MŪSU DZĪVE PĒC DZĪVES

Analītisks garīgās informācijas apskats

Sveicināti, dārgie Gaismas Darbinieki un visi, kas atrodas garīgos meklējumos!

Pašreizējā laikā dzīves pēc dzīves tēma ir diezgan populāra. Vēl pirms dažām desmitgadēm nospiedošs skaits Zemes iedzīvotāju bija materiālisti, kuri uzskatīja, ka bez fiziskās, caur sajūtu orgāniem izzināmas, pasaules, nekā nav. Pakāpeniska pāreja uz augstākas frekvences vibrācijām, “Aizsega” blīvuma samazināšanās noveda pie tā, ka arvien lielāks skaits cilvēku sāk saprast, ka dzīve neaprobežojas tika ar materiālo pasauli. Tāpēc viņus arvien vairāk sāk interesēt jautājumi, saistīti ar atnākšanu un aiziešanu no šīs pasaules, tas ir – dzimšanas un nāves jautājumi. Pienācis laiks atbrīvoties ar šiem jautājumiem saistītajiem un daudzus gadus valdošajiem maldiem un dogmām, kuri ir sekas dzīvei dualitātē un reizēm traucē mūsu garīgajai izaugsmei. Sāksim ar jēdziena “nāve” apskatīšanu.

 

NĀVE UN NEMIRSTĪBA

Pats vārds “nāve” vairākumam cilvēku izsauc bailes. [8] nāvi izskaidro kā “organisma dzīvības procesu norises apstāšanos”. Kopumā pareizs izskaidrojums, taču tas neņem vērā to, ka mēs esam kaut kas vairāk nekā vienkārši fiziskais ķermenis. Ja mūsu fiziskais ķermenis, izejot caur nāvi, pārtrauc dzīvības procesu norisi, tad to nevar teikt par enerģētiskajām struktūrām. Mūsu senie senči, kuriem bija lielāka saikne ar smalko pasauli, zināja par to. Internetā jūs varat atrast daudz materiālu, kuri balstās uz seno teiksmu un mītu analīzi un stāsta par to, kā tika uztverta nāve dažādās tautās, dažādos laikos, dažādās kultūrās un reliģijās. Šajās teiksmās un mītos

“…ir visai pamanāmas kopējas tendences, kaut arī tās attiecas uz dažādām tautām. Tā ir pazemes upe, tilts, pārcēlājs, sargs, aizkapa apmetnes. Bieži tas ir ledains līdzenums un mežs. Tās ir arī dažādas pēcnāves dvēselēm, pareizi un nepareizi nodzīvojušām savu dzīvi.” [1]

Piemēram, grieķu mitoloģijā Harons (sengrieķu – “spožs”) ir mirušo dvēseļu pārcēlājs pār upi Stiksu (pēc citas versijas – pār Aheronu) uz Aīdu (mirušo pazemes valstību) [8]. Harons pārvadā mirušos pa pazemes upju ūdeņiem, saņemot par to maksu. Interesanti, ka par šī mitoloģiskā personāža prototipu ir kalpojis mūsu mīlētais Krajons. Salīdziniet vārdu saskaņu (Harons – Krajons), kā arī pievērsiet uzmanību tam, ko pats Krajons saka par sevi:

“Es esmu Vārtu glabātājs. Es satikšu Jūs atkal, kad Jūs atnākat un aizejat no šīs planētas. Mana enerģija – tas ir tas, ko Jūs redzat pirmo un pēdējo.” [21]

Kristiešu tradīcijās jēdziens “nāve” tiek traktēts kā “sadalīšana” Tad fiziskā nāve – tā dvēseles un gara atdalīšanās no ķermeņa. Papildus tiek aplūkota garīgā nāve kā saziņas ar Dievu saraušana. Pie tam tiek uzskatīts, ka garīgā nāve var būt apgriežama:

“…jo šis mans dēls bija miris un nu atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts.” [7]

Taču izņēmums ir “otrā nāve”, kuras rezultāts ir mūžīga atdalītība no Dieva.

Ezotēriskajā izpratnē nāve tiek aplūkota tikai kā enerģētiska pāreja no eksistēšanas formas galvenokārt materiālajā pasaulē uz eksistēšanu mazāk blīvos plānos. Pie tam nāve ir Eksperimenta ļoti svarīga komponente. Pirmkārt, tā ļauj sākt jaunu pieredzi un iet cauri jaunai porcijai pārbaudījumu un ilūziju par to, ka katru dzīvi mēs sākam ar “nulles” pieredzi un ka konkrētā dzīve ir vienīgā. Otrkārt, baiļu tās priekšā dēļ tā ienes nopietnību mūsu “spēlēs” uz “zemes teātra” skatuves. Treškārt, nāve ir sasaistošais elements Karmas Likuma realizācijā. Ceturtkārt, nāve ļauj atpūsties starp iemiesojumiem, tā kā mēs nespējam ilgi izturēt dualitātes Eksperimenta pārbaudījumus. Un, visbeidzot, piektkārt, nāve ir liels skolotājs. Daudz mācību, kā jums, tā arī mūsu tuvajiem ir saistītas ar nāvi. Vērsīsimies pie citātiem:

“Cilvēciskā nāve “aizsega” mūsu pusē tiek aplūkota tikai kā enerģētiska pāreja un pašizpausmes atsvaidzināšana. Jums to ir grūti saprast, jo jums nāve taču ir sāpes, ciešanas un bēdas. Vai jūs varat kaut vai pietuvoties sapratnei par to, kāpēc lietu stāvoklis ir tāds? Mēs attiecamies pret to kā pret “zemes teātra” daļu.” [17]

“Jā, visiem jums ir sākotnējs noregulēts kontrakts, kur tiek plānota jūsu pārbīde (nāve). Dažreiz tas tiek darīt ar mērķi palīdzēt citam cilvēkam (tādu dziļu enerģiju rada bērna nāve vai pašnāvība). Nāve var būt daļa no vienošanās, saistītas ar lielo radīto enerģiju, vai vienkārši iespēja aiziet, kad pienāk laiks. Katrs gadījums ir unikāls, un, jā, to bieži regulē balanss no iepriekšējās dzīves pieredzes. Nāve ir arī pagaidu parādība un gaida, lai to pārrakstītu!

Viss nozīmīgi mainās. Jaunā enerģija ienes izmaiņas dzīves un nāves sistēmā uz Zemes.” [18]

““Nāve” – tas ir tas pats, kas pārveidošanās. Tāpēc fiziskais, zemes trauks, kuru jūs nesāt, tiks aizstāts ar kristālisku, kosmisku trauku. Jūsu dzīves koks – tā ir jūsu apziņa, kura pastāvīgi replicē sevi uz dažādām planētām, dažādos laikos, telpās, realitātēs, Saules Sistēmās, Galaktikās un dimensijās. Dzīves koks nekad nemirst, tā kā viņš ir radījis daudzas versijas un vismaz viena versija ir iemiesota formā, kaut kur, kaut kad un kaut kādā manifestācijas veidā. Taču “koks” var izlemt, ka viņam ir laiks atgriezties pie palūkošanās (augstākajās dimensijās) uz visu, ko viņš ir radījis, no VIENOTĀ perspektīvas. Pēc atgriešanās viss, ko viņš ir apguvis apakšējās pasaulēs, tiks integrēts augstākajā Es.” [36]

“Izmaiņas uz Zemes daudzējādā ziņā ir saistītas ar nāvi. Vēl vairāk, daudzas izmaiņas būs vienlīdzīgas nāvei. Uz jūsu planētas jūs par viņu gandrīz neko nezināt. Visās nākamajās izmaiņās ir ielikta potenciāla iespēja saņemt mācības un plašas zināšanas par nāvi. Dažiem no jums liekas, ka, ja cilvēki atstāj planētu vai mirst, notiek kaut kas nepareizs, neparedzēts un nevadāms. Mēs pieturamies pie pretēja redzes viedokļa. Mēs redzam, kā cilvēki atstāj planētu ar izmainījušos pasaules uzskatu. Viņi atstāj planētu, aiznesot savā apziņā veltes, tā kā daudzi no jums ir atvēruši savas sirdis un translē apkārtējā vidē mērķa vienotību. Viņi palīdz citiem izzināt un apzināties, kādēļ tie ir atnākuši uz šo planētu. Ne visi šajā laika momentā ir atnākuši, lai ieraudzītu jauno Zemi. Saprotiet, ka dažas būtības ir atnākušas uz planētu, lai beigtu dzīvi mierā un klusumā, bez ciešanām un mokām – nomirtu ar atbrīvotu apziņu.” [4]

 

Pirms mēs turpināsim sarunu par pāreju starp dzīvi un nāvi, skarsim vēl vienu interesantu tēmu – fizisko nemirstību. Iespēja dzīvot, nenovecojot un nemirstot, cilvēkiem vienmēr ir bijis vilinošs sapnis (vismaz Eksperimenta noslēdzošā etapa garumā). Paliekot cilvēku nospiedošajam vairākumam sapņa un pasaku sfērā, tā bija reāla šauram iesvētītu un garīgi attīstītu personību lokam. [23] ir minēta virkne kā agrāk eksistējušu, tā arī tagad dzīvojošu cilvēku, no kuriem daudziem ir apritējuši simti un pat tūkstoši gadu. Interesi izsauc pat pats norādītās grāmatas nosaukums: “Atmetiet ieradumu mirt”:

“Tieksme uz nāvi ir reāls psihisks komplekss, kurš var tik lokalizēts, bet pēc tam arī sagrauts. Šo kompleksu veido domas un priekšstati, vērsti pret dzīvību. To balsta doma par to, ka nāve ir neizbēgama un ka tā atrodas ārpus jūsu kontroles sfēras. Šis komplekss ir vērsts uz to, lai nogalinātu jūs, un tas noteikti notiks, ja jūs nenogalināsiet to agrāk.

Ja jūsu domas, jūtas un rīcība viennozīmīgi formē īstenību, kurā jūs dzīvojat, tad par jūsu dzīves kontekstu nepatvaļīgi kļūst jums nezināmā un neapšaubītā tieksme uz nāvi, mantota no vecākiem kā daudzu paaudžu uzvedības stereotips. Stereotips, neatraujams no tās valsts kultūras, kurā jūs dzīvojat. Un tas neizbēgami noved pie zemapziņā sagaidāmā rezultāta.

Pašas šaubas par nāves neizbēgamību ietver sevī milzīgu spēku – neatkarīgi no tā, vai jūs sasniegsiet nemirstību, vai nē. Jo pati pārliecība par to, ka jums nav tiesību lemt jautājumus, kuri attiecas uz sava paša ķermeņa veselību, labklājību un likteni, guļ upura apziņas pamatā. Ja jūs ticat, ka kāds vai kaut kas “no turienes” kontrolē jūs, jūs galīgi nolemjat sevi upura lomai.

Ja jūs gribat kontrolēt paša dzīvi, jums pienākas apzināties, ka vienīgi jūs, un neviens cits, esat paša labklājības un drošības radītājs. Tieši jūs esat paša veselības, dzīvotspējas, slimību, traumu, nelaimes gadījumu radītājs, kā arī sava paša ķermeņa nāves radītājs.

…Bet vairākums ir samierinājies ar domu, ka nāve ir neizbēgama un nav mums pakļauta. Šo populāro ideju izplata vairums reliģisko organizāciju, neskatoties uz to, ka visu lielo reliģiju Pestītāji un Svētie ir uzvarējuši nāvi. Šo ideju iepotē arī skolās. Mēs programmējam mūsu bērnus uz nāvi.

