Ceļojums uz POKAIŅU Mežu (Latvija) –
2014. gada 30. aprīlī
Ceļotāju komanda:
Marina Shults, Rainis Kreišmanis, Svetlana Dračova
Šajā gadā mēs ar Marinu Shults mana Latvijas apmeklējuma laikā ieplānojām ceļojumu uz Pokaiņu Mežu. Tā nav vienkārša, bet maģiska vieta. Akmeņi un koki Mežā ir runājoši. Daudz cilvēku brauc uz Mežu ar saviem mērķiem, galvenokārt ar lūgumiem pēc palīdzības, Mežu apmeklē arī dažāda veida pētnieki un ezotēriķi, dziednieki.
Mūsu sākotnējais mērķis bija – nodibināt sakarus ar 5-tās dimensijas Gaismas Pilsētu virs Pokaiņiem, vēl vairāk, mums pavēstīja, ka RA-Amona (Gaismas Pilsēta virs Sarkanā laukuma Maskavas pilsētā) ir brālībā ar Gaismas Pilsētu virs Pokaiņiem. Bet – visu pēc kārtas.
Mēs ar Marinu ieradāmies Jūrmalā no Rīgas, tur mēs satikāmies ar Raini un jau mašīnā devāmies Dobeles pilsētas virzienā. Vēl būdama Jūrmalā, smalkajos plānos es novēroju virs Pokaiņiem gleznainu ģeometriju: riņķus-gredzenus, kuri atradās dažādos augstumos virs zemes un savienojās ar zemi ar stariem – diedziņiem. Pie tam šie riņķi veidoja pussfēru virs Meža.
Jau pa ceļam mēs sākām saņemt informāciju no Skolotājiem.
Rameliusa,
Druīdu Ordeņa un Druīdu Uguns Augstākā Priestera novēlējumi
(caur Marinu Shults):
“Es sveicu jūs jūsu interesantajā braucienā. Gribu teikt pāris vārdus par to, kurp jūs braucat un ar ko jūs tur tiksieties. Šis Mežs slēpj daudz mīklu, un tās ir daudzslāņaini-daudzdimensionālas, kā mēs tagad mīlam teikt. Ļoti daudzi pēta šo Mežu, ir pārņemti ar viņu, rūpējas par viņu, mēģina saprast viņa misiju, viņa daudzdimensionālās īpatnības, tāpēc ka viņu pēta neparasti cilvēki. Pati galvenā Meža vērtība ir tie cilvēki, kuri saistījuši savu likteni un savu darbu ar viņu, dzīvošanu blakus viņam. Mežā var uzņemt dažādus informācijas slāņus, viņš var atklāties te no vienas puses, te no otras. Kaut ko parādīs, bet kaut kas aizvērsies vai aizcirtīsies. Tam ir daudz izskaidrojumu, daļu no kuriem jūs sapratīsiet, kad būsiet tur.
Es vienkārši gribēju pateikt dažus vārdus par to cilvēku, kurš jūs sagaidīs. Jūs zināt, ka viņu sauc Aina, un viņa ir neparasts cilvēks. Jums būs ļoti interesanti ar viņu sazināties, un viņa arī gaida jūs ar nepacietību, tāpēc ka viņa ļoti smalki jūt visus cilvēkus, kuri ir viņai saskanīgi. Tāpēc jums šodien ir nevis vienkārši pastaiga, bet arī atbildīgs uzdevums. Jūs jau esat pieraduši pie tā, ka arī atpūtas laikā jūs darāt kaut kādu gaismas darbu. Jums šodien notiks tikšanās ar vienu no smalkākajiem Gaismas Darbiniekiem. Lai viņa sevi tā nesauc – par Gaismas Darbinieku. Bet viņa tā ir. Jūs droši vien uzdosiet man jautājumu, kāpēc tieši es jums par viņu pavēstu. Jo jums taču to vēl vakar varēja pavēstīt citi jūsu Skolotāji. Ar viņu daudz sarunājas, darbojas un strādā Krajons, viņš ar viņu ir kontaktā. Un Krajons jums pastāstīs, ka tur ir neparasts magnētisks mezgls, ar kuru jums šodien nāksies pastrādāt. Bet par Ainu es gribu jums teikt sekojošo. Viņa patiesi ir sena Priesteriene. Jūs, protams, tagad uzreiz izteiksiet minējumu, ka viņa ir bijusi saistīta ar Druīdu Ordeni. Tas nav gluži tā. Bet tam, ka viņa senatnē bija Priesteriene vienai no Svētajām Ugunīm, neapšaubāmi ir vieta viņas gadsimtiem ilgajā biogrāfijā. Tāpēc viņa ļoti precīzi jūt Mežu, ir ļoti saistīta ar dabu. Visa viņas būtība, visa viņas būtne ir caurausta ar ļoti smalkām vibrācijām. Un lai cik parasts zemes cilvēks viņa jums neliktos, tas patiešām ir cilvēks, kurš dzīvo nevis vienkārši 4-dimensionalitātē, bet dzīvo pat vairāk piecdimensionalitātē un dažās augstākajās dimensijās. Viņa ir ļoti organiski saistīta ar šo vietu