, ka priekšā ir upe. Bet tas nozīmē – priekšā stāvēja pārcelšanās. Ūdens šķēršļu pārvarēšanai urālieši nesa sev līdzi nelielas, vieglas laivas. Tāpēc Kurtašs neuzskatīja šķērsli par nopietnu. Viņš vēl nezināja, ka uz upes, kurai bija pietuvojušies, viņu gaida kas neparasts!
Kad sākās pārcelšanās pār upi, nekas nesolīja nekādus pārsteigumus. Viss noritēja pēc plāna. Laivas pārcēla uz otru krastu karavīru pirmo vienību un atgriezās. Iekrāvās otra urāliešu partija. Un, lūk, šajā brīdī Kurtašs sajuta: ar viņu kaut kas notiek! Visi karavīri, kas stāvēja ap viņu uz augstas kraujas, klusēja. Bet tai pat laikā ar urāliešu vadoni KĀDS RUNĀJA. Pagāja vairākas minūtes, pirms Kurtašs saprata, KA BALSS SKAN TIEŠI VIŅA GALVĀ! Urāliešu vadonis bija pārbijies. Beidzot viņš saprata, ka ar viņu runā AUGSTAIS DIEVS, kurš ir augstāks par urāliešu dievu – dievu Manitu! Un šīs AUGSTAIS DIEVS AIZLIEDZA URĀLIEŠIEM KAROT. Viņš aicināja uzsākt sarunas ar tiem cilvēkiem, ar kuriem urālieši gatavojās karot.
Kurtašs sapurināja galvu, nodomājot, ka ir vienkārši saslimis. Viņš sāka staigāt šurpu turpu pa upes krastu, saucot palīgā savu dievu Manitu. Taču tas klusēja. Bet Augstā Dieva balss joprojām turpināja un turpināja skanēt Kurtaša galvā. Nepagāja ne pusstunda, kad Kurtašs saprata: viņš nespēs tā dzīvot, ar ŠO GALVĀ SKANOŠO DIEVA BALSI!!! Vēl vairāk, saprata, ka AUGSTAIS DIEVS IR VARENĀKS PAR DIEVU MANITU, kuru ilgu laiku bija pielūguši urālieši. Kurtašs saprata, ka nespēs sākt karu. Vadonis nometās uz aukstās, pēc nokusušā sniega netīrās zemes, un sāka pa to vāļāties.
Augstā Dieva balss apklusa.
Kad Kurtašs, nedaudz nomierinājies, piecēlās no zemes, Balss teica:
– Tavai tautai, Kurtaš, ir sagatavota laba nākotne. Ir priekš jums gan mitekļi gatavi, gan ēdiens, gan kuģi… Jūs gaida vesela pilsēta, kur varēsiet dzīvot brīnišķīgu dzīvi. Tikai viens nosacījums – nekādu karu. Noslēgsi mieru ar katarusiem. Un šo mieru turēsi godā svēti. Gan bērniem saviem, gan mazbērniem nodosi šo novēlējumu.
Pie tam sajuta Kurtašs, ka viņa sirds sāka dauzīties ātri, ātri. Tā nekad nebija dauzījusies kareivīgo urāliešu vadoņa sirds. Un saprata Kurtašs, ka PATI SIRDS ARĪ KAUT KO SAKA VIŅAM. Viņš ieklausījās un saprata, ko tieši čukst sirds: “NODIBINI SAVIENĪBU AR KATARUSIEM.”
Uzreiz atskrēja ziņnesis ar steidzamu vēsti:
– Diženais vadoni! Mūsu cilvēki tajā pusē ir nonākuši gūstā! Ko pavēlēsi darīt?
Šaubas bija dzīvas pieredzējušā karavīra dvēselē. Bet ja nu nav nekāda Augstā Dieva? Bet ja nu tās ir ienaidnieku burvestības? Ietīs, ieaijās šīs burvestības, noslēgs Kurtašs mieru, un kas pēc tam? Uzbruks ienaidnieki nodevīgi! Iznīcinās, nogalinās visus urāliešus, izdzēsīs viņus no zemes virsas! Un nepaliks neviena cilvēka, kurš spēs turpināt viņu dzimtu!
“Ak Manita! Kādēļ tu atvedi mūs uz šo pasauli? Kādēļ piespiedi mūs pamest dzimtos novadus? Kas vispār notiek? Kāpēc mēs esam šeit? Kādam nolūkam? Kur ir mūsu niknākie ienaidnieki akbari, ar kuriem karojām ne vienu vien gadsimtu? Kāpēc tu klusē, Manita? Kāpēc nedod man zīmi? Ko darīt? Kādu ceļu izvēlēties?” – tā domāja Kurtašs, kamēr gāja uz vietu, no kurienes noritēja pārcelšanās.
Un te notika vēl kas neparasts! Pēkšņi putni no kokiem sāka lidot pie Kurtaša. Sāka riņķot ar viņu. Putnu kļuva arvien vairāk. Karavīriem, kas vēroja šo ainu, acis izlīda no orbītām no izbrīna! Kā kaut kas tāds var būt? Bailīgie putniņi lido pie cilvēka un lidinās ap viņu kā bites ap ziedu! Vai kas tāds ir iespējams?
Kurtašs uzskatīja to par zīmi no viņa dieva Manitas. Taču uzreiz atkal izdzirdēja Balsi galvā:
– Nē, nevis Manita runā ar tevi, bet Es – Tas, kurš radīja gan putnus, gan cilvēkus, gan zvērus… Skaties!
Uzreiz no krūmiem izskrēja mazs vilcēns, patrinās ar sānu gar Kurtaša kāju un atkal nozuda taigas biezoknī.
Balss arvien atkārtoja un atkartoja:
“NOSLĒDZ MIERU AR KATARUSIEM, UN TAVA TAUTA BŪS LAIMĪGA!”