…Mūsu civilizācijā eksistē tik daudz dzīvi apliecinošu sistēmu, ka vairums cilvēku var apzināties fizisko nemirstību kā Ramas un Sitas dienās, kad katrs zināja, ka fiziskā nāve ir vienīgi izvēles tiesības.

…Neapšaubāmi, jūs esat praktizējuši nāvi diezgan ilgi. Jūs mirāt tūkstošiem reižu. Nāve ir īpaša diēta, tad kāpēc gan nepamēģināt atturēties no tās uz pārīti gadsimtu? Jums tas nekādi nekaitēs. Galu galā, nāve ir slikts ieradums, veltīga paraža.” [23]

Priekš tā, lai patiešām kļūtu nemirstīgs, vajag dziļi saprast, kas ir nāve, un izmainīt savu attieksmi pret to:

“Māceklis: Bet jūs nekad neesat izjutis nāvi?

Ramta: Nekad. Kā tas iespējams, ja tu esi izgājis aiz robežām?

Saproti, nāve – tā ir liela ilūzija. Šajā plānā nāve tiek uztverta kā realitāte, un visi domā, ka tā tam arī jābūt; lūk, tāpēc tā arī kļuva par realitāti. Radījums, vienīgā realitāte – tā ir dzīvība; pārējais ir ilūzija. Ilūzijas – tās ir domas, būdamas spēles, kuras kļūst par realitāti.

Nāve nav obligāts likums šajā valstībā. Daudz vieglāk ir aiznest savu ķermeni sev līdzi. Tad tev nevajadzēs atkal dzimt caur mātes klēpi un nākt uz apziņu, kura diemžēl nepieņem tavu atmiņu.

Māceklis: Tātad mums nav jāmirst?

Ramta: Nevienam nav jāmirst. Tu nomirsi, ja tikai noticēsi, ka nomirsi. Taču ķermenim nav nepieciešam mirt.” [32]

Par to pašu raksta arī Džasmuhina:

“Ieiešana fiziskajā nemirstībā pienāk līdz ar atbrīvošanos no nāves bailēm. Visi pētnieki šajā sfērā, kurus es zinu, uzskata nāvi par daudz maigāku, no baiļu ilūzijas atbrīvotu un labvēlīgāku procesu nekā dzimšanu, kā arī par nesalīdzināmi mazāk sāpīgu. Pietiek pateikt, ka dzīve šajā esamības plānā līdzinās nepieciešamībai apmeklēt skolu, bet pārpasaulības pasaulēs – burvīgām brīvdienām! Bieži vien cilvēki vēlas fizisko nemirstību aiz bailēm no ieiešanas nezināmajā. Taču cilvēce tuvojas tam savas evolūcijas punktam, kad fiziskā nemirstība kļūs ne tikai par to sevišķu pazīmi, kas nokārtojuši savas savstarpējās attiecības ar laiku, bet arī par Visuma Rezonanses dabiskām sekām. Fiziskā nemirstība nav iespējama bez iekšējas saskanības ar ticību, kas tas jums ir iespējams.

Lai sasniegtu nemirstību fiziskajā ķermenī, nepieciešamas sekojošas darbības:

– atlaist savu pārliecību par nāves nepieciešamību;

– tikt vaļā no visa negatīvisma domās un emocijās, visos visu mūsu ķermeņu enerģētiskajos laukos;

– sagatavot savu fizisko, emocionālo un mentālo ķermeni tam, lai viņi varētu ietilpināt Augšupceltā Meistara Klātbūtni.

Atlaist domu par nāves neizbēgamību kļūst ļoti vienkārši, pateicoties sapratnei par to, ka mēs neesam nekas cits kā enerģētiskas sistēmas, bet šūnu reģenerācijas (vai deģenerācijas) līmenis ir atkarīgs no mūsu meistarības pārvaldīt domu. Mentālā ķermeņa meistarība ved pie emocionālā, bet pēc tam arī fiziskā ķermeņa meistarības – tieši tādā kārtībā!” [12]

Pievērsiet uzmanību, ka viss par fizisko nemirstību teiktas praktiski sakrīt ar prasībām, kuras nepieciešams izpildīt, lai iegūtu Augšupcelšanās ar ķermeni iespēju! Patiešām, Augšupcelšanās ar ķermeni dod iespēju nākotnē ceļot starp dimensijām, sākumā starp ceturto-piekto, bet pēc tam arī lielākā dimensiju diapazonā. Taču daži no [23] pieminētajiem nemirstīgajiem atšķīrās ar to, ka varēja pēc savas vēlēšanās iemiesoties zemes plānā, kādu laiku dzīvot materiālajā pasaulē, bet pēc tam pazust un pēc gadiem parādīties atkal. Tas ir, viņi veica Augšupcelšanos ar ķermeni un izmantoja viņa iespējas! Taču, ja zemu vibrāciju apstākļos to spēja sasniegt daži, tad mūsu laikā tas ir pieejams miljoniem.

Un tā, nāve bija neizbēgama, kamēr nebija pabeigts Eksperiments. Taču tagad, kad pārbaudījumi jau ir pabeigti, tā jau kļūst nevietā esoša. Īpaši tas attiecas uz nākotnes dzīvi piektajā dimensijā, kad nemirstības iespējas būs jebkura piederums:

“Dzīve un nāve ir komponentes mācību ciklam uz šīs planētas. Tā bija līdz šim laikam. Jaunās enerģijas apstākļos jūs, gaismas darbinieki uz šīs planētas, ieguvāt tiesības izmainīt tādu lietu stāvokli.” [19]

“Kāpēc vajadzēja mirt, jūs tagad zināt. Taču tagad dualitāte ir atcelta, un MIRT VAIRS NAV MĒRĶTIECĪGI. Un tāpēc mēs pilnīgi esam par to, lai cilvēki izdziedinātos, kļūtu jaunāki, mundrāki un aktīvāki visās nozīmēs. Lai cilvēkos izpaustos dzīves alkas un dzīves garša. Un lai šī dzīves garša izpaustos nevis materiālo vērtību piepildījumā, bet garīgi atbrīvojoties un garīgi pilnveidojoties, un pilnveidojot Pārejas Procesu no ceturtās uz piekto dimensiju.” [29]

Ja mēs izvēlamies izmēģināt ceļojumu, apejot fizisko nāvi, tas prasīs no mums iziet caur dziļiem ne tikai fiziskā, bet arī psiholoģiskā, garīgā plāna pārveidojumiem. Ilgus gadus mēs dzīvojām “Ego” vadībā, taču mūsu Dievišķības atgriešanai “Ego” ir jādod sava vieta Augstākā “Es” vadībai. Un par cik, kā personība, mēs uztvērām savu “Es” saistītu ar “Ego”, tad “Ego” aiziešanas no vadošās lomas procesu mēs reizēm uztveram kā diezgan smagas “psiholoģiskas miršanas” procesu:

“Bieži, kad mēs ieejam dziļu izmaiņu procesā, mēs nāvīgi ciešam. Mēs iesaistāmies tik dziļā procesā, kas tas prasa no mums atteikšanos no acīmredzamas kontroles pār mūsu dzīves virzienu priekš tā, lai sajustu patieso vadību un virzienu, nākošus no mūsu Dvēseles.

Jā, dziļa transformācija var tik sajusta kā līdzīga nāvei un tikt pavadīta ar miršanas pieredzi. Taču, kad tas notiek ar mums, mēs vēl arvien dzīvojam. Tas ir paradokss. Tas nereducējas uz tiem momentiem, kad mēs tuvojamies, gaidām vai pārdzīvojam fizisko nāvi. Tas trāpa mums pilnā spēkā tieši mūsu ikdienas dzīves vidū.

Psiholoģiskās nāves pieredze prasa, lai “ego” apklustu un samierinātos Dvēseles lielākas realitātes priekšā.

…Noteiktos momentos mēs saprotam, ka personība, “ego” vadīta, nevar atrisināt mūsu problēmas. Šajos momentos šķēršļi mūsu progresa ceļā liekas nepārvarami, bet dzīve kļūst par smagu slogu, kuru mēs vairs negribam nest.

…Priekš tā, lai veiktu pāreju apziņā, kuru jūs tā vēlaties, tas ir, priekš tā, lai dzīvotu pilnu savas Dvēseles dzīvi, jums vienalga nāksies atgriezt sev spēku un kontroli, kuru jūs nodevāt savam “ego”. Un nodot tos jūsu Dvēseles rokās, kurai tie arī pieder.

Tā ir “ieejas maksa” uz debesīm, neatkarīgi no tā, vai jūs izvēlēsieties izjust tās šeit, uz Zemes, vai kaut kur nāves aizsega tajā pusē. Šajā procesā nav īsu ceļu.

…Jūs varat just savu “Es” tā, it kā mirstat šajā ceļā, taču, kad “ego” beidzot padosies un psiholoģiskā nāve un ciešanas, kuras jūs izjūtat, beigsies, jūs pamodīsieties tuvāk savai Dvēselei, kā tas jebkad ir bijis. Un tā jaunā personība, kura jūs kļūsiet, pārsteigs jūs.” [35]

Ar Dzīves un Nāves enerģijas kā pasaules bezgalīgas atjaunošanās vienotās enerģijas pieņemšanas jautājumiem jūs varat iepazīties, piemēram, [9].

 

PĀREJA CAUR NĀVI

Paskatīsimies uz nāves procesu no ezotērikas pozīcijām un pacentīsimies izkliedēt maldus, izveidojušos uz šo laiku cilvēku sabiedrībā. Paši bīstamākie maldi ir saistīti ar to, ka līdz ar nāvi nomirst arī apziņa. Taču tas tā nav:

“Jūsu klātbūtne uz Zemes ir jūsu garīgā mantojuma daļa, par cik nāve neiznīcina apziņu: jūs turpināt mācīties, augt un dzīvot savu dzīvi katrā laika ciklā. Dzīve ietver sevī zināšanu par to, kā pienākas mirt; jūs spējat mērķtiecīgi pārvarēt bailes nezināmā priekšā ar gribas un apzinātas vēlēšanās pārvest apziņu uz citu realitāti palīdzību, viegli atstājot savu fizisko formu. Nāve ir dzīves daļa. Tas nav nejaušs akts; tā ir pagaidu vienošanās, un jums piemīt lielāka vara pār savu dzīvi un nāvi, nekā jums tas liekas.” [3]

“Evolūcijas galīgais pārbaudījums saucas nāve. Taču īstenībā, iespējams, pareizāk būtu bijis teikt citādāk, ka, kad kāds gatavojas atstāt šo apziņas plānu, to pienāktos saukt par “dzimšanu”. Zināmā nozīmē nāvi varētu nosaukt par atbrīvošanās galīgo pārbaudījumu. Kad kāds ir pabeidzis visu vai visu iespējamo šajā eksistences plānā, viņš paceļ savu apziņu līdz nākošajai apmācības stadijai.

Drīz vien visi ieraudzīs nāves pārbaudījumu pašā patiesākajā gaismā. Jūs nelūkosieties uz nāvi kā uz dzīves pretstatu vai kā pārtrūkstošu ceļojumu. Kļūs skaidrs, ka nāve – tas ir pārejas punkts. Tā iekļaus dzīves inkarnāciju ilūziju un iespēju, eksistējošu aiz fiziskā ķermeņa ierobežojumu ietvariem, skaidru redzējumu.” [15]

Sapratuši un noticējuši tam, ka nāve – tās nav ceļojuma beigas, bet tikai nepieciešams etaps tā turpināšanai, mēs varam atbrīvoties no nāves bailēm, kuras pavada mūs visu dzīvi. Bet atbrīvošanās no nāves bailēm dos mums iespēju iziet ārpus materiālās, ķermeniskās eksistences robežām un spert kārtējo soli uz to, lai kļūtu par “Homo Spiritus” – Cilvēku Garīgo:

Jums ir jāparaugās uz nāvi jaunā Gaismā, sirdsmīļie. Tās nav beigas, bet sākums. Jūs daudz reižu esat veikuši pāreju uz Gaismas valstībām, jūs vienkārši esat aizmirsuši to. Domāšanas veida “dzīve par katru cenu” masu apziņa ir jāizmaina. Daudziem fiziskais nesējs ir kļuvis par sāpīgu cietumu, un drosmīgas dvēseles pret savu gribu uztur dzīvību, pateicoties terapeitiem ar aplamu pienākuma sajūtu. Katram no jums ir pienākums paziņot par savām vēlmēm, kontrolēt savu dzīvi un veidu, kādā jūs vēlaties veikt savu pāreju. Un atkal masu apziņas likumi; taču jūs varat iziet aiz to ietvariem un lemt, kā jūs nodzīvosiet savas dzīves un kā jūs izjutīsiet savu pāreju.

…Fiziskā ķermeņa pāreja jeb nāve – tā ir tikai pāreja uz citu Esamības stāvokli.” [33]

Taču viena lieta ir attieksme pret savu personīgo nāvi, bet otra – pret mūsu tuvinieku nāvi. Kad no dzīves aiziet mums tuvi cilvēki, vai vienmēr mēs varam palikt mierīgi un neļauties sēru un zaudējuma jūtām?

“…daudzas tautas ir svēti saglabājušas atmiņu par to, ka nāve nemaz nav pārrāvums dzīvju ķēdē. Un tādām dvēselēm ir atbilstošas aizejošo dvēseļu pavadīšanas tradīcijas, uzskatot šo aiziešanu par Dvēseles Lielo Atbrīvošanos, un svin šo atbrīvošanās aktu. Bēdu nav, skumju nav. Ir gaiša šķiršanās uz laiku un turpmākas savienošanās sajūta. Taču ne visiem ir tā diemžēl. Un līdz šim laikam tautas, kuras uz planētas tiek uzskatītas par pašām progresīvākajām, izglītotākajām un intelektuāli attīstītākajām, neprot pareizi ne attiekties, ne pavadīt uz Smalko Pasauli no zemes ķermeņiem aizejošo cilvēku dvēseles. Un tāpēc savā laikā arī radās garīgajā pasaulē atgriezušos cilvēku reabilitācijas nepieciešamība. Cik vienkāršāk būtu, ja par progresīviem uzskatīti cilvēki, tajā skaitā arī daudzi Gaismas Darbinieki, iegaumētu vienkāršu patiesību – nāves nav, ir dvēseles pāreja savas eksistences jaunā fāzē. Daudzi no jums to labi zina. Un ir gatavi dot padomus citiem cilvēkiem, pamatojoties uz savām teorētiskajām zināšanām. Taču, tikko kā lieta skars tuvu cilvēku aiziešanu vai cilvēku masveida aiziešanu kaut kādās katastrofās, mēs novērojam haotisku domāšanu, spēku kritumu, bēdas un pilnīgu atslēgšanos no savām zināšanām. Cilvēki sāk apraudāšanas procesu pavadīšanas un aktīvas palīdzības aizejošajiem procesa vietā.” [29]

Maz ar to, ka tamlīdzīga attieksme pret tuvinieku nāvi izved mūs no iekšējās harmonijas stāvokļa, pazeminot vibrāciju līmeni un traucējot sakarus ar augstākajām dimensijām! Piedevām pie visa mēs apgrūtinām pašiem nomirušajiem kustību smalkajos plānos:

“Esiet drosmīgi savos mēģinājumos izmainīt veco pasaules uzskatu attiecībā pret nāvi. Atlaidiet jūsu mīļo dvēseles ar mīlestību, nepiesieniet viņus zemes plānam ar savām sērām. Jā, jūs skumsiet pēc viņiem, jūs pārdzīvosiet sēru periodu, taču ziniet, ka viņi vienmēr būs blakus jums Garā. Sūtot savu mīlošo enerģiju, jūs palīdzēsiet tiem, kas ir pārgājuši robežu, ātri nokļūt Mīlestības/Gaismas valstībās. Sirdsmīļie, viņi dodas nevis uz bezveidīgu vietu, bet uz brīnumainu pasauli, kura ir reālāka nekā tā, kurā jūs mītat, kur viņi var dzīvot priekā, kalpot, mācīties un pārdzīvot visu to, ko viņi gribēja, taču nevarēja iegūt uz Zemes. Un, ja jūs vēlēsieties, tad tuvākajā nākotnē jūs spēsiet sazināties ar viņiem, taču jums ir jāattīra ceļš telepātiskai saziņai ar tiem, kas mīt neredzamajās valstības.

…Kas attiecas uz tiem, kurus jūs mīlat un turat dārgus, tad ziniet, ka tā nav atdalīšana un viņi nav zuduši jums. Aizsegs ir pacēlies, un kanāls starp dimensijām ir attīrījies. Tāpēc arvien vienkāršāk un vienkāršāk kļūst uzturēt kontaktu un just to mīlošu klātbūtni, kas ir augšupcēlušies.” [33]

“Jūs visi zināt, ka nav tādas parādības kā “nāve”. Eksistē dvēseles pāreja no cilvēciskās pieredzes fiziskajā ķermenī sfēras citā stāvoklī, kas tiek uztverta kā “nāve”, taču priekš dvēseles tas nav vairāk kā vienkārši pāreja. Tas gandrīz vienmēr ir prieka, atbrīvošanās, brīvības un atkalapvienošanās ar sava es citiem aspektiem brīdis. Tas ir pārdomu un jaunu sākumu laiks, taču nekādi katastrofisks notikums. Kad jūs to pilnībā apzināsieties, ļausiet sev nodzīvot zināmu apraudāšanas periodu, jo tā mēs izsakām cieņu to enerģijām, kas ir “aizgājuši”, taču jūs nesāksiet sērot par aizgājušajiem. Jūs pieņemsiet izvēli, jūsu mīļotā cilvēka izdarītu, un pilnībā viņam piekritīsiet. Jūs pateiksieties aizgājušajiem par laiku, pavadītu kopā ar viņiem iemiesojumā, un svētīsiet viņu ceļu uz jaunu pieredzi, savā sirdī pilnībā apzinoties, ka atšķirtība ir ne vairāk kā trešās dimensijas prāta ilūzija. Jūs zināsiet, bez šaubu ēnas, ka jebkurā brīdī varat saredzēties un pavadīt ar viņiem laiku iekšējos plānos un ka jūsu saiknes ar tiem, ko jūs mīlējāt, nekad nevar tik traucētas visas mūžības garumā.” [2]

Senatnē, kad “Aizsegs” nebija tik blīvs, cilvēki pareizi saprata nāves būtību un atbilstošā veidā pret to attiecās. To apstiprina līdz mums nonākušie literārie avoti. Viens no vispazīstamākajiem to starpā ir “Tibetas mirušo grāmata” [5]. Šī lieliskā grāmata tika sastādīta daudzu gadsimtu garumā no pirmsvēstures Tibetas viedo mācībām, nododamām mutvārdu veidā:

“Šīs grāmatas lasīšana bija bēru ceremonijas daļa, jeb to lasīja mirstošajam viņa dzīves pēdējās sekundēs. Tā veica divas funkcijas. Pirmā – palīdzēt mirstošajam pārdzīvot neparasto parādību pašas miršanas brīdī. Otrā – palīdzēt tiem, kas dzīvo, pareizi domāt par nāvi un neaizkavēt mirstošo ar savu mīlestību un emocijām, lai viņš varētu aiziet pareizā garīgā stāvoklī, atbrīvots no visām fiziskajām raizēm. Šo mērķu sasniegšanai grāmata ietver plašus aprakstus par stadijām, kuras dvēsele pārdzīvo pēc fiziskās nāves.” [31]

Un tas patiešām tā ir – ar mīlestību atklājot mirstošajiem nāves jēgu, atbrīvojot viņus no mokošajiem pārdzīvojumiem un bažām, mēs spējam sniegt viņiem nenovērtējamu palīdzību:

“Jums ir burvīga iespēja palīdzēt saviem tuvajiem, kuri izdarījuši izvēli atstāt šo fizisko plānu. Parunājiet ar viņiem un izkliedējiet viņu nāves bailes. Palīdziet viņiem piedot un atrisināt visas palikušās grūtības attiecībās ar tuviniekiem un, pats galvenais, palīdziet viņiem saprast, ka viņi var palūgt un saņemt piedošanu par visiem saviem nodarījumiem. Pasniedziet viņiem apzināšanās velti, pastāstot par burvīgām eņģeliskām būtnēm vai sirdsmīļajiem, kuri vēlas palīdzēt viņiem ceļojumā uz to pusi. Un, ja viņi atvērsies un vēlēsies uzzināt patiesību, pastāstiet viņiem, ka “aizsega” otrā pusē nav ne elles, ne mūžīgu lāstu, bet ir tikai mīlestība, prieks un Gaisma. Kādu lielu un mīlošu kalpošanu jūs veiksiet saviem tuviniekiem, un jūs varat palīdzēt arī tiem, kas droši vien sadursies ar draugu vai tuvinieku zaudējumu caur nāves procesu.” [33]

Pēdējā laikā, kad “Aizsegs” ir kļuvis plānāks, bet sakari ar smalko pasauli – stabilāki, Gaismas Darbinieki iegūst vēl vairāk iespēju palīdzēt mirstošajiem:

“Uz planētas pašreizējā laikā ir masa “ceļojošu ar Nāvi”. Viņi spēj un vēlas sekot “mirušajiem” nezināmās telpās. Viņi palīdz mirstošajiem veikt savu pāreju mierā un klusumā. Starp dzīvajiem un “mirušajiem” nodibināsies sakari un apmaiņa ar idejām.

…Kad jūs kļūstat par ceļojošajiem ar Nāvi, jūs varat piedalīties cita cilvēka nāves pieredzē, veikt kopā ar viņu pāreju, bet pēc tam atgriezties, tas ir, pāriet uz citu realitāti tajā pusē un atgriezties atpakaļ. Jūs konstatēsiet, ka daudz dažādu enerģiju pavada katra cilvēka pāreju. Palūdziet padomu un audzināšanu zinošai, augsti attīstītai, garīgai, viedai un labvēlīgai būtnei. Palūdziet viņu saplūst ar jūsu apziņu un palīdzēt jums saprast, kādā veidā radīt vislabākos apstākļus nāvei vai vislabākos apstākļus tās sapratnei. Palūdziet iegūt spēju iet cauri nāves pieredzei un redzēt cilvēkus tajā pusē tā, kā to kādreiz darīja senajā Ēģiptē. Paņemiet nomirušo laivā un pārvediet viņu uz to pusi, bet pēc tam atgriezieties un izstāstiet visiem, kurp jūs aizvedāt aizgājēju. Dažiem no jums tamlīdzīgas zināšanas ir nepieciešamas, un jums ir vēlams apgūt tās šajā desmitgadē Zemes realitātē.

Kad jūs palīdzat kādam mirt, ļaujiet sev pārvērsties par milzīgu pārklāju un dodiet iespēju molekulām izklīst milzīgos attālumos. Kad jūs kļūsiet par tamlīdzīgu milzīgu apmetni, saplūstiet kopā ar mirstošā apziņu un sekojiet viņam. Noturiet Gaismas stabu, ļaujiet Gaismai virzīties augšup, sekojiet viņai un paskatieties, kur viņa jūs atvedīs. Tāda pieredze ir neparasti dziļa garīguma pieredze. Daudz pirmsnāves situāciju ar atgriešanos dzīvē ir fiksētas un plaši apgaismotas pēdējo piecpadsmit, divdesmit gadu laikā. To zināšanas, kas ir veikuši pāreju un atgriezušies uz planētu, ir nepieciešamas, lai uzturētu mieru un harmoniju uz Zemes… Tālākajā daudzi izmēģinās klīnisko nāvi: viņi ieies nāves portālā, bet pēc tam atgriezīsies ar izmanītu molekulāro struktūru.

Viena no lielajām veltēm, kuru jūs varat dot saviem vecākiem, – tā ir palīdzība pārejā no zemes plāna, tieši tāpat, kā viņi palīdzēja jums atnākt uz zemes plānu, dodot fiziskā ķermeņa velti un dzīves izpausmes iespēju. Viņi atveda jūs uz Zemi, un ciklu ir nepieciešams pabeigt. Apzinieties atlaišanas karmisko jēgu. Vecāki teica jums: “Lūk, Tu esi šeit. Es palīdzēšu Tev ieiet zemes dzīvē.” Bet jūs pēc tam sakāt viņiem: “Lūk, Tu esi šeit. Es palīdzu Tev iziet no zemes dzīves.” Cilvēkiem bērni dzimst tādēļ, lai viņi varētu izjust un pabeigt noteiktus ciklus. Meklējiet prieku visās eksistences fāzēs.

Ar daudziem no jums kontaktā var stāties nomirušie, kuri pavēstīs jums, ka viņi ir iestrēguši pārejot, lūdzot palīdzību pārvest viņus uz to pusi. Iespējams, viņi ir nomiruši jau pirms dažiem mēnešiem vai gadiem. Tāds process prasa citu “Ceļojumu”. Jūs varat dot viņiem padomu: “Ejiet Gaismas virzienā. Ejiet un meklējiet savus draugus.” Jūs iemācīsieties, kādā veidā to darīt, tā kā atmiņa par šīm iemaņām glabājas pašās jūsu būtības šūnās. Tās nav jaunas zināšanas, bet tikai tas, ko nepieciešams atcerēties.

Būt ar cilvēkiem, kuri iet prom no zemes plāna, ir zināma privilēģija. Iespējams, jūs nespēsiet apzināti ceļot ar viņiem Nāvē, tā kā tas prasa noteiktas spējas. Bez tam, ja jūs esat ļoti stipri pieķēries cilvēkam, jums var neatļaut pavadīt viņu, tā kā jūs varat nevēlēties atgriezties… Ceļotāja ar Nāvi uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem ieiet visa piedošanas stāvoklī, ļaujot nāvei iestāties bez piesaistēm nosodījumam, apsūdzībai vai upura sajūtai. Tā ir māksla, tā kā ļoti bieži pēdējos brīžos cilvēki ir atvērti piedošanai. Samērā ar to, kā mirstošais tuvojas Radītājam, notiek laika kolapss, mirkļi kļūst bezgalīgi, un dažu mirkļu laikā iespējama mirstošā visas dzīves pārvērtēšana. Tāpēc parādās iespēja izdziedināšanai. Par piedošanas galveno aktu kļūst piedošana sev pašam, tā kā tieši jūs paši spriedāt visus spriedumus un padarījāt par nepieciešamu ciešanu paildzināšanu.

Jūs palīdzat mirstošajam nonākt pie miera, atstāt zemes plānu mierā un mīlestībā, ar smaidu uz lūpām. Palīdziet viņiem, palūdzot ieraudzīt savā priekšā radiniekus vai draugus, kurus viņi pazītu un kuri vestu viņus sev līdzi. Tas ir atslēgas moments palīdzot mirstošajam un ceļojot uz to pusi.

Pieredzes daļa, kuru jums nepieciešams nodot un kuru pielietos pati jūsu būtība, – tā ir iespēja teikt mirstošajam: “Jūs esat mīlēts, jūs es brīnišķīgs, jūs esat gluži kā jaundzimis bērns, kurš pāriet uz citu dimensiju. Atlaidiet no sevis visus un visu, kas bija apkārt. Atlaidiet visu un ziniet, ka nodzīvojāt savu dzīvi pilnīgi. Jūs neviens netiesā. Ejiet ar mieru, lai smaids apgaismo jūsu lūpas, atlaidiet jebkurus spriedumus. Atslābstiet, ļaujiet jūsu dzīvei iegūt jēgu un vērtību jūsu pārejas uz jūsu individualitātes nākošo vijumu laikā.”” [4]

Taču arī ar to darbs neapstājas. Ceturtās-piektās dimensijas “saaudzēšana” ved pie tā, ka robeža starp tām arvien vairāk un vairāk izskalosies. Bet tas nozīmē, ka dvēseļu pārejas no cietā plāna process pārdzīvos būtiskās pārmaiņas:

“…jums ir svarīgs arī otrs virziens – mums ir jārada JAUNS DVĒSEĻU PĀRIEŠANAS TIPS. Mums kopā ir jāizdara tā, lai DVĒSELES VIEGLI UN KOMFORTABLI AIZIETU NO PLANĒTAS.” [28]

Tam, kā arī no Zemes aizejošo dvēseļu reabilitācijas metožu radīšanai un attīstībai ir veltīta jaunā projekta “Cilvēces nākotnes pasaule” atklāšana [28, 29].

 

PĒCNĀVE[1]

Viki-vārdnīcā[2] šim vārdam dota tāda definīcija:

“Pēcnāve – cilvēka dvēseles stāvoklis starp fiziskā ķermeņa nāvi un (ja ir tāda nepieciešamība) jaunu iemiesojumu.”

Pēcnāves eksistences jautājumi – vai tā ir, un, ja ir, tad kas tas ir un ko pēcnāvē dara nomirušo dvēseles – vienmēr ir interesējuši cilvēkus. Sākumā īsi pieskarsimies jautājuma vēsturei – kā mēģināja izskaidrot pēcnāvi mūsu netālā pagātnē. Uz pašreizējo laiku publikāciju par šo tēmu ir diezgan daudz. Aplūkosim dažus no tiem avotiem, kuri kaut kādā mērā ir tuvi ezotēriskajām tradīcijām.

Pirmkārt būtu jāpiemin jau mūsu aplūkotā “Tibetiešu mirušo grāmata” [5].

Dažiem būs interesanta Emanuēla Svedenborga darbs [38]. Lūk, kas ir rakstīts anotācijā vienam no grāmatas izdevumiem:

“Grāmata ir pats saturīgākais un interesantākais zviedru zinātnieka, ekstrasensa, teozofa (1688-1772) darbs. Autors sīki apraksta visu, kas viņam ir atklājies “redzējumu” procesā un “ne šīs zemes balsu” nodots, “debesu valstības” iekārtojumu, eņģeļu varenību un viedumu, viņu ārējo izskatu, sazināšanās paņēmienus ar cilvēkiem, par laulībām debesīs, par elles dievišķo “pārvaldīšanu”, par elles uguni un tml.

Tāda “virszināšana” sagādāja E. Svedenbergam gaišreģa jeb, citādi sakot, “garreģa” slavu, kura guva apstiprinājumu daudzos konkrētos sadzīves apstākļos.”

Nevar nepieminēt Svami Šivanandas grāmatu [34]. Arī citēsim fragmentu no anotācijas grāmatai:

“To faktu, ka cilvēka apziņa neizdziest pēc viņa fiziskās nāves, vairums mūsdienu domātāju neapstrīd. Taču daudzas grāmatas, kuras veltītas šai problēmai, kā likums, aplūko vai nu astrālo, vai tam tuvus plānus. Tamlīdzīgā literatūrā, kura balstās uz spiritisko seansu datiem un mediju liecībām, mēs galvenokārt sastopam Pretalokas – tikai vienas no daudzo virszemes pasauļu – aprakstu… Šri Svami Šivanadas darbs no analoģiskām publikācijām atšķiras ar jautājuma apgaismojuma plašumu, stingru balstīšanos svētajos rakstos, pieejas zinātniskumu un personīgu pārdomu dziļumu. Autors atklāj tos pēcnāves eksistences aspektus, kuri nav atraduši atspoguļojumu citos darbos par šo tēmu. Bez tam, grāmata iepazīstina lasītāju, kā šo jautājumu saprot dažādas reliģiskās skolas.

Ļoti interesanta un vērtīga ir sadaļa, kura veltīta dažādu reliģisko prakšu un mijiedarbības paņēmienu ar pēcnāves dzīves formām slēptajai jēgai un ezotēriskajai nozīmei. Ļoti interesantā poēma, ievietota grāmatas sākumā, kā arī piezīmes un stāsti, sniegti beigās, iedvesmo un aicina uz pārdomām.”

Lielu rezonansi rietumu pasaulē, spiežot daudzus pārdomāt savus materiālistiskos uzskatus, 1970-jos gados izsauca Raimonda Mūdija grāmata [31]. Grāmatā no zinātniskā redzes viedokļa izklāstīti rezultāti autora ilggadējiem pētījumiem, veltītiem dzīves turpinājumam pēc nāves. Šī mērķa dēļ autors ir izpētījis ne tikai literārus un reliģiskus avotus, bet arī sistematizējis to cilvēku liecības, kuri to vai citu iemeslu dēļ ir pārdzīvojuši klīniskās nāves stāvokli.

Lielu popularitāti ezotēriskajā pasaulē bauda arī pēcnāves jautājumiem veltītās Maikla Ņūtona grāmatas [24-27]. Visas norādītās viņa grāmatas balstās uz materiāliem, saņemtiem no pacientiem, iegremdētiem virsapziņas hipnotiskā stāvoklī. Cilvēks, iegremdēts tādā stāvoklī, var atcerēties detaļas no savas eksistences periodos starp iemiesojumiem un pagājušajiem iemiesojumos. Pats Maikls Ņūtons ir nosaucis šo procesu par “hipnoterapeitisko regresiju” jeb “garīgo regresiju”. Viņa grāmatas ir noderīgas ne tikai tiem, kas interesējas par tamlīdzīgu informāciju sava redzesloka paplašināšanai. Tām piemīt skaidri izteikts terapeitisks efekts garīgās regresijas pacientiem:

“…mūsu subjektu informācija no pagājušajiem iemiesojumiem un dzīves pēc dzīves ir pozitīvi ietekmējusi viņu apziņu, dodot viņiem atslēgu daudzu psiholoģisku problēmu sapratnei. Atjaunotās garīgās atmiņas ir ienesušas viņu dzīvē vairāk jēgas un pārliecības. Šai grāmatai ir jāiedvesmo un jāiedveš jauna cerība visiem cilvēkiem, kuri vēlas saprast savas eksistences ceļus un likumsakarības.” [24]

Pašreizējā laikā Maikls Ņūtons, filozofijas doktors, kurš tiek uzskatīts par celmlauzi dzīves pēc nāves mīklu izpētē ar garīgās regresijas palīdzību, ir “LBL hipnoterapijas (garīgā regresija dzīvē starp dzīvēm) institūta” dibinātājs.

Tūkstošiem garīgās regresijas seansu, kā paša Maikla Ņūtona, tā arī viņa institūta darbinieku novadītu, ir parādījuši, ka, neskatoties uz pacientu atšķirībām vecumā, izglītībā, stāvoklī, ticējumos utt., viņu stāstiem kopumā ir daudz kopēja. Tie ir gan gidi, audzinātāji, kuri sagaida dvēseli pēc pārejas caur nāvi; tās ir gan sarunas ar audzinātājiem un ar Padomi, kuras palīdz detalizēti izskatīt, izanalizēt pagājušās dzīves pieredzi un, nepieciešamības gadījumā, nodrošināt neizieto mācību atkārtošanu nākotnē, kā arī – gatavojoties nākošajam iemiesojumam – palīdz izvēlēties ķermeni, dzimšanas vietu un laiku. Ir aprakstītas radniecīgo dvēseļu grupas, kuru sastāvā mēs izejam kopīgas mācības uz Zemes un kuras formē mūsu tiešo apkārtni blīvajā plānā. Taču vienlaikus ar kopīgā esamību ir arī atšķirības, un šīs atšķirības daudzējādā ziņā nosaka attīstības līmenis dvēselēm, kuras autors iedala vairākās kategorijās – no “iesācējām” līdz “izglītotām”. Šīs atšķirības nosaka arī to, ar ko dvēsele pēcnāvē nodarbojas:

“…stāstot par atpūtu, es iezīmēju daudz dvēselei pieejamo nodarbju, par kurām jūs varētu viņu izjautāt. Protams, ar atpūtu cilvēki saprot dažādas lietas: tas, kas ir atpūta vienam, citam ir darbs. Tālāk es sniedzu sarakstu ar dažādām nodarbēm, sadalītām pa jomām, tās palīdzēs jums sistematizēt pētījumus.

A. Garīgās dimensijas jomas, kur dvēseles tiek apmācītas radoši izmantot savu enerģiju.

B. Jomas ārpus garīgās dimensijas, kuras ietver nedzīvas fiziskas pasaules, kur dvēseles praktizējas prasmē manipulēt ar enerģijām dzīvu un nedzīvu objektu radīšanai.

C. Citu dimensiju jomas, kuras ietver garīgās pasaules, kur dvēseles ceļo apmācības vai atpūtas dēļ.

D. Jomas, kur dvēseles var nodoties kopīgai atpūtai: dziedāt, dejot, stāstīt notikumus un spēlēt spēles.

E. Jomas, kur dvēseles var pabūt vienatnē un padomāt.

F. Jomas, kur pulcējas daudz dvēseļu, lai paklausītos dažādu skolotāju lekcijas.

Katrā no šīm jomām eksistē daudz apakšjomu.” [25]

Bet kopumā Maikls Ņūtons atzīmē sekojošu raksturīgu pēcnāves eksistences savdabību:

“Tūkstošiem mūsu izpētīto gadījumu pilnīgi noteikti liecina par to, ka “dzīve pēc dzīves” – tā ir mīlestības, līdzcietības, piedošanas un taisnīguma valstība.” [24]

No mūsdienu informācijas avotiem par pēcnāvi var pieminēt arī čenelingu informācijas kanāla ORIS publikācijas, piemēram, [30]. Savās grāmatās viņš gāž no troņa rietumu pasaulē izveidojušos attieksmi pret nāvi, atklāj no Skolotājiem saņemto informāciju par smalko plānu struktūrām.

 

Pirms turpinām sarunu par pēcnāvi, ir jāizskata jautājums par aiziešanas no blīvā plāna ceļiem. Nāve nav vienīgā no tiem:

“Eksistē trīs veidi, ar kuru palīdzību jūs varat izjust Lielo Pāreju. Pirmkārt, jūs varat izvēlēties “atgriezties mājās” (daži cilvēki sauc to par nāvi), kad jūs atgriezīsieties pie sava avota un vairs nekontaktēsieties ar Zemes kanālu. Otrkārt, jūs varat pāriet uz tā saucamo “hologrāfisko pasauli” (kura tiks aprakstīta vienā no nākošajām grāmatām). Un treškārt, jūs varat izvēlēties “evolūciju”, kas nozīmē vienkārši vēlēšanos un iespējas pārvirzīties no Trešās Dimensijas uz Ceturto jeb procesu, sauktu par “augšupcelšanos”.” [14]

Kādas ir pārejas caur nāvi īpatnības? Pirmkārt atbrīvošanās no visiem pagaidu apvalkiem, kuri nepieciešami materiālā ķermeņa eksistencei:

“Cilvēks kā ātra spirāle izgriežas no visiem saviem laicīgajiem ķermeņiem. Izgriežas vienkārši, viņam nav vajadzīgas šīs ilgstošās procedūras.” [16]

Jūs zināt, ka ir iespējama Augšupcelšanās kā ar ķermeni, tā arī bez ķermeņa. Pie tam, visbiežāk zemes novērotājam no malas Augšupcelšanās bez ķermeņa praktiski nav atšķirama no nāves (piemēram, jau vēlāk mēs ar jums uzzinājām, ka zemūdenes “Kurska” jūrnieki ir atstājuši Zemes plānu caur Augšupcelšanos):

“Pēdējo piecu tūkstošu gadu laikā, kad Aizsegs kļuva ļoti blīvs, personīgā un grupveida Augšupcelšanās tika veikta ne reizi vien. Pie tam tika radīta kā kopīga Triādes – Gars-Apziņa-Ķermenis Augšupcelšanās, tā arī tikai Gara un Apziņas Augšupcelšanās. Pēdējā gadījumā visbiežāk ķermenis palika materiālajā pasaulē, un ārēji viss izskatījās kā “parasta nāve”. Taču tā arī skaitās Augšupcelšanās, par cik Augsti attīstīts Gars, paceļot uz zināmu līmeni apziņu, pats pieņem lēmumu atstāt fizisko ķermeni un patstāvīgi augšupcelties uz Garīgo Pasauli. Dažreiz tamlīdzīgas Augšupcelšanās rezultātā bieži paliek tā saucamie “netrūdošie svētie pīšļi”, kuri ilgi nevar sadalīties molekulās un atomos, par cik Augšupcelšanās process transformējoši iedarbojas uz to struktūru.” [22]

Tie paši iemesli, kuri nosaka dažādus “aiziešanas” no Zemes veidus, nosaka arī dažādus galapunktus, kurp “atnāk” Dvēseles. Dabiski, ka garīgi attīstītākas Dvēseles spēj pacelties uz “augstākām dimensijām”, salīdzinot ar mazāk attīstītām. Bet kāds ir iemesls tam, ka dažādas dvēseles atrodas dažādos garīgās attīstības līmeņos? Viens no pašiem galvenajiem iemesliem ir dažādie ceļi, pa kuriem mēs atnācām uz mūsu šodienas pasauli. Daļa no mums atnāca pa evolūcijas augšupejošā atzarojuma ceļu, bet daļa – pa lejupejošā atzarojuma ceļu:

“Kas tas par tuneli? No kurienes radusies metafora šī? Un kas tas ir – cilvēka, kurš veic Pāreju, iztēles, apziņas auglis vai citas pasaules realitāte? Par to sen strīdas cilvēki. Izsaka pretējus viedokļus. Bet patiesība ir viena. Dvēsele, ķermeni atstājoša, iziet caur Nulles Punktu pa to ceļu, kurš pazīstams jums kā Mebiusa lentas struktūra. Tamlīdzīgā ceļā pāriet dažas Dvēseles no vienas dimensijas uz otru. Un ceļš šis ir pats izplatītākais un pierastākais ceļiniekiem telpas-laika plašumos. Kaut arī ceļa forma ir vienota pārejošajiem no vienas pasaules uz otru, iziešanas punkti ir dažādi. Par ko tagad runāju, mani Bērni? Par to runāju, ka, atstājot šo pasauli, dažādu cilvēku Dvēseles, dodoties caur Nulles Punktu, pa Nulles-Transportēšanas koridoru, dažādās pasaulēs un dimensijās nonāk.

Jau zināms jums: Dvēseles, atnākot uz jūsu pasauli, uz mūsu Zemi kā eksperimentālu planētu, pēc tam atkal atgriežas savā dzimtajā pasaulē. Un tas nozīmē, ka Nulles Punkts ir ne tikai starpdimensiju, bet arī starptelpu portāls. Ieeja tajā atrodas ceturtajā dimensijā, uz Zemes, jūsu pasaulē. Izeja – bezgalīgo trīs augstāko dimensiju: piektās, sestās un septītās – plašumos. Dualitātes važas, ierobežojumi ilgu laiku neļāva jums zināt par telpu-laiku, kura par PĒCNĀVI nosaukta. Stāsts par to, kurp aiziet no jums Dvēseles, uz kādām pasaulēm, ir vienlīdzīgs stāstam par visu piektās, sestās un septītās dimensiju daudzveidību! Kaut gan arī tas – nav Dvēseļu ceļojuma galamērķis.

Taču tālu ne visas pa tādu ceļu iet, ne visām pagaidām ir dots cauri Nulles-Transportēšanas koridoram iziet un iznākt trīs augstāko dimensiju – piektās, sestās un septītās – plašumā. Pienācis laiks jums uzzināt, ka Māte-Planēta ir “dzemdējusi” lielu daudzumu to Dvēseļu, kuras to pamest pagaidām nespēj. Un nespēj tālu pacelties augšup pa Visuma Kāpnēm. Ko tas nozīmē? Kāpēc tādu nevienlīdzību novērojam mūsu Eksperimenta plašumos? Un kur te ir būtība?

Jums jau ir zināma blīvo dimensiju eksistēšana. Un pasaule, kur mitināties tagad, patiesībā ir PATVĒRUMS DVĒSELĒM, ATNĀKUŠĀM PIE JUMS NO ZEMĀKAJĀM DIMENSIJĀM. Un daudzi no jums, kas Gaismas Jaunradē tagad aktīvi piedalās, tur ir mituši un dzīves pieredzi blīvajās pasaulēs guvuši ar sava daudzdimensionālā Genoma daļu. Dvēselēm, kuras spēra soli Visuma dzimšanas Rītausmā pirmajā dimensijā, bet pēc tam evolucionēja caur otro un trešo dimensiju – ceturtajā, tas ir, jūsējā, Reinkarnācijas Likumam pagaidām ir absolūts raksturs. “Nāve” nedod iespēju viņām brīvi iziet TRĪS AUGSTĀKO DIMENSIJU plašumā. Piecpadsmit tūkstoš gadu garumā vienīgi dažas Dvēseles no blīvajām pasaulēm sasniedza pēc tā saucamās “nāves” piektās dimensijas zemākos līmeņus. Tagad dažas no tamlīdzīgām Dvēselēm spēj pacelties līdz līmenim 5,4 – pēc skalas no trīspadsmit dimensijām.

Un tas ir dižens labums, tāpēc ka daudzām citām Dvēselēm no zemākajām dimensijām bija sagatavota pavisam cita esamība starp iemiesojumiem ķermenī.

Daudzi no maniem bērniem, pa Gaismas ceļu ejošiem, ir dzirdējuši par “GAIDĪŠANAS DĀRZU” – kādu astrālu pasauli izmiesotām Dvēselēm. Tur, aizmigušā vai pusnomoda stāvoklī, mitinājās to Dvēseles, kas gaidīja savu stundu nākošajam iemiesojumam četrdimensiju pasaules cilvēka ķermenī. Tās ir to Dvēseles, kuri ir izgājuši evolūciju no blīvajām pasaulēm un sasnieguši ceturto dimensiju, taču kuru spēkos nebija pāriet piecdimensionalitātes stāvokli.

Dvēseles, kuras Visuma Rītausmā sāka evolūciju caur pirmo dimensiju, caur blīvajiem matērijas slāņiem, ir EVOLŪCIJAS AUGŠUPEJOŠĀ ATZAROJUMA pārstāves. Tās Dvēseles, kuras sāka evolūciju, dodoties uz 12-to dimensiju, pakāpeniski apgūstot zemākās dimensijas, ir EVOLŪCIJAS LEJUPEJOŠĀ ATZAROJUMA pārstāves.

Mani dārgie bērni! Sapratāt jūs tagad, ka ceļš, par PĒCNĀVI SAUKTS, ir dažāds pagaidām Dvēselēm, ejošām pa augšupejošā vai lejupejošā atzarojuma ceļiem. Lejupejošā atzarojuma pārstāves, no augstākajām dimensijām atnākušās, turp atgriezties ir brīvas. Un tāpēc var pieņemt lēmumu – uz planētu atkal atnākt vai aiziet uz citām pasaulēm, piedaloties citās dzīves pieredzēs mūsu Visuma bezgalīgajos plašumos. Augšupejošā atzarojuma pārstāvēm pagaidām nav iespējas iet uz Augstākām pasaulēm. Viņas kāpj secīgi pa dimensiju pasaulēm. Un tagad daudzas Dvēseles, blīvo dimensiju izaudzētas, spēj sasniegt vienīgi piekto dimensiju.” [10]

Tā kā pēcnāvē mēs nonākam dažādos dimensiju slāņos, tad tas nosaka arī dažādus nodarbju veidus, pieejamus mums dzīvēs starp iemiesojumiem. Ir svarīgi zināt, ka dzīve tur turpinās – vēl vairāk, tā ir piesātinātāka un bagātāka, salīdzinājumā ar zemes dzīvi, par cik augstākās dimensijās mums piemīt lielāka dievišķība (protams, tas neattiecas uz tiem, kas ir gājuši caur “GAIDĪŠANAS DĀRZU”):

“Jūsu ceļojumu laikā starp dzīvēm fiziskajā pasaulē, kā, pēc jūsu domām, jūs pavadāt laiku? Jūs esat pat vairāk apzinīgi un apzinošies nekā tagad, faktiski, daudz vairāk, par cik “aizmiršanas aizklājs” ir pacelts un jūs saprotat, kas patiesībā esat. Jūs ne tikai esat pieslēgti viedumam, sakrātam dauzu gadsimtu laikā, jums ir pieeja jūsu atribūtu un Līdzradītāju spēju pilnam spektram. Pārvietojoties atpakaļ augšup pa Dieva apziņas kāpnēm, jūs apmeklējat un piedalāties daudzos svarīgos un interesantos pasākumos, ne tikai apmācoties un attīstoties, bet kalpojot un piedaloties plānos par Ēras rašanos uz planētas Zeme. Vēl vairāk, sasniedzot noteiktu līmeni (kurš daudziem šo vēstījumu lasošajiem ir), jums ir balss savas dzimtās planētas īstermiņa un ilgtermiņa plānos. Redziet, jūs esat tie – kas izmēģinājuši dzīvi uz Zemes pilnā mērā, mēs – nē, tādejādi mēs vēršamies pie jums pēc jūsu vieduma un priekšlikumiem, kā vislabāk turpināt kustību, lai nodrošinātu visaugstāko izeju un piedāvātu diženāko potenciālu cilvēces attīstībai kopumā.” [33]

“Stāvoklis starp iemiesojumiem ir līdzīgs aktiera stāvoklim starp lomu izpildīšanu.

…Starp iemiesojumiem un pēc fiziskā plāna cikla pabeigšanas dvēselei ir pieejami daudzveidīgi neformāli “kursi” un mācību grupas. Bez tam tiek dots daudz iespēju pārdomām, atpūtai un izdziedināšanai. Dažas dvēseles cieši strādā ar fizisko plānu kā Audzinātāji vai “gaismas darbinieki”, kuri nodarbojas ar planētas lielām enerģētiskām struktūrām, nesošām izaugsmi un dziedināšanu. Ir tādas, kas sniedz palīdzību kaut kādā veidā pie Zemes piesietām nefiziskām dvēselēm, un tādas, kas palīdz dvēselēm prasmīgāk plānot viņu nākošo dzīvi un tml. Bez tam dvēseles ir brīvas vienkārši “pavadīt laiku”, ja viņas to vēlas.” [37]

Interesanta īpatnība ir tā, ka pārtraukumus starp iemiesojumiem mēs neizmantojam, lai iemiesotos uz citām Visuma planētām. Iemesls tam – grūtībās, kas pie tā rodas, saistītās ar karmisko atkarību uzkrāšanu un atstrādāšanu:

“Kad starp iemiesojumiem mēs apmeklējam citas visuma daļas, mēs praktiski vienmēr paliekam astrāli, nevis fiziski iemiesojamies uz citas planētas. Mēs nevēlamies radīt karmas (kuras prasīs mūsu klātbūtni fiziski) vai dziļi iesaistīties citādā veidā, tas ir līdzīgi studenta, kurš mācās pēc apmaiņas programmas, stāvoklim. Karmas esamība vairāk kā uz vienas planētas vienlaicīgi būtu diezgan apgrūtinoša.” [37]

Īpaša attieksme pēcnāves pasaulēs ir izveidojusies pret tiem, kas zemes plānā ir spēlējuši “noziedznieku” lomu. Un tas saistīts ar to, ka viņiem tiek radīti apstākļi, līdzīgi mūsu ieslodzījumu vietām. Augstākajos plānos nav “paradīzes” vai “elles” – tikai pati dvēsele var radīt sev iekšējo “paradīzi” vai “elli”. Tāpēc “noziedznieku” dvēselēm ir vajadzīgi īpaši reabilitācijas apstākļi:

“Mums ir īpašas “istabas” mūsu Centrā. Šajās “istabās” iziet reabilitāciju īpaši bīstami noziedznieki. Kāpēc mēs viņus, izsakoties zemes valodā, esam izolējuši? Mums viņi uz laiku tā ir jāpieņem, lai viņi izietu reabilitāciju savas paša Dvēseles, Gara un Apziņas priekšā. Ne katrs cilvēks, kas ir noziedznieks uz Zemes, ir noziedznieks patiesībā. Bet Dvēseles visiem nenes nekādu tumsu, nekādu grēku, nekādu noziegumu. Tāpēc mēs palīdzam šiem cilvēkiem, pagaidām nepieļaujot viņiem saskarties ar citām dvēselēm pavisam ne tāpēc, ka viņi var izpaust attiecībā pret viņām agresiju un nodarīt kaitējumu piektajā dimensijā. Gluži otrādi – viņi var savu “Es” nonievāt un noniecināt. Mums ir jāpalīdz viņiem atritināt daļu no viņu pašu Akašas Hronikām, lai viņi spētu saprast, kas izsauca viņu konkrēto darbību zemes plānā.

… Mēs nedalām atnākušos noziedzniekos un Eņģeļos. Mums visi ir Eņģeļi. Taču cilvēki nāk – kas agresīvā stāvoklī, kas pagrimuma, nožēlas un pilnīga izmisuma stāvoklī, pat ja uz zemes ir piekopis aktīvu noziedzīgu darbību. Un tāpēc dažiem nākas veikt ne tikai individuālu reabilitāciju, bet pat reabilitāciju izolētos apstākļos. Uztver vārdu “istaba” tīri nosacīti. Tā nav celle ar četrām sienām, taču pietiekami noslēgta telpa, kurā cilvēkam ir komfortabli. No otras puses – mēs nedodam viņam iespēju sazināties ar citiem.” [28]

[28] un [29] Oļegs Dāls, tagadējos laikos Reabilitācijas Centra darbinieks, stāsta detaļas par dzīvi tajā piektās dimensijas apakšplānā, kurā atrodas. Lūk, dažas no šīm detaļām:

“Mēs tādā mērā īstenojam, saprotam un jūtam vienotību, un vispār mums vienotība ir KĀ VIENOTS ORGANISMS. Tāpēc mēs lietojam, veicam citus apzīmējumus Dvēselēm, kuras atrodas dažādā attīstības līmenī un dažādās “hierarhisko kāpņu” pakāpēs. Mēs neredzam nekādu zaudējumu saviem “Es”, ja zinām, ka kāds atrodas uz augstākiem šo “kāpņu” pakāpieniem. Mēs visi cits citu ļoti mīlam, un, lūk, šis mīlestības tīkls, šie stari, šis kopējas mīlestības lauks, viņš savieno visus, kas ir gan uz augstākiem pakāpieniem, gan uz zemākiem pakāpieniem.

Mums nav vajadzīgas nekādas elektroniskas ierīces, mums nav vajadzīgs nekāds internets, kā pie jums. Mums ir savi sakari, savs internets, ja gribat. Taču lieta tā, ka mēs slīpējam, pat atrodoties šeit, savu sirds sazināšanos. Sazināšanās domās netiek atcelta, taču, kad to papildina pārraidīšana no Sakrālās Sirds iekšienes, tad dažreiz pat domas mēdz būt nevajadzīgas, cilvēki sāk saprast viens otru momentāni. Taču arī doma šeit ir attīstīta stiprāk.” [28]

“Nedomājiet, ka mēs, dzīvojošie piektajā dimensijā, dzīvojam skumīgā tukšumā, un apkārt mums nav nekādas dabas un nekādu būtņu. Smieklīgi, vai nav tiesa? Ir. Man jums jāsaka, ka pats, pārnākot uz šo pasauli, bija no sākumā nepasakāmi pārsteigts par to, ka apkārt ieraudzīju neparastu skaistumu.

… Jums taču šeit nevar būt nekāda tik blīva un smaga ķermeņa, lai vajadzētu staigāt kā jūsu tagadējā dzīvē. Sapratāt? Jūs varat pārvietoties arī domās – kurp vien vēlaties! Varat lidot savos vieglajos piecdimensiju ēteriskajos ķermeņos. Jums var būt arī lidaparāti, lai pārvietotos lielos attālumos. Kāpēc es runāju par jūsu sagaidāmo pāriešanu uz šejieni, bet nerunāju par to, kā tad pārvietojamies šeit mēs? Pamatots jautājums. Visa lieta ir tajā, ka mēs vēl neesam izgājuši uz to augsto vibrāciju līmeni, kurš ļautu mums pārvietoties bez noteiktiem mehānismiem. Kaut arī ar kājām mēs tomēr nestaigājam (Oļega smaids).” [29]

Zeme kopā ar uz viņas novietotajām valstībām pārdzīvo lielas izmaiņas, kuru cēlonis ir vibrāciju frekvences paaugstināšanās un pāriešana uz nākošo vibrāciju dimensiju. Tas nevar neizsaukt izmaiņas smalkajos plānos. Pirmkārt, notiek Aizsega plānināšanās, un, attiecīgi, parādās iespēja atvieglotai pārejai uz smalkajiem plāniem nāves vai individuālas augšupcelšanās procesā. Otrkārt, izmainās Aatrālās un Mentālās pasaules struktūra:

“Viss, ko teica jums tagad Krajons, principā ir pareizi. Taču termiņi saīsinās, īpaši atrašanās laiks Smalkajā Pasaulē. Bez tam, cilvēki, pat pēc sava apziņas līmeņa nesagatavoti pareizi Pārejai, aiziet ļoti ātri no zemiešu čaulām un ļoti ātri pārvar šo potenciālo barjeru, tāpēc ka tā ir kļuvusi ļoti vāja – aizsegs ir kļuvis plānāks. Un cilvēki dažreiz diennakts laikā pēc nāves aiziet ātri no fiziskā un ēteriskā ķermeņa un nonāk Astrālajā Pasaulē. Taču arī tur daudz kas ir izmainījies. Daudzas dvēseles, kuras vēlas ātru atgriešanos, dažreiz nenomet astrālo un mentālo ķermeņus. Un lūdz, lai viņām dotu ātras iemiesošanās un atgriešanās uz fizisko plānu iespēju. Kā redzat, arī šeit ir izmaiņas.

Bez tam, tagad jau arī diezgan sen norit savdabīga Astrālās pasaules dalīšanās slāņos. Es nevaru piemeklēt precīzāku vārdu, bet laikam palikšu pie šī. Tāpēc ka ņemt kaut kādu tehnisku terminu droši vien ir nevietā, nelietderīgi. Un tie cilvēki, kuri aiziet nāves ceļā, nonāk tajos Astrālās Pasaules apgabalos, kuri līdzīgi iepriekšējam, kurā viņi agrāk pārgāja tādas Pārejas rezultātā. Taču tās dvēseles, kuras aiziet augšupcelšanās ceļā, nonāk jaunos Astrālās Pasaules slāņos. Pagaidām šie slāņi cits ar citu nesajaucas, pagaidām tas nav vajadzīgs.

… Taču tagad jau ļoti daudz cilvēku aiziet “augšupcelšanās” ceļā. Kaut jums arī nav nojausmas, ka daudzi jūsu tuvinieki, pazīstamie vai cilvēki, par kuriem jūs lasāt, aiziet tieši tādā veidā. No vienas puses, daudzi cilvēki, nākoši uz iemiesojumu ar noteiktu, pietiekami sarežģītu programmu, zina, ka viņiem ir jāaiziet uzreiz, izpildot šo programmu. Un viņi plāno aiziet “augšupcelšanās” ceļā…

Un ir cilvēki, kuri nonāk Astrālās Pasaules vecajos slāņos, un ir, kuri uzreiz aiziet uz 5-to dimensiju, kaut arī tādu pagaidām ir ļoti maz.” [16]

Svarīga izmaiņa ir tā, ka caur nāvi aizejošie cilvēki, kuru garīgās attīstības līmenis spieda viņus agrāk atrasties “aizmigušā” stāvoklī, tagad ir ieguvuši iespēju dzīvot pēcnāvē:

“Tie, kurus mēs esam pieraduši uzskatīt uz Zemes kā cilvēkus ar zemu attīstības līmeni, ar nepaplašinātu apziņu vai neatvērušiem savu apziņu, var atrasties, kā jūs zināt, vēl “guļošā” stāvoklī pēc fiziskā ķermeņa atstāšanas. Agrāk viņi tādā stāvoklī pavadīja laiku no iemiesojuma līdz iemiesojumam. Bet tagad mēs modinām cilvēkus, un Dvēseles “īpašā stāvokļa” VIETĀ iegūst iespēju DZĪVOT – lai arī savas apziņas līmenī, ar tās pieredzes palīdzību, kura viņām ir. Kopā ar tādu dzīvi viņas iegūst dzīves augstākā dimensijā pieredzi, viņas iegūst APZINĀTAS PĒCNĀVES pieredzi, kas atvieglo viņu evolūciju atkārtotā dzīvē četrdimensionalitātē. Vēl vairāk – viņas atnāk uz jūsu pasauli jau sagatavotākas. Ja jūsu pasauli var nosaukt par Skolu, tad mēs veicam nopietnu pirmsskolas sagatavošanu. Dvēseles ar līdz galam neattīstītu apziņu iegūst tādu pieredzi savai apziņai, kura ļauj viņām atnākt uzreiz nevis uz pirmo, bet uz vecākām klasēm. Vēl vairāk, tādi cilvēki sāk pat pildīt dažus Gaismas Uzdevumus četrdimensionalitātē, bet nevis vienkārši saņemt četrdimensionalitātes mācības. Tādu cilvēku kļūst arvien vairāk un vairāk! Un ticiet, tas ir ļoti, ļoti svarīgs uzdevums cilvēku sabiedrības Dievišķajai evolūcijai.” [28]

Vēl vairāk! Globālās izmaiņas uz Zemes ved pie citas jēgas piešķiršanas un izmainīšanas pašiem pārejas starp dimensijām jēdzieniem. Mēs ar jums ejam uz piekto dimensiju, bet tā ir dimensija, kurā nav nāves, tā ir dimensija, kurā dzīvo nemirstīgie! Tas nozīmē, ka piespiestā pāreja caur nāvi tiks nomainīta ar apzinātu Dvēseles pāreju uz zemāk vai augstāk atrodošos dimensiju. Tādas pārejas iemesls būs tikai lietderīgums, balstīts uz Mīlestību:

“Reinkarnācijas likumam piemita absolūts raksturs tikai evolūcijas augšupejošajam atzarojumam. Bet tagad ŠĪ LIKUMA BŪTĪBA MAINĀS. Tāpēc ka globālās izmaiņas uz Planētas, kuras notiek tagad, kardināli maina VISU SISTĒMU starpdimensiju attiecībām. Jums tagad vajadzētu saņemt konkrētākas zināšanas par starpdimensiju attiecību maiņas procesiem, tāpēc ka mainās Dvēseļu Pārejas formas, bet tas nozīmē, ka drīz jums pierasti jēdzieni – piemēram, tādi kā “nāve”, “pēcnāve” – kļūs pavisam citādi. Pie tam pats svarīgākais, ko jums tagad stāv priekšā saprast, ir sekojošajā.

TAGAD JŪS JAU SPĒJAT PAŠI NOTEIKT SAVU NĀKOTNI PĒC PĀREJAS. JŪS SPĒJAT NE TIKAI IZDARĪT TĀS PASAULES IZVĒLI, KURP IESIET PĒC FIZISKĀ ĶERMEŅA ATSTĀŠANAS. JŪS SPĒJAT RADĪT ŠO PASAULI. RADĪT PIEKTĀS DIMENSIJAS PASAULI, ATRODOTIES ŠEIT, ČETRDIMENSIJU PASAULĒ.” [10]

Ar šo mērķi mums jau tagad ir iespēja radīt Portālu pārejai uz augstākām dimensijām:

“Kā mūsu Projekta atsevišķu virzienu Gaismas Ģimene piedāvā jums sākt radīt speciālu VIENOTU PORTĀLU DVĒSEĻU PĀREJAI uz Augstākajām pasaulēm. To vajag uzbūvēt tādā veidā, lai to varētu izmantot gan augšupejošā, gan lejupejošā evolūcijas atzarojumu pārstāvji. Mums stāv priekšā radīt tādu portālu Dvēseļu Pārejai, kurā atkrīt vajadzība iet cauri Nulles Punktam (nulles-transportēšanai). Tāda veida ceļojumā pārejošajiem nereti rodas problēmas dažu Gaismas struktūru transformācijā. Pēc kā ir nepieciešami reabilitācijas pasākumi.

VIENOTA, MŪSDIENĪGA DVĒSEĻU PĀREJAS PORTĀLA RADĪŠANA ļaus atrisināt ne tikai šo problēmu. Mūsu uzdevums ir padarīt visu Dvēseļu Pāreju maksimāli komfortablu un absolūti drošu.

Jaunuma būtība ir tāda, ka tāds portāls jau tiek radīts. Taču Gaismas darbi vēl nav pabeigti. Iemiesoto Radītāju palīdzība būs ne vienkārši īstajā vietā. Tā ir neaizstājama. “SAKNES” palīdzēs veikt to darbu, kas nav pa spēkam zariem un pat saulei, mirdzošai debesīs! Jūs spēsiet noenkurot nepieciešamās enerģijas, ievest tās radāmajā Dvēseļu Pārejas Vienotajā Portālā. Un vēl vairāk – radīt ar DOM-RADĪŠANU šo portālu, kura shēmu mēs jums nodosim!

… UN VĒL VIENS – ĻOTI SVARĪGS JAUTĀJUMS. VIENOTĀ PORTĀLA DVĒSEĻU PĀREJAI RADĪŠANA ATNESĪS IESPĒJU JAUNAI, APBRĪNOJAMAI DIVPUSĒJAI KUSTĪBAI. Jūs saprotat, par ko es runāju? Kļūs vieglāk ceļot ne tikai turp, bet arī atpakaļ. TIE, KAS VĒLĒSIES ATGRIEZTIES, SPĒS ATGRIEZTIES CITĀDĀK! Šie procesi arī tagad noritēs jaunā veidā.” [10]

 

NOSLĒGUMS

Atzīmēsim galvenos momentus. Pirmais no tiem saistīts ar to, ka mums ir jābūt savai attieksmei pret jēdzienu “nāve”:

“Tas, kā mēs saprotam nāvi, dod mums spēkus un vīrišķību turpināt dzīvi. Protams, ja nāvi uzskata kā dzīves pilnīgas beigas, tad tā kļūst par baiļu objekti. Tas nozīmē, ka ir cauri uz visiem laikiem. Pie tāda secinājuma tikai viena doma par nāvi rada sēras, depresiju un bailes.

Bet ja nāvi uzskata kā dzimšanu jaunā dzīvē, tad tā pārstāj pārvaldīt jūsu bailes. Dzīve un nāve veido apli, kaut arī dzīve var turpināties ne tikai caur reinkarnāciju. Dzīve un nāve kļūst par piedzīvojumu, brīvu no bailēm.” [13]

Ja mums tomēr stāv priekšā satikties ar nāvi, sagaidīsim to ar smaidu, kā vecu labu paziņu, kura ir bijusi Eksperimenta svarīga daļa daudzu tūkstošgažu laikā:

“Katram no jums pienāks laiks dzīves beigās, šīs inkarnācijas beigās, kad jūs varat sajust bailes tā priekšā, ko saucat par nāvi. Un tomēr daudzi no jums pametīs tai ar aci un pazīs to, par cik tas ir tas, caur ko jūs esat gājuši eoniem laika. Nāve nav mokoša. Tā vienkārši ir enerģiju transmutācija – vienas enerģijas pāriešana citā. Kad jūs atkal sajutīsiet tās tuvošanos, jūs momentāni uzzināsiet, ka tas ir aicinājums uz mājām.” [20]

Otrs moments ir apzināšanās, ka fiziskā nāve nav neizbēgamība. Tā var tik nomainīta ar psiholoģisko nāvi, kuras būtība reducējas uz vecās enerģijas nāvi, Ego pāreju uz pakļautu lomu, bet tas nozīmē arī atbrīvošanos no karmas, kontrakta un pārejas uz “nemirstības” stāvokli:

“Jaunās paradigmas būtība, mani dārgie, ir tāda: jūs palūgs ieiet tajā sfērā, kur nāve nozīmēs tikai vecās enerģijas nāvi, bet Cilvēks bioloģiskajā ķermenī dzīvos tālāk un tālāk! Paskatīsimies, vai to apstiprinās jūsu zinātne. Paskatīsimies, vai neizbīsies jūsu sabiedrība, nedodot ceļu šiem atklājumiem. Tas pavisam nelīdzinās tam, ko jūs gaidījāt, un tas ir atkarīgs no atklājumiem, segtiem pašā jūsu šūnu struktūras pamatā. Jums atklāsies pašas dzīvības un novecošanas procesa noslēpumi.