un šo Mežu. Jūs varat viņu izjautāt. Viena lieta ir, ko saka zinātnieki, ekstrasensi, cilvēku masa, kas te atbrauc, lai saprastu šīs vietas mīklas. Taču viņai par visu ir savs priekšstats, viņa to var neizteikt. Viņa dažreiz ievērojami dziļāk jūt šīs vietas īsteno būtību kā tie, kas to pēta. Jebkurā gadījumā, es domāju, jūsu tikšanās raksturs būs kā garā ļoti tuviem cilvēkiem. Es par to no visas sirds priecājos. Tieši tāpēc jūsu Skolotāji uzstāja, lai jūs atbrauktu šurp tieši trijatā, lai trijatā tiktos ar Ainu un pabūtu kopā šajā Mežā. Darbu, kuru jums grib uzticēt, jūs labprāt un mierīgi izdarīsiet. Iespējams, arī Aina ar jums sadarbosies. Man gribas teikt, ka jūs esat nopirkuši viņai ļoti veiksmīgu dāvanu (S.D.: mēs nopirkām lodi no rozā kvarca). Šis akmens piestāv viņai pēc daudziem raksturojumiem. Nododot viņu, sakiet, ka viņš dienu iepriekš tika svētīts Dievnamā (M.S. – Rīgas Katedrālē) speciāli priekš viņas. Lai viņa viņu glabā, viņš palīdzēs viņai viņas darbā ar Mežu, būs viņas talismans un Meža talismans.”
Nedaudz vispārīgas informācijas par šo rezervāta vietu. Pokaiņu Mežs atrodas netālu no vietas Dobele, vairāk kā 90 kilometru no Rīgas pilsētas. Pēc mūsu ekskursijas vadītājas un glabātājas Ainas Veidemanes informācijas ar 1995. gadu Pokaiņu Mežā sākās organizēts darbs tā labiekārtošanā. Pašreizējā laikā šis meža masīvs atrodas valsts pārvaldē, darbinieku skaits – 2 cilvēki. Brīvdienās un svētku dienās Mežu apmeklē līdz 500 cilvēku. Var pasūtīt arī 2 stundu ekskursiju pa Mežu.
Šogad pie iebrauktuves Mežā ir uzcelta jauna Māja. Ejot cauri Mājai, es izdzirdēju klavieru skaņas, bet, kā izrādījās, to avots droši nebija ceturtajā dimensijā. Mēs iegājām meditāciju Zālē. Tai ir apaļa forma, ar stikla sienām un piramidāliem stiklotiem griestiem, zālē ir uzbūvēts kamīns. Zāle paredzēta lūgšanām, mantru dziedāšanai, semināru un dažādu nodarbību organizēšanai. Nostājušies aplī, mēs Zālē nodziedājām skaņu “OM”, piepildot ar tās vibrācijām kosmiskās sfēras.
Mežs ir kopts, ir soliņi atpūtai, urnas atkritumiem, virziena norādītāji. Viņa darbinieki pastāvīgi nodarbojas, lai padarītu to cildenāku. Vāc prom aizgruvumus, atklājot apmeklētājiem jaunus akmeņu krāvumus. Tos nepārvieto, tikai noņem virsējos netīrumus. Pats Mežs ir jaukts, aug gan egles, gan lapu koki. Ir iecirkņi, kur pārsvarā ir skuju koki. Pie tam daži Meža iecirkņi izskatās slimi, ar sauseņiem, kaut arī blakus iecirkņos aug pilnīgi veselīgi koki. “Slimais” Mežs mums atgādināja necaurejamos, pirmatnējos mežus no krievu tautas pasakām, kur dzīvo goblini, Ragana un citi meža iedzīvotāji.
Pie iebrauktuves Mežā ir ceļu un taciņu karte ar galveno akmeņu un ievērojamāko vietu nosaukumiem. Ceļu garums ir apmēram 10 kilometru, tāpēc pats optimālākais ir veikt daļu ceļa ar mašīnu, bet daļu – kājām. Mēs kopumā Mežā pavadījām 4 stundas, bet pēc sajūtām bija pagājusi vesela diena, par cik šis laiks izstiepās un ietilpināja veselu notikumu virkni, pareizāk – laiks izkārtojās sfēriskumā, un notikumus mēs izdzīvojām nevis secīgi, bet vienlaicīgi.
Mežs ir dzīvs. Atbraukuši uz Mežu mašīnā, mēs apstājāmies, izkāpām no mašīnas. Es spēju paspert burtiski tikai pāris soļu, par cik sajutu blīvu šķērsli. Katrs mēs apstājāmies un stāvējām, ieejot ar Mežu kontaktā. Mēs apsveicām Mežu un viņa iemītniekus. Apsveicām Stihiju garus. Teicām, ka mēs esam atnākuši ar mīlestību un prieku. Bija sajūta, ka mūs iekārto Meža notikumu virknē, pārvedot no ceturtās dimensijas uz augstākiem vibrāciju līmeņiem. Jāsaka, ka visa mūsu ceļojuma pa Mežu laikā mēs atradāmies vibrāciju līmenī 4.9 – 5.2.