Taču arī visi notikušie brīnumi nepārliecināja urāliešu vadoni. Viņš joprojām baidījās no ienaidnieku burvestībām. Taču arī izvēli par labu karam pagaidām neizdarīja, baidoties no Augstā Dieva dusmām.
Balss pavēlēja Kurtašam sēsties laivā, nopeldēt lejup pa straumi un izkāpt šajā krasta pusē – pie lielas baltas klints. Tur būs viens cilvēks, ar kuru vajag veikt sarunas. Kurtašs piesauca pie sevis savu galveno palīgu, kuru sauca Litašs, un pavēlēja:
– Es peldēšu viens. Uz sarunām. Ja neatgriezīšos drīz – nogalini viņus visus! Grauj visu un visus! Dedzini ar uguni! Nesaudzē nevienu!
– Paņem apsardzi, Kurtaš! – ieteica Litašs.
Kurtašs atbildei ar žestu izteica nepiekrišanu.
– Nē. Viens iešu. Tā vajag!
Vadoņa dvēseles dziļumā iemājoja pārliecība, ka ar viņu šajās sarunās nekas slikts nenotiks.
Kurtašs iesēdās laivā, paņēma rokā airi un atgrūdās no krasta. Baltā klints tuvojās. Un te… urāliešu vadonis nolēma IZZĪLĒT, uzspēlēt neparastu spēli ar likteni. Viņš tā nodomāja: ja karavīrs, kurš gaida viņu uz sarunām, būs kaut vai mazlietiņ garāks par viņu augumā, tad Kurtašs uzreiz nogalinās to. Ja karavīrs būs kaut vai mazlietiņ īsāks – Kurtašs uzklausīs viņu un pēc tam pieņems lēmumu.
Pie baltās klints Kurtašu patiešām gaidīja cilvēks. Urāliešu vadonis no laivas izkāpa krastā. Cilvēks, kurš gaidīja Kurtašu, stāvēja ar muguru pret viņu. Un, liekas, bija diezgan garš. Urālieša roka neviļus pastiepās pie šķēpa, kas karājās aiz jostas…
Taču Kurtašs tomēr nepaņēma rokās šķēpu, spēris dažus soļus tā virzienā, kas stāvēja pret viņu ar muguru. Urāliešu vadonis tā arī nespēja pagaidām salīdzināt svešinieka garumu ar savējo. Un pēkšņi cilvēks pagriezās. Kurtaša sirds nodrebēja: nevis karavīrs stāvēja viņa priekšā! Nevis vīrietis. Savu seju parādīja meitene. Apbrīnojami skaistas zilas acis ieskatījās urāliešu vadoņa pašā dvēseles dziļumā. Nebija gaidījis Kurtašs ko tādu: neviļus pakāpās atpakaļ!
Meitene pasmaidīja, noņēma kapuci – gari, viļņaini melni mati krita zemāk par pleciem.
Kurtaša sirds sākumā uz mirkli apstājās, bet pēc tam sāka dauzīties kā slazdos noķerts putns. Tā, ko redzēja savā priekšā, bieži viņam sapnī rādījās! Laipni runāja ar Kurtašu. Par ko? Viņš neatcerējās. Bieži mierināja viņu viešņa no sapņa, teica laipnus vārdus un glāstīja galvu. Kurtašs bija tik satriekts no meitenes skaistuma un viņas līdzības ar to, kuru redzēja sapnī, ka nevarēja bilst ne vārda! Arī meitene klusēja. Pienāca tuvāk Kurtašam, turpinot smaidīt, pastiepa roku.
Kurtašs paņēma roku, taču apmulsa, nezinot, ko tālāk darīt.
Un te meitene pateica pirmos vārdus:
– Ne no kā nebīsties! Nāc man līdzi!
Urāliešu vadonim likās: tā neskan balss – meža strauts dzied! Tik maigs, patīkams bija katarusiešu skaistules tembrs.
– Es esmu Eirolina. Nosauc vārdu tavu!
– Kurtašs!
– Iesim, iesim, Kurtaš!
Eirolina aizvilka Kurtašu uz tās klints virsotni, pie kuras satikās. Tur nostājās plecu pie pleca. Meitene norādīja ar roku uz ziemeļaustrumiem:
– Tur, trīs dienu ceļa attālumā, ir pilsēta. Skaisti, ērti mitekļi, lieliskas mājas, ceļi. Upē ir kuģi. Viss tas ir jūsu, Kurtaš. Jūs patiešām gaida jauna, laba dzīve. No jums tiek prasīts tikai miers. Vēlēšanās dzīvot mierā, un viss.
Kurtašs ielūkojās meitenes acīs un saprata, ka viņa saka patiesību.
– Es izdarīšu visu, ja vien Eirolina palūgs man to!
Meitene nekavējās ar atbildi:
– Es lūdzu, Kurtašs.
Kurtašs pacēla rokas pret debesīm un skaļi iekliedzās:
– MIERS! PASLUDINU MIERU!
5. daļa. Daudzdimensionālā Genoma noslēpumi
Tā Tartoarijā sāka dzīvot četru dažādu rasu pārstāvji: KATARUSI, MAIJDARI, URĀLIEŠI un “DUSOŠĀS PILSĒTAS” BIJUŠIE IEMĪTNIEKI.
Mani dārgie! Jūs interesē, kas bija ar Tartoariju tālāk? Domāju – jā! Šī valsts, kuru nodibināja katarusi pirms 4823 gadiem, LAIMĪGI UN HARMONISKI eksistēja vairāk kā piecsimt gadu. Tartoarijas iedzīvotāju skaits visu laiku palielinājās, tās sastāvā ieplūda daudzas citas tautas.
Kur ir šī senā sabiedriskā veidojuma, nosaukta par TARTOARIJAS valsti, īpatnība? Kāpēc tas ir svarīgs cilvēku sabiedrības vēsturei? Kādēļ Krajons jums stāsta par to tagad?
Pirmām kārtām, jums, Gaismas Darbinieki, ir piemēroti zināt:
1. Mūsdienu cilvēku civilizācijas vēsturei ir mazliet vairāk par pieciem tūkstošiem gadu. Līdz tam uz planētas dzīvoja citas augsti attīstītas civilizācijas, un viņām bija sava, ļoti interesanta vēsture, kuru nepasniedz pagaidām zemes izglītojošajās skolās.
2. Mazliet vairāk kā pirms pieciem tūkstošiem gadu cilvēku civilizācijas attīstības vēsture pārtrūka. Aizgāja viena civilizācija, viņas vietā atnāca cita.
3. Mūsdienu cilvēku civilizācija nesākās “tukšā vietā”. Tartoarijas rašanās vēstures piemērā mēs redzam, ka cilvēku ķermeņos iemājoja augsti attīstīti Gari. Runa ir par cilvēku PIEAUGUŠIEM ĶERMEŅIEM, kuri somadhas stāvoklī glabājās planētas iekšienē un uz tās virsmas – speciālās Glabātavās. Šie cilvēki PALĪDZĒJA jaunās cilvēku sabiedrības attīstībai. Viņi cēla pilsētas, attīstīja sākotnējo kultūru, apvienoja vienā veselā veselas tautas.
Bez Tartoarijas uz planētas radās arī citi “civilizācijas perēkļi”. Pavisam tādu perēkļu bija septiņi. Un tieši no septiņiem tādiem jaunās civilizācijas centriem spēcīgās straumēs sāka plūst jaunās cilvēces Dzīvības Upe.
Tartoarija kļuva par svarīgu cilvēku sabiedrības rašanās centru. No šejienes vērsās plašumā jaunā cilvēku civilizācija. Tartoarijā dzīvojošie katarusi spēja ne vien pamodināt no somadhas stāvokļa desmitiem tūkstošu cilvēku, bet arī apvienot dažādas tautas, piesaistīt viņas kultūrai, dot viņām dzīves iemaņas šajā pasaulē. Kopumā KATARUSI DEVA ENERĢĒTISKU IMPULSU JAUNAS CILVĒKU SABIEDRĪBAS ORGANIZĀCIJAI VISĀ ĀZIJAS KONTINENTĀ UN AUSTRUMEIROPĀ.
Mani draugi! Kāpēc katarusi un Dusošās Pilsētas iedzīvotāji atnāca uz šo pasauli kā attīstītākas būtnes? Kāpēc jau tad dzīvoja arī mazāk attīstītas būtnes? Es lūdzu jūs pievērts uzmanību tam, ka arī mūsdienu pasaulē ne visi cilvēki ir vienādi attīstīti, ne visām tautām ir vienāda sabiedriskā iekārta. Viena lieta ir, piemēram, Eiropa, un cita lieta – Āfrika. Jūs esat aizdomājušies, kāpēc Eiropā ir augstas tehnoloģijas, augsts sabiedrības dzīves līmenis, bet, piemēram, Āfrikā – vēl eksistē dzimtu ciltis: pēc būtības, ir attīstīta tā sauktā “pirmatnējās kopienas iekārta”? Ir arī ciltis uz salām okeānos, Dienvidamerikā, Āfrikā, kuras līdz šim neatzīst mūsdienu tehnogēnās sabiedrības iekārtu. Cilvēki no šīm ciltīm neskatās televizorus, neizmanto Interneta pakalpojumus, nebrauc ar automobiļiem… Kāpēc? Jūs varat vienkārši teikt, ka, lūk, vienos kontinentos dzīve attīstījās ātrāk, citos – lēnāk. Un vispār, katrs izvēlas savu, jo Zeme taču ir brīvās izvēles planēta.
Jā, tā ir. Taču likumsakarīgi rodas jautājums: bet kāpēc TIEŠI TĀ? Kāds ir sākotnējais iemesls?
Varu jums šajā sakarā pavēstīt sekojošo. Lemūrijas, senās civilizācijas, par kuru es jums jau ne mazums esmu stāstījis, laikos PIRMRINDAS SABIEDRĪBA RADĀS UN ILGU LAIKU ATTĪSTĪJĀS TIKAI VIENĀ KONTINENTĀ – TĀ SAUCAMAJĀ KONTINENTĀ “MU”, kas tagad atrodas zem ūdens. Bet mūsdienu EIRĀZIJAS teritorijā, kuru lemūrieši sauca par kontinentu “RA” (jeb citādi: par “Centrālo Kontinentu”), pirms desmitiem tūkstošiem gadu dzīvoja sabiedriskās iekārtas neattīstīto formu pārstāvji – tā saucamie aborigēni. Viņi dzīvoja pārsvarā ciltīs, piekopa pirmatnējās kopienas dzīves veidu.
Droši vien tagad daudzi Gaismas Darbinieki būs pārsteigti: tā saucamās Atlantīdas civilizācijas, kura sākās uz salas Poseidonis (Ziemeļamerikas dienvidaustrumu krastu tuvumā), laikos visi augsti attīstītie cilvēki pārsvarā dzīvoja tieši ĀFRIKĀ! (Periodā pirms 15,6 tūkst. – 10,9 tūkst. gadiem.) Nākošie atlanti tikai sāka būvēt savu civilizāciju uz salas Atlantīda/Poseidonis. Taču civilizācija tajos laikos uzplauka Āfrikā! Šis kontinents skaitījās kā vieta, kur mitinājās pašas sabiedriski attīstītākās dzīves formas. (Kaut gan tuvāk šī laikmeta beigām brīnišķīgākā civilizācija, atdalījusies no Atlantīdas, attīstījās arī uz salām mūsdienu Austrālijas tuvumā.) Cilvēka vēstures periodā pirms 11 tūkst. – 5 tūkst. gadiem arī eksistēja GALVENAIS, DOMINĒJOŠAIS, vadošais kontinents. Un jūs arī varat būt izbrīnīti, uzzinot, ka par tādu kontinentu kļuva VIENOTAIS kontinents DIENVIDU-ZIEMEĻU AMERIKA, tā kā šis kontinents bāzējas uz vienotu pazemes pamatu. Amerika, Ziemeļu un Dienvidu, tajos laikos bija ĻOTI BLĪVI APDZĪVOTA. Tieši šeit sākotnēji plauka pašas augstākās “tehnoloģijas” un pašas pirmrindas sabiedriskās iekārtas formas – priekš tā laikmeta. Tiesa, svarīgi notikumi sāka notikt vēlāk Eiropas teritorijā… Bet tas ir tāpēc, ka par centrālo, dominējošo kontinentu nākošajam laikmetam bija paredzēts būt EIRĀZIJAI.
Starp citu, mani dārgie, ir piemēroti pavēstīt, Āfrikai un Antarktīdai arī ir kopējs pamats-platforma – gan materiālais, zem zemes, gan arī smalkmateriālais, enerģētiskās informācijas pamats. Tāpēc ir četri PAMATI-PLATFORMAS, kuri izpaužas pa pāriem:
1. Lemūrija-Austrālija.
2. Āfrika-Antarktīda.
3. Ziemeļu un Dienvidu Amerika.
4. Eiropa un Āzija.
Katrā cilvēka vēstures periodā pirmrindas, vadošās cilvēku dzīves formas parādās VIENĀ KONTINENTĀ, bet precīzāk uz PLATFORMAS-PAMATA. Pēc tam IZPLATĀS UZ CITIEM.
Kāpēc notiek tieši tā? Tā ir nejaušība vai kaut kāda noslēpumaina likumsakarība?
Mani dārgie! Cilvēki ir izzinājuši daudz likumu, pēc kuriem dzīvo un attīstās mūsu pasaule. Taču vēl lielāks likumu skaits jums ir nezināms. Jā, eksistē likumsakarība, kas nosaka secību tam, kad un uz kādu kontinentu ATNĀK DOMINĒJOŠĀ (vadošā) SABIEDRĪBA. Vai šī likumsakarība ir tik svarīga?
Pievērsīsim uzmanību šai secībai: Lemūrija-Āfrika-Amerika-Eirāzija…
Ja iztēlojas kontinentus uz plakanas kartes-shēmas, tad var pamanīt, ka notiek kāda pirmrindas civilizācijas, civilizācijas-pamata, perēkļu “sakārtota kustība”. Pēdējos simts tūkstoš gadus tie it kā kustas pulksteņa rādītāja kustības virzienā.
Var iedomāties, ka par nākošo kontinentu civilizācijai-pamatam kļūs Austrālija. Un tas patiešām var notikt. Bet tikai tajā gadījumā, ja cilvēku civilizācijas attīstība pārtrūks. Taču, mani dārgie, jūs zināt, ka šajā mūsu evolūcijas variantā, šajā Realitātes Koridorā, mēs izvēlējāmies NEPĀRTRAUKTU ATTĪSTĪBU! Tāpēc nākotnes cilvēces cilvēku priekšā stāv priekšā visu sabiedrību, visu rasu visos kontinentos attīstības uzdevums.
Pie tam, mums ir svarīgi saprast: cilvēces civilizācija pēdējos simts tūkstoš gados ir izgājusi savu ciklu no četriem etapiem. Katrā no etapiem tika realizēta sava cilvēka daudzdimensionālā genoma Programma. Beidzas vesela Ēra, un Jaunajā Realitātē izpaudīsies jau citas likumsakarības.
Katrs kontinents uz Zemes virsmas ir saistīts ar vienu no zemāko dimensiju pamatiem. Citiem vārdiem, jūsu planetārais Globuss ir saistīts ar blīvo dimensiju Globusiem. Un cilvēku sabiedrības attīstības laikā, tajā vai citā intervālā, ZEMĀKĀS PASAULES PAMATS NĀCA VIRSPUSĒ JŪSU ČETRDIMENSIJU PASAULĒ. Par kādu pamatu runāju? Tagad runāju par DAUDZDIMENSIONĀLĀ GENOMA ĢENĒTISKO PAMATU. Dažādos laikmetos no jūsu blīvajām pasaulēm, un konkrētāk – no zemāko dimensiju zemāku vibrāciju frekvencēm uz jūsu pasauli tika izvadīti DAUDZDIMENSIONĀLIE ĢENĒTISKIE PAMATI – DAUDZDIMENSIONĀLĀ GENOMA DAĻAS. To nesējas bija Dvēseles, kuras, paceļoties pa evolūcijas augšupejošo atzarojumu, nāca uz jūsu pasauli un nesa kopā ar sevi DAUDZDIMENSIONĀLAS ĢENĒTISKAS ENERĢĒTISKĀS PAKETES un PROGRAMMAS. Tai pat laikā uz pasauli nāca arī EVOLŪCIJAS LEJUPEJOŠĀ ATZAROJUMA pārstāvji. Vienkāršotā veidā atzarojumu krustošanās shēmu var attēlot tā: 3+1. Kur “1” – tas ir Evolūcijas Lejupejošā Atzarojuma Ģenētiskais Pamats (Genoms-1), bet “3” – tie ir trīs evolūcijas Augšupejošā atzarojuma Ģenētiskie Pamati (Genoms-3).
“Kā to var aplūkot piemērā?” – dzirdu jautājumu. Lemūrijas laikos lemūrieši atnesa sev līdzi savu Ģenētiskās Programmas Pamatu (šajā pamatā ir daudz komponenšu, daudz programmu, taču mēs tagad uzlūkojam šī komponentes KĀ VIENOTU LEMŪRIEŠU PROGRAMMU) – EVOLŪCIJAS LEJUPEJOŠĀ ATZAROJUMA ĢENĒTISKO KODU. Bez tam, tajos laikos no zemākajām dimensijām atnāca vēl trīs Pamati daudzdimensionālajam Genomam. Tie izpaudās Amerikā, Āfrikā un Eirāzijā. Tā arī iznāca kopējais Genoma kods: “3+1”.
Mani dārgie! Pie tam es neaicinu saistīt ĢENĒTISKO DAUDZDIMENSIONĀLO PAMATU TIKAI AR VIENU NO ZEMES RASĒM un, vēl jo vairāk – nācijām! Krajons neapgalvo, ka par civilizācijas pamatu sākumā uzstājās austrāliešu rase un, visbeidzot, eiropeīdi un mongoloīdu rase! Nē! Daudzdimensionālais ģenētiskais pamats NĀCA uzreiz caur vairākām rasēm, caur vairākiem atzarojumiem tam, ko jūs saucat par nācijām un tautībām. Šiem cilvēces atzarojumiem (rasēm, nācijām, tautībām) patiešām ir sava specifiska programma, ir savs sakars ar planētas blīvajiem globusiem un zvaigžņu Vecākiem. Taču runa nav par šo, daļējo ģenētisko programmu, bet par vispārcilvēciskās KOSMISKĀS RASES daudzdimensionālā Genoma radīšanas Programmu. Krajons arī nesaista LEJUPEJOŠĀ ATZAROJUMA (GENOMS-1) vai AUGŠUPEJOŠĀ ATZAROJUMA (GENOMS-3) ĢENĒTISKO PAMATU ar cilvēku ādas krāsu. Jums ir piemēroti zināt, ka dažādos laikos aktīvi darbojās te cilvēki ar vienu ādas krāsu, te ar citu. Taču vislielāko harmoniju sabiedrība sasniedza tieši tad, kad cilvēki ar dažādām ādas krāsām mijiedarbojās Dievišķās Mīlestības līmenī. Lemūrijā vienādi bija godāti cilvēki ar brūnu, dzeltenu, baltu un melnu ādu. Atlantīdas laikos garīgo briedumu pauda cilvēki ar sarkanu ādu.
Atlantīdas laikmetā lejupejošais Pamats daudzdimensionālajam Genomam (GENOMS-1) nāca caur Āfrikas kontinenta enerģētiskās informācijas struktūru. Trīs citi ģenētiskie Pamati, augšupejošie, izpaudās caur kontinentu: Amerika (Dienvidu un Ziemeļu), Eirāzija un Austrālija (šis kontinents galīgi pacēlās no ūdens pirms 14,6 tūkstošiem gadu), struktūrām. Īpašajā telpas-laika kontinuumu pārbīdes laikmetā (pirms 11-5 tūkst. gadu) šis likums netika pārkāpts. Dominējošo lomu savam “Es” uzņēmās Amerika. Šeit sākotnēji dzīvoja evolūcijas lejupejošā atzarojuma pārstāvji (par viņiem jums vēl pastāstīšu sīkāk), šeit izpaudās Genoms-1. Trīs citas ģenētiskās programmas realizējās caur Eirāziju, Austrāliju un Āfriku.
Pievērsiet uzmanību tam, ka Austrālija ir nomainījusi Lemūriju. Tas saistīts ar to, ka Lemūrija un Austrālija pārstāv ar sevi zemākajās dimensijās (uz blīvākiem Globusiem) VIENOTU PAMATU un pēc būtības nes vienotu daudzdimensionālo ģenētisko programmu.
Tādejādi, ja mēs sāksim novērot cilvēku civilizācijas perēkļu dzimšanu laika griezumā pa kontinentiem, tad konstatēsim likumsakarību: 3+1. Un šī likumsakarība nav nejauša! Tas ir svarīgs “šifrējums” jūsu daudzdimensionālajam Genomam!
Pirmām kārtām šis skaitļu kods atspoguļo jūsu pasaules uzbūvi no tās dimensijas viedokļa. Trīs telpas un viens laiks. Rezultātā, dabiski, četri – četrdimensionalitāte.
Taču šajā kodā var konstatēt vēl arī citus svarīgus “šifrējumus”.
Tā, jums ir zināms par četru tipu slāpekļa pamatu eksistenci iekš jūsu DNS: adenīns, guanīns, citozīns un timīns. Bet kā tie sakārtojas DNS ķēdē? Tie sakārtojas pēc TRIPLEKSA (trīs nukleotīdu savienojums) jeb TRIALITĀTES principa. Un viens tips paliek it kā atsevišķi, nepiedaloties tripleksā. Rezultātā mēs jūsu fiziskās DNS līmenī dabūjam to pašu KODU: “3+1”. Domāju, ka jums nebūs neinteresanti uzzināt, ka patiesībā daudzdimensionāli tomēr strādā VISI ČETRI slāpekļa pamatu tipi. Tā kā viens pievienojas, strādājot augstākā, piektajā dimensijā! Bet tagad, kā jums jau bija pavēstīts, parādās arī DNS slāpekļa pamata piektais tips – POLITIMĪNS, kurš ar laiku kardināli izmainīs jūsu genoma kodu. Genoms sāks strādāt pēc principa: “3+2” – trīs slāpekļa pamati strādās fiziskajā plānā, bet divi – smalkajā (piektajā dimensijā). Kods “32” apslēptā veidā ir ietverts arī kodā “3+1”, un jūs to varēsiet konstatēt zemāk.
Kods “3+1” atspoguļo ģenētisko programmu atbilstību cilvēkā. Četrdimensiju cilvēku fiziskajā genomā ir kādi TRĪS PAMATI, kuri saista cilvēku ar TRIM ZEMĀKAJĀM DIMENSIJĀM (pirmo, otro un trešo); un viens ģenētiskais pamats, kurš saista viņu AR VISĀM PĀRĒJĀM DIMENSIJĀM (no 4-tās līdz 13-jai).
Bez tam, kods “3+1” daudzdimensionālās ģenētikas līmenī atspoguļo arī KĀDAS TRĪSVIENĪBAS APVIENOŠANOS AR VIENOTU KOPU. Viņš liecina par kādu svarīgu ģenētisku centru apvienošanos. Jūs nopratāt, ak, mani vērīgie lasītāji un klausītāji, par kādiem SVARĪGIEM CENTRIEM tagad runājam? Jā, jā, jā! Par Visuma Garīgajiem Centriem! Cilvēka Genoms, uzbūvēts pēc principa “TRĪS PLUS VIENS”, atspoguļo cilvēces dziļo daudzdimensionālo ģenētiku. Viņā VISUMA TRĪS GARĪGIE CENTRI apvienojas ar JAUNO, DZIMSTOŠO VISUMA CETURTO GARĪGO CENTRU!
Atgādināšu jums, mani dārgie, ka ceturtais Centrs – tās ir jaunās 14-tā, 15-tā un 16-tā dimensijas! Un šo SUPERDIMENSIJU ģenētisko programmu daļa jau ir ietverta, arhivētā veidā, daudzdimensionālajā cilvēka Genomā – unikālās cilvēku Rases Genomā. Tāpēc šajā gadījumā 1=14+15+16=45.
Kur ir “45” noslēpums – saprotat? Pēc numeroloģijas tas ir 9, bet 9 ir saistīts ar Augšupcelšanās līmeni, kas jums ir zināms. Taču 4 un 5 – tā vēl ir arī “ceturtā-piektā” dimensija. Tā ir ceturtās un piektās dimensiju saaudzēšana, par kuru jums tagad ir sākuši teikt jūsu Garīgie Skolotāji! Dimensiju 4 un 5 saaudzēšana – tā ir Lielā Plāna daļas realizācija, tā ir Ģenētiskās Dievišķās programmas realizācija. Un tas tiešā veidā ir saistīts ar ideju par POLIPASAULI – kā apvienotu GENOTIPU, svarīgu dimensijām 14, 15 un 16. No jums, Gaismas Darbinieki, kuri tagad jau ir sākuši aktīvu darbu ar Gaismas Ģimeni, ir atkarīga Svarīgas Ģenētiskas Dievišķas programmas izpilde. Tieši šeit, īpašajā POLIPASAULĒ “4-5”, šajā telpas-laika nogrieznī, sākas svarīgākie notikumi! Jūsu pasaules, ceturtās un piektās dimensiju pasaules, saslēgsies, apvienos dažādus Dievišķās Ģenētikas līmeņus, Gaismas Ģimene iegūs unikālas iespējas pašattīstībai, visu dzīvības formu Visumā attīstībai.
Lūdzu saprast, ka DAUDZDIMENSIONĀLĀS ĢENĒTISKĀS PROGRAMMAS IZPILDĪŠANA IR VIENS NO PAŠIEM SVARĪGĀKAJIEM MŪSU LIELĀ EKSPERIMENTA MĒRĶIEM. Un absolūtais Gaismas Darbinieku vairākums ir tagad Gaismas Ģimenes KOMANDĒTS uz Zemi, uz šo pasauli, tieši šīs Dievišķās Ģenētiskās Programmas izpildei, kuru īstenojat dažādos veidos un ar dažādām metodēm – ejot pa dažādām takām, taču pa vienotu ceļu.
Atgriežamies pie Genoma “3+1” skaitliskajiem kodiem, aplūkojot to tagad kā četru Garīgo Centru apvienošanos. 3 – tie ir eksistējošie trīs Garīgie Centri, bet 1 ir ceturtais garīgais centrs, sastāvošs no 14-tās, 15-tās un 16-tās dimensijām. Ceturtā Garīgā centra dimensiju skaita apvienošanas ceļā mēs izvedām vēl divus skaitļu kodus:
3+14+15+16=3+45=3+9 (pēc numeroloģijas 4 un 5 apvienojas uz 9).
Tagad Krajons piedāvā pievērst uzmanību kodam “3”. Tajā ir nošifrēti trīs jau esošie Garīgie centri, kurus kvantitatīvi var iedomāties kā dimensiju skaitu, ietvertu centros.
Trešais garīgais centrs –7 (septiņas dimensijas, 1-7).
Otrais garīgais centrs – 12 dimensijas (tā kā otrais Garīgais centrs arhivētā veidā ietver savā pamatā Trešā Garīgā centra dimensijas, tad trešā centra dimensijas saskaitām ar Otrā centra piecām dimensijām, iegūstam skaitli 12).
Pirmo Garīgo centru apzīmēsim kā 13, tā kā tajā potenciāli apvienotas vienā visas 13 pašreizējā Visuma dimensijas.
Tāpēc trijnieks mūsu gadījumā atšifrējas tā:
7+12+13=32 (Par kodu “32” es jau runāju augstāk! Šis kods netālā nākotnē sāks aktīvi izpausties jūsu fiziskajā DNS!)
Daudzdimensionālā Genoma skaitļu Kodu attiecīgi var transformēt sekojošā veidā:
32+45.
No šī skaitļu koda var iet pa diviem ceļiem. Sākumā – vienkārša matemātiska saskaitīšana.
32+45=77.
Septiņnieks šajā gadījumā raksturo Trešā Garīgā Centra uzbūvi (septiņas dimensijas), kurā dzīvojat jūs, ceturtās dimensijas cilvēciskās būtnes. Divkārši atkārtots septiņnieks – tas ir meistar-skaitlis, kurš atspoguļo skaitļa “7” svarīgumu Trešajam Garīgajam Centram, kuru veido SEPTIŅAS DIMENSIJAS.
Taču, ja mēs mumeroloģiski saskaitīsim 7 un 7, tad dabūsim sākumā 14 (jūsu pasaules četru dimensiju vienotību), bet pēc tam – 5 (1+4).
Trīs garīgo centru apvienošanās ar ceturto centru izved jūs uz PIECU LĪMENI, BET TĀ IR PIEKTĀ DIMENSIJA!
Jūsu daudzdimensionālā Genoma skaitļu kodi sākotnēji ietver PROGRAMMU IZEJAI UZ PIEKTO DIMENSIJU, izmantojot ceturtā Garīgā centra daudzdimensionālo ģenētiku! Lūk, kur šeit ir noslēpums, mani dārgie!
Un šī Ģenētika, ceturtā Garīgā centra ģenētika, tika uzdāvināta cilvēcei Tartoarijas laikos ar tā palīdzību, ko mēs apzīmējām kā Dusošo Pilsētu. 14-tās, 15-tās un 16-tās dimensiju Ģenētika jau bija Dieva-Radītāja daļēji atnesta fiziskajos ķermeņos cilvēkiem, kuri atradās somadhas stāvoklī zem īpaša Aizsargkupola – tās pašas kalnu grēdas Šivalik tuvumā. Taču 14-tās, 15-tās un 16-tās dimensiju ģenētiku no smalkā plāna atnesa arī Augstie Gari, kuri iemitinājās četrmēru dimensijas cilvēku ķermeņos. Un šī ģenētiskā programma jau noteica ĪPAŠU IEIEŠANU PIECDIMENSIONALITĀTĒ – to pašu ieiešanu JAUNAJĀ REALITĀTĒ, kuru tagad ar Gaismas Ģimenes palīdzību veiksmīgi realizē mūsdienu Gaismas Darbinieki!
Skaitļu kodu “32+45” var aplūkot arī tikai ar numeroloģiskas pieejas palīdzību. Un tad iznāks:
5 (3+2) + 9 (4+5) = 13.
Trīspadsmit – tas ir Pirmais Garīgais Centrs jeb Lielā Centrālā Saule. 13 saista jūsu Genomu ar Lielo Centrālo Visuma Sauli. Un tā ir jūsu daudzdimensionālā ģenētiskā vienotība ar Visuma Dievišķo Sākumu. Numeroloģiski 13 – tas četrinieks (1+3=4), jūsu ceturtā dimensija. Taču mums ir svarīgi tagad pievērst uzmanību tieši KAIMIŅIEM 1 un 3.
Atcerieties, ka mēs sākām mūsu skaitlisko analīzi ar kodu “3 un 1”, bet nonācām pie koda… “1 un 3”! Un tas patiesībā ir ļoti svarīgi! Tāpēc ka kodā “3 + 1” ir ietverta TĀS PARĀDĪBAS ĢENĒTISKĀ PROGRAMMA, KURU MĒS APZĪMĒJĀM… KĀ IZVĒRSUMU! Jūsu Augšupcelšanās uz piekto dimensiju laikā notiek izvērsums! Trijnieks un vieninieks nevis vienkārši mainās vietām, trijnieks kļūt par vieninieku, bet vieninieks – par trijnieku. Ko tas nozīmē?
Atgādinu, ka mūsu gadījumā vieninieks sākotnēji – TAS IR DZIMSTOŠAIS CETURTAIS GARĪGAIS CENTRS, BET TRIJNIEKS IR TRĪS EKSISTĒJOŠIE GARĪGIE CENTRI. Izvērsuma procesā, Augšupcelšanās procesā, jūsu Genoms pārdzīvos kardinālas izmaiņas. Ceturtais Garīgais centrs apvienosies, organiski ieaugs daudzdimensionālajā cilvēka Genomā, kļūs par vienotību. Bet trīs garīgie centri kā TRIALITĀTE kļūs par CETURTĀ GARĪGĀ CENTRA organiskām daļām. Ceturtais Garīgais centrs savā laikā kļūs… par GENOMU-1, tas ir, par CILVĒKU RASES DAUDZDIMENSIONĀLĀ GENOMA PAMATU. UN TĀ PATIESI IR DIŽENĀKĀ PARĀDĪBA MŪSU VISUMA EVOLŪCIJĀ.
Bez tam, daudzdimensionālajā ģenētikā notiks visu četru Garīgo centru harmoniska saplūšana, un cilvēciskās būtnes iemantos jaunas Dievišķas spējas, par kurām sīkāk Krajons jums vēl pastāstīs nākotnē.
Bet pagaidām – atgriežamies Tartoarijā.
Kāpēc izzuda Tartoarija? (epiloga vietā)
Pēc tam, kad urāliešu vadonis Kurtašs pieņēma lēmumu par mieru, atnācēji no dienvidiem iemitinājās vienā no Tartoarijas pilsētām – Grīndevilā. Urālieši, pārsvarā sastāvoši no vīriešu iedzīvotājiem, atrada te labas sievas. Rezultātā notika dažādu nāciju un tautību apvienošanās. Tai pat laikā turpinājās realizēties Dievišķā ģenētiskā programma – kā ceturtās dimensijas līmenī, tā arī citu dimensiju līmenī.
Nākotnē urāliešu armija sāka uzticami apsargāt Tartoarijas robežas. Taču visas Tartoarijas eksistēšanas laikā (2811. gads p.m.ē. – 2298. gads p.m.ē.) katarusi un citi tās iemītnieki ne reizi neiesaistījās karā. Toties no Tartoarijas, laiku pa laikam, diezgan lielās vienībās gāja prom grupas – uz rietumiem, dienvidiem, dienvidaustrumiem un austrumiem. Šie cilvēki, izgājuši Tartoarijas “īpašu sagatavošanās skolu”, pārvietojās uz citu, pastāvīgu, dzīvesvietu, apgūstot jaunas zemes, deva dzīves sākumu daudzām cilvēku sabiedrībām.
Tartoarija kļuva par SABIEDRĪSKĀS ATTĪSTĪBAS PASAULES CENTRU. Lai jums top zināms, ka Tartoarija aktīvi uzturēja sakarus ar Seno Ēģipti, ar Šumeriem un ar jums maz pazīstamo Eiropas valsti DRUĪDIJU (no šejienes – Druīdi), kuras galvaspilsēta tajos laikos atradās mūsdienu Francijas teritorijā. Visos šajos “civilizācijas perēkļos” aktīvi strādāja Gaismas Darbinieki ķermeņos, aktivizētos no somadhas stāvokļa. Viņi uzturēja sakarus savā starpā un ar planētas Garīgo Vadību, ar Augšupceltajiem Skolotājiem.
Taču Tartoarijai, atšķirībā no Ēģiptes, Šumeriem un Druīdijas, bija ĪPAŠA ĢENĒTISKĀ PROGRAMMA. Tartoarija bija aicināta ne tikai izplatīt šo ģenētisko programmu četrdimensionalitātē, bet arī, pieņemot savos “Es” zemāko dimensiju daudzdimensionālo ģenētiku, pārnest to uz piekto, sesto, septīto dimensijām un pat – uz otro Garīgo centru.
Lūk, kāpēc tie katarusi, kuri dibināja Tartoariju, un Dusošās Pilsētas cilvēki, NODZĪVOJUŠI ŠAJĀ PASAULĒ VAIRĀKUS GADSIMTUS, neturpināja savu dzīvi četrdimensionalitātē. Katarusi atgriezās Urālu Kalnos un augšupcēlās, atstājot ķermeņus-somadhas pazemes glabātavās. Dusošās Pilsētas cilvēki augšupcēlās KOPĀ AR ĶERMEŅIEM, izmantojot senu Portālu, kurš atradās Sibīrijas teritorijā.
Citas tautas, kuras dzīvoja Tartoarijas teritorijā, izplatījās pa Eirāzijas kontinentu, sākot būvēt jaunu cilvēku sabiedrību. Lūk, kāpēc Tartoarija izzuda. Taču atmiņa par viņu turpina dzīvot mūsu gēnos. Pievērsiet uzmanību, ka mūsu tekstā mēs ielikām burtu “O” Vārdā “TartOarija”. Kādēļ? Tāpēc ka tajā valodā, kurā runāja katarusi, “TO” – nozīmēja iekšējo apli, “TA” – ārējo. Piemēroti šajā gadījumā būtu pievienot vēl arī burtu “O” arī pēc “R”, tā kā toreiz darbojās lingvistiem pazīstamais atvērtās zilbes likums. Un tad vārdā parādās zilbe “RO”, apzīmējoša speciālu enerģiju.
Tādejādi “TA-RO-TO” – tas nozīmē iekšējā un ārējo apvienošanu ar speciālās enerģijas palīdzību. Un kas to izdarīja? Kas apvienoja sakrālo un ārējo Ģenētiku? Kas uzcēla pilsētas? Kas kļuva par visa saistošo posmu? Tie ir jums pazīstamie ARIJI. Lūk, kāpēc – TARTOARIJA.
Jā, katarusi – tie bija tie paši ariji, kuri dzīvoja Dienvidu Urālu teritorijā – līdz mūsdienu civilizācijas sākumam. Tie ariji, kuri izdarīja ļoti daudz, lai sāktos jaunās civilizācijas dzīve. Viņi tad arī īstenoja PĒCTECĪBU starp iepriekšējām civilizācijām un mūsdienu cilvēku sabiedrību.
2229. gadā pirms mūsu ēras Tartoarijas teritoriju pamata pēdējā tās iedzīvotāju vienība – 28 tūkstošu cilvēku skaitā. Šī vienība aizgāja uz Dienvidiem, uz svēto Indijas Zemi. Gandrīz pēc gada augšupcēlās Dusošās Pilsētas cilvēki. Bet pēc 33 dienām katarusi devās uz Urālu Kalnu pusi. Tartoarijā nepalika neviena dzīva cilvēka…
Rodas likumsakarīgs jautājums: kāpēc neviena no tautām nepalika dzīvot Tartoarijas pilsētās? Varbūt tāpēc, ka piecsimt gadu laikā tās bija kļuvušas nelietojamas? Nē, ne šis iemesls pamudināja visus pamest šīs vietas. Īstais iemesls ir cits. No šīm vietām bija IZSMELTA VISA DZĪVĪBAS ENERĢIJA. Iekšējie un ārējie Globusi bija atdevuši VISAS ENERĢIJAS UN VISAS ĢENĒTISKĀS PROGRAMMAS četrdimensiju Globusam. Un nevienai tautai netika rekomendēts organizēt dzīvi tajās vietās. Enerģētiskā “aka” Katarusijas-Tartoarijas vietā bija izsmelta, tāpēc ka no tās padzirdīja gandrīz visu Eirāziju. Pagāja vairāk kā trīssimt gadu, pirms uz bijušās Tartoarijas teritoriju atnāca citi cilvēki. Uz to brīdi Tartoarijas pilsētas jau stipri bija cietušas no laika zoba. Tikai tad te sākās jauna dzīve. Taču tas ir jau pavisam cits stāsts.
Mani dārgie! Pienācis laiks tam, lai pa kripatiņai atjaunotu cilvēku civilizācijas patieso vēsturi. Šīs kripatiņas ar laiku pāraugs par jaunu mūsdienu vēstures zinātni, kura sāks balstīties uz dziļāku likumu zināšanas, pēc kuriem attīstās cilvēku sabiedrība – neparastas Kosmiskas Rases, kura apvieno ļoti daudz Vienotā Koka atzarojumu, pārstāvju sabiedrība. Rases, kura kļūs plaši pazīstama ne tikai jūsu Galaktikā. Jo mūsu radāmais Daudzdimensionālais Genoms kļūs par pamatu daudzām rasēm šajā Visumā.
Un jūs, mani mīļotie, dzīvojot dienu pēc dienas savos fiziskajos četrdimensiju ķermeņos, īstenojat lielu Ģenētisko Programmu – Dieva-Radītāja Dievišķo Programmu, kurš rada jaunas dzīvības formas, jaunas pasaules un jaunus Visumus.
Un tas ir tā. Tas patiesi ir tā.
JŪSU KRAJONS – AR MĪLESTĪBU NO RADĪTĀJA SIRDS
12.11.12. g.
No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2012., 6. numurs.
Žurnāla e-pasta adrese: mirovoy_channeling@mail.ru
Tulkoja Jānis Oppe