Tik daudzām grupām mēs esam devuši sekojošu augšupcelšanās definīciju: “Augšupcelšanās – tas ir, kad cilvēks ar jauno enerģiju atmet savu karmu un kontraktu un pāriet citā iemiesojumā, apejot nāvi. Pēc kā, brīvs no kontrakta, viņš rada jaunu tālākās dzīves gaitā.” [19]

Trešais moments – ir kā aiziešanas no Zemes blīvā plāna variantu daudzveidība, tā arī vietu, kur mēs nonākam tā rezultātā, daudzveidība. Šo daudzveidību nosaka cilvēka garīgās attīstības līmenis.

Un visbeidzot, ceturtais moments ir tāds, ka mums tagad ir iespēja radīt Portālu divpusējai apzinātai pāriešanai starp dimensijām, kurš atceļ pašu nāves jēdzienu:

“Kā teica Jēzus viņa paša transformācijas pieredzes laikā: “Neviens neņem manu dzīvību. Es to atdodu pēc paša vēlēšanās.[3]” Jūs kļūstat par Cilvēku-Tiltu. Par saikni starp dzīvi, nāvi un bezgalību. Uz priekšu un atpakaļ caur “Aizsegu”. Izplešanās. Saspiešanās. Un ļoti daudziem ir jāpāriet pār šo tiltu, kuru jūs radāt.” [11]

Un tad piepildīsies tas, kas tika apsolīts Bībelē:

“Un, kad šis iznīcīgais apvilks neiznīcību un šis mirstīgais apvilks nemirstību, tad piepildīsies tas vārds, kas rakstīts: nāve ir aprīta uzvarā! Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis?” [6]

 

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS

1. http://haspur.ru/index.php?option=com_content&view=article&id=23:­1­&catid=2:nekro &Itemid=3

2. Aurēlija Luīza Džonsa. TELOSS. Vēstījumi Cilvēces Izglītošanai un transformācijai. 2. grāmata. (Aurelia Louise Jones) (Аурелия Луиза Джоунс. ТЕЛОС. Послания Для Просвещения Человечества в Трансформации. Книга 2.) http://nvris.ucoz.ru/text/Telos-2.htm

3. Barabara Marsiniaka. Spēka ceļš. Plejāžu viedums pasaulei haosā. (Barbara Marciniak) (Барбара Марсиниак. Путь силы. Мудрость Плеяд для мира в хаосе.) http://www.klex.ru/2m3

4. Barabara Marsiniaka, Karena Marsiniaka, Tera Tomasa. Zeme. Plejādiešu Atslēgas Dzīvajai Bibliotēkai. (Barbara Marciniak, Karen Marciniak, Tera Thomas) (Барбара Марсиниак при участии Карен Марсиниак и Теры Томас. Земля. Плеядеанские Ключи к Живой Библиотеке.) http://key999.ru/text/marsi_zemlia/01.htm

5. Bardo Todols. Tibetiešu mirušo grāmata. (Bardo Thodol) (Бардо Тодол. Тибетская книга мёртвых.) http://www.akviloncenter.ru/books/m_bardo1.htm

6. Bībele. 1. Korintiešiem, 15:54-55.

7. Bībele. Lūkas evaņģēlijs, 15:24.

8. Vikipēdija.

9. Viktorija Komolova. Nāves Enerģijas transformācija – Dzīves Radīšanas Vienotā Enerģija. (Виктория Комолова. Трансформация Энергии Смерти – Единая Энергия Творения Жизни.) http://www.pervoistok.lv/p0457.htm

10. Valdnieks Maitreija caur Sergeju Kanaševski. Saknes baro sauli./ Projekts “Augšupcelšanās austrumos. 2. etaps. “Cilvēces nākotnes pasaule”. (Владыка Майтрейя через Сергея Канашевского. Корни питают солнце./ Проект «Вознесение на востоке» Этап 2. «Мир будущего человечества».) http://www.magnitiduha.info/archives/4067

11. Atkalapvienotie caur Danielu Džeikobu. Apmierinājums un Sāpes transformācijas procesā. (Reconnections & Daniel Jakob) (Воссоединённые через Даниеля Джейкоба. Удовольствие и Боль в процессе трансформации.) http://ianlisakov.ucoz.com/publ/reconnections/raznye_chennelingi/udovolstvie_i_bol_v_processe_transformacii/28-1-0-144

12. Džasmuhina. Prāniskā barošanās. (Jasmuheen) (Джасмухин. Праническое питание) http://www.koob.ru/jasmuheen/prana_meals

13. Drunvalo Melhisedeks. Dzīve un nāve. (Друнвало Мельхиседек. Жизнь и смерть.) http://e-puzzle.ru/page.php?id=621

14. Kiraels caur Fredu Sterlingu. Lielā Pāreja. (Fred Sterling) (Кираэль через Фреда Стёрлинга. Великий Переход.) http://www.klex.ru/8qa

15. Kiraels caur Fredu Sterlingu. Esības Matrica. (Fred Sterling) (Кираэль через Фреда Стёрлинга. Матрица Бытия.) http://www.klex.ru/8pp

16. Krajons caur Marinu Shults. Čenelings Rīgā, 2012. gada 22. aprīlī. (Крайон через  Марину Шульц. Ченнелинг в г. Рига, 22 апреля 2012 года.) http://www.magnitiduha.info/archives/2791

17. Krajons caur Lī Kerolu. Darboties vai gaidīt? Jautājumi un atbildes. (Крайон через Ли Кэрролла. Действовать или ждать? Вопросы и ответы.) http://www.avatargroup.ru/Biblioteka/Li_Kerroll_-_Krajon_Dejstvovatj_ili_zhdatj_Vopros.aspx

18. Krajons caur Lī Kerolu. 10. grāmata. Jaunā atklāsme. Tieša saruna mulsinošā laikā. (Крайон через Ли Кэрролла. Книга 10. Прямой разговор в сбивающее с толку время.) http://www.avatargroup.ru/Biblioteka/Li_Kerroll_-_Kniga_10_-_Novoe_otkrovenie_Pryamoj_r.aspx

19. Krajons caur Lī Kerolu. 6. grāmata. Partnerība ar Dievu. (Крайон через Ли Кэрролла. Книга 6. Партнёрство с Богом.) http://www.avatargroup.ru/Biblioteka/Li_Kerroll_-_Kniga_6_-_Partnerstvo_s_Bogom_Prakti.aspx

20. Krajons caur Lī Kerolu. 8. grāmata. Paejot garām ceļa zīmei. (Крайон через Ли Кэрролла. Книга 8. Минуя веху.) http://www.avatargroup.ru/Biblioteka/Li_Kerroll_-_Kniga_8_-_Minuya_vehu_Klyuchi_k_ponimani.aspx

21. Krajons caur Lī Kerolu. Kas tas ir – Dievs?/Čenelings Maskavā 2007. gada 20. maijā. (Крайон через Ли Кэрролла. Кто такой Бог?/Ченнелинг в Москве 20 мая 2007 г.) http://ilitigina.borda.ru/?1-5-0-00000043-000-0-0

22. Krajons caur Sergeju Kanaševski. Astotā devītā planēta. (Крайон через Сергея Канашевского. Восьмая девятая планета.) http://vestijumi.lv/index.php?category=34&post=918

23. Leonards Orrs. Atmetiet ieradumu mirt. Zinātne par mūžīgo dzīvi. (Leonard Orr) (Леонард Орр. Бросьте привычку умирать. Наука о вечной жизни) http://www.drozdovland.ru/index.php?action=add&id=445&add&rod=431

24. Maikls Ņūtons. Atmiņas par Dzīvi pēc dzīves. (Michael Newton. Memories of the Afterlife: Life Between Lives Stories of Personal Transformation — Edited by Michael Newton (2009)) (Майкл Ньютон. Жизнь между жизнями. Прошлые жизни и странствия души.) http://e-puzzle.ru/page.php?al=majkl_njutonvospominan

25. Maikls Ņūtons. Dzīve starp dzīvēm. Hipnoterapija garīgajai regresijai. (Michael Newton. Life Between Lives: Hypnotherapy for Spiritual Regression (2004)) (Майкл Ньютон. Жизнь между жизнями. Прошлые жизни и странствия души.) http://www.atena.lv/index.php?zoomid=443 http://e-puzzle.ru/page.php?al=majkl_njutonzhizn_mezh

26. Maikls Ņūtons. Dvēseļu liktenis. (Michael Newton. Destiny of Souls (2000)) (Майкл Ньютон. Предназначение души.) http://www.atena.lv/index.php?zoomid=414 http://e-puzzle.ru/page.php?al=majkl_njutonprednaznac

27. Maikls Ņūtons. Dvēseļu ceļojums. (Michael Newton. Journey of Souls (1994)) (Майкл Ньютон. Путешествия души.) http://www.atena.lv/index.php?zoomid=327 http://e-puzzle.ru/page.php?al=majkl_njutonputeshestv

28. Oļegs Dāls caur Marinu Shults. Kur uz laiku dzīvo noziedznieki (Otrā saruna ar Oļegu Dālu)./ Projekts “Augšupcelšanās austrumos. 2. etaps. “Cilvēces nākotnes pasaule”. http://www.magnitiduha.info/archives/4067

29. Oļegs Dāls caur Marinu Shults. Nākotnes būvniecības mācības./Projekts “Augšupcelšanās austrumos. 2. etaps. “Cilvēces nākotnes pasaule”. (Олег Даль через Марину Шульц./ Проект «Вознесение на востоке». Этап 2. «Мир будущего человечества». Уроки строительства будущего.) http://www.magnitiduha.info/archives/4573

30. ORIS. Dzīve starp Dzīvēm. (ОРИС. Жизнь между Жизнями.) http://www.ctepx.h1.ru/book.htm

31. Raimonds Mūdijs. Dzīve pēc dzīves. (Raymond Moody) (Раймонд Моуди. Жизнь после жизни.) http://www.manna.lv/nopirkt/Dzive-pec-dzives/9789984857800.html http://www.lib.ru/MOUDI/moudi.txt

32. Ramta. Baltā grāmata. (Рамта. Белая книга) http://www.e-reading-lib.com/book.php?book=94515

33. Ronna Germana. Jūsu svētie meklējumi. (Ronna German) (Ронна Герман. Ваш священный поиск.) http://e-puzzle.ru/page.php?id=1690

34. Svami Šivananda. Kas notiek ar dvēseli pēc nāves. (Swami Sivananda) (Свами Шивананда. Что происходит с душой после смерти.) http://www.litmir.net/bd/?b=165245

35. Sen-Žermens caur Danu Bennaku. Izvēle starp Dzīvi un Nāvi. (Dan Bennack) (Сен­Жермен через Дана Беннак. Выбор между Жизнью и Смертью.) http://ianlisakov.ucoz.com/publ/perevody/sen_zhermen/quot_vybor_mezhdu_zhiznju_i_smertju_quot_dan_bennak/3-1-0-103

36. Sjūzana Kerola. Arktūriešu koridors. 2.daļa. (Susan Caroll) (Сьюзан Кэролл. Арктурианский коридор. (Часть 2)) http://e-puzzle.ru/page.php?al=alias2352

37. Mihaēla Mācība. Čenelings VII. No angļu valodas tulkojis A. Kostenko. (Учение Михаила. Ченнелинг VII. Пер. с англ. под ред. А. Костенко.) http://xoc2012.narod.ru/library.html

38. Emanuēls Svedenborgs. Par Debesīm, par garu pasauli un par elli. (Emanuel Swedenborg) (Эммануил Сведенборг. О Небесах, о мире духов и об аде.) http://lib.ru/HRISTIAN/SWEDENBORG/nebo.txt

No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2013., 2.,3. numurs.

Žurnāla e-pasta adrese: mirovoy_channeling@mail.ru

Tulkoja Jānis Oppe