Es atkal ieraudzīju tās ģeometriskās figūras, kuras novēroju virs Meža, vēl būdama Jūrmalā. Riņķi uz diedziņiem, trosītēm ir nolaidušies par vienu līmeni virs zemes un sakārtojušies vienā līnijā, veidojot zināmu koridoru, eju. Pie tam mums katram virs galvas izrādījās pa vienai trosītei ar riņķi, bet mūsu ekskursijas vadītājai virs galvas es ieraudzīju uzreiz vairākus riņķus ar trosītēm!
Un tā, mēs ieejam Mežā līmenī 4.9.
Kā mums pēc tam pavēstīja Aina, ne visi, kuri vēlas apmeklēt Mežu, jūt savu “Es” viņā komfortabli: kāds sāk just galvas sāpes, nemieru, bailes. Tajā dienā apmeklētāju Mežā nebija daudz, kopumā mēs satikām cilvēkus piecus. Pie tam Mežs katram apmeklētājam izkārto to ieejas un klātbūtnes līmeni, tajā vibrāciju līmenī, kurš viņam ir piemērots un rādāms. Iznāk, ka Meža apmeklētāji katrs ceļo savā notikumu virknē, savā realitātē. Ar kādu no apmeklētājiem mēs priecīgi sasveicinājāmies, bet bija arī tādi, kuri pagāja mums garām, dzīvi tērzējot un, šķiet, pat nepamanot mūs. Un tas nemaz neizskatījās kā nepieklājība vai neaudzinātība. Bija sajūta, ka tajā brīdī mēs gājām pa dažādiem koridoriem.
Bez burvīgajiem akmeņiem tur ir burvīgi ezeri un unikāls pakalns Zikurāts.
Ezeri, jeb tos vēl sauc arī Acis. Tie ir radušies virs akmens krāvumiem. Pie tam viens no viņiem ir silts, bet otrs – auksts, sudrabots. Atkarībā no Mēness cikla (pilnmēness vai jauns mēness) siltajam ezeram ir dažāda temperatūra.
Tālāk mēs ceļojām pa dažādiem akmeņiem, akmens krāvumiem. Stājāmies aplī, enerģētiski apvienojāmies, apmainījāmies ar akmeņiem ar enerģiju un enerģētisko informāciju. Katru reizi man rādīja atšķirīgas ģeometriskas ainas. Es stāstīju, ko redzu. Piemēram, apmeklējot akmens kompleksu Šķīstītava, mēs katrs savienojāmies ar vienu no akmeņiem akmens krāvumā, pasaucām Skolotājus. Mēs (Marina, Rainis, Aina un es) stāvējām puslokā, bet Skolotāji nostājās puslokā mums pretī. Gaismas konstrukcijas izskatījās kā diegu kamols, pie tam no Šķīstītavas centra nāca un gāja gaismas plūsmas uz iekšu un āru.
Mūsu ekskursijas vadītāja ļoti aktīvi piedalījās visos mūsu gaismas darbos, pievienojot savus komentārus. Šī darba galvenos momentus mēs ierakstījām diktofonā. Vēlā audio ieraksti ar Gaismas Grupas vietnes lasītāju palīdzību tika pārnesti tekstā, un mums tagad ir iespēja pilnībā publicēt mūsu veiktā darba tekstu.
Zikurāts
Zikurāts – tas ir pakalns ar nošķeltu virsotni un, kā rāda pētījumi, ar tukšu vidu. Pats svarīgākais gaismas darbs tika veikts tā virsotnē, kad mēs četratā tajā uzkāpām. Jāsaka, ka tieši uz pakalna periodiski pūta stiprs vējš, kaut arī Mežā tas vispār nebija jūtams. Bija sajūta, ka stihijas palīdz radīt iecerēto.
Marina Shults:
Ar mums runā Jēzus, viņš, redzams, kopš vakardienas ved mūs šajā gaismas darbā. Es viņam pateicu, ka mēs tagad esam Zikurāta virsotnē.
Jēzus (caur Marinu Shults): Tieši šeit jums ir jāizpilda tas, kā dēļ jūs atbraucāt. Protams, iepazīsieties ar Mežu.
Marina: Es teicu, ka šī vieta ir ārkārtīgi svarīga visai planētai un Latvijai.
Jēzus: Un šajā brīdī tā ir svarīga arī jums. Bet tieši šeit atrodas pilnīgi neparasta, daudzdimensionāla konstrukcija, kurai agrāk bija arī fizisks iemiesojums. Jā, šajā kalnā atrod tukšumus, tie ir mīklas. Bet nav jēgas to rakt, lai atrastu kaut kādus dobumus. Konstrukcija, kura šeit atrodas, ir smalkmateriāla konstrukcija. Precīzāk – starptelpiska smalkmateriāla konstrukcija.
Šeit eksistē ļoti interesanta kombinācija – virs šī punkta telpā, kā jūs sakāt