Tiešais čenelings ir izrediģēts un papildināts publikācijai
Sveicināti, mani dārgie, ar jums ir Krajons. Šodien mēs turpināsim ne tikai cilvēku civilizācijas vēsture tēmu, bet apskatīsim arī viņas mijiedarbību ar citām civilizācijām. Tas ir svarīgi, tā kā iegūst īpašu nozīmi šajā jūsu attīstības etapā.
Pie tam mēs apgaismosim divu savstarpēji saistītu Artefaktu izcelsmi. Viens Artefakts ir pagaidām jums noslēpumaina vieta: plato Naska Dienvidamerikā. Otrs – IKI AKMEŅU bibliotēka. Abus šos artefaktus ir ieauduši cilvēku civilizācijas vēsturē tie, kas ieradās uz Zemes, lai piedalītos Lielajā Eksperimentā. Bet, tai pat laikā, šos artefaktus radīja cilvēku sabiedrības pārstāvji, iemiesoti jūsu četrdimensionalitātes pasaulē.
Jūsu modernā vēstures zinātne paredz, ka viens notikums seko otram un viss attīstās no vienkāršā uz sarežģīto. Jūsu vēsturnieki apgalvo, ka sākumā bija kādas pirmatnējās kopienas iekārtas sabiedrības, pēc tam parādījās attīstītākas, nepieļaujot domu, ka pati evolūcijas parādība ir sfēriska. Bet tas neparedz lineāru attīstību, sfēriskums paredz sarežģītākus jēdzienus. Vienkāršais un sarežģītais vienmēr ir pastāvējuši līdzās, kopā. Attīstītām civilizācijām bieži kaimiņos ir bijušas tikko dzimstošas sabiedrības, viņas ir eksistējušas vienā laikā, uz viena telpas-laika kontinuuma laukuma. Vēl vairāk, vienā kontinuumā ir iespiedušās dažādu telpu un laiku enerģijas, kas daudziem cilvēkiem var likties kā fantastika. Taču šķietamais fantastiskums patiesībā ir viens no attīstības likumiem uz jūsu planētas, kad dažādu telpu un laiku enerģijas savstarpēji iespiežas cita citā, lai harmonizētu evolucionāro attīstību.
Attēli iz IKI akmeņiem, kuri attēlo, piemēram, cilvēku un dinozauru, cilvēku un reptiļu kopējas dzīves fragmentus, liksies apbrīnojami, dīvaini un fantastiski – mūsdienu zinātniekiem, cilvēkiem ar lineāru redzes viedokli. Taču ne Gaismas Darbiniekiem, kuriem, protams, vienmēr ir jāatceras par laika sfēriskumu, par dažādu enerģiju savstarpēju iespiešanos, par Zemes civilizāciju un ārpuszemes civilizāciju savstarpēju iespiešanos.
Tēma, kuru, kā jums liekas, mēs šodien sākam, patiesībā – TURPINĀS. Jo Krajons jau ir vēstījis jums par senu civilizāciju Dienvidamerikā – TOCTEKU civilizāciju. Atcerieties viņu!
“Mazliet vairāk kā pirms septiņiem tūkstošiem gadu TOCTEKI iekārtojās mūsdienu Peru teritorijā (Kordiljēru (Andu) rietumu daļa, Dienvidamerika). Sākotnēji tocteki saucās par LEJĀDIEŠIEM, tāpēc ka viņu kultūra bāzējās uz sakariem ar Plejādēm. Kā šīs cilvēku kultūras kuratori agrīnās attīstības etapā uzstājās plejādiešu civilizācija, kura pazīstama informētiem Gaismas Darbiniekiem kā SAPRĀTĪGO ČŪSKU civilizācija. Nav nejaušība, ka par šīs civilizācijas totēmu kļuva čūskas. Vēlāk lejādieši pārdēvējās par TOCTEKIEM, tā kā, kad bija sarauti sakari ar Plejādēm, zināmu laiku aktīvi kontaktējās ar Būtni, pazīstamu cilvēkiem kā DIEVS TOTS (skaņu apvienojums “TOC” piedzima, pateicoties izrunas īpatnībām, TOC šajā gadījumā – tas ir TOT). “TEK” nozīmēja “Aizbildnis”, “Dievība”. Tādejādi, TOCTEKI – tie ir cilvēki, kuri atrodas TOTA (TOCa) aizbildniecībā.
Par viņu ideoloģijas pamatu kļuva cilvēka harmoniskas attīstības ideja, kur cilvēks ir pirmatnējās dabas organiska daļa. Sākotnēji tocteku civilizācija bija veģetāra. Cilvēki nelietoja pārtikā dzīvnieku, putnu un zivju gaļu. Neattīstīja ražošanas līdzekļus, kaut kādas tehnoloģijas. Taču ļoti aktīvi izmantoja garīgās prakses. Brīvi telepātiski kontaktējās savā starpā, praktizēja ceļojumus ārpus ķermeņa (veica astrālus ceļojumus ārpus fiziskā ķermeņa uz citām pasaulēm, uz citām planētām). Tocteku, kuri nodarbojās ar īpašu vingrošanu, fiziskie ķermeņi bija ļoti attīstīti, proporcionāli veidoti. Šīs civilizācijas pārstāvju garums – no 2,8 līdz 3,5 metriem. Tam laikam – tas ir diezgan liels garums. Tāpēc ka kopumā postatlantiskā cilvēce jau sāka samazināties izmēros. Bija rases ar daudz mazāku garumu. Un pat punduri arvien biežāk sāka dzimt uz planētas. Kaut arī agrāk bija liels retums.
Harmoniski eksistējusi trīssimt gadu, civilizācija nonāca krīzes joslā. Kontakti ar citu pasauļu un planētu pārstāvjiem, kuri notika astrālo ceļojumu rezultātā, nevarēja palikt bez sekām. Daži tocteki, lai iekārtotu sadzīvi, sāka ienest savā dzīvē citu pasauļu tehnoloģiskās zināšanas. Būvēja ērtākus mājokļus, ar komfortu organizēja eksistenci savu personīgo zemes gabalu teritorijās. Parādījās nožogojumi starp mājokļiem, dārzi, baseini, strūklakas, individuālas elektriskās stacijas. Sākās sadalīšanās starp cilvēkiem, gadsimtiem dzīvojušiem vienotā kopienā. Un, lūk, beidzot parādījās tie, kuri izgatavoja un paņēma rokās… ieročus. Sākumā tie tika izmantoti medībās. Viens otrs no toctekiem sāka lietot barībā gaļu… Uzliesmoja pirmās agresijas dzirksteles. Bet vēlāk iedegās konflikti. Tajā skaitā arī bruņoti. Pēc tūkstošgades puses no sava rašanās brīža tocteku kultūra pārvērtās militarizētā, agresīvā sabiedrībā, iekšēju pretrunu un cīņas par varu plosītā.”
(Krajons. Cikls “Krajons no Krievijas”,
“22. Almenas Kristāla liktenis”[1])
No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2013., 4. numurs.
Žurnāla e-pasta adrese: mirovoy_channeling@mail.ru
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://vestijumi.lv/index.php?category=34&post=907 (Tulk. piezīme)
* Absolūts vairākums Žurnāla lasītāju dzīvo Eirāzijas un Ziemeļamerikas teritorijā.
** Tajās dienās notika XXVII Vispasaules vasaras Universiāde Kazaņā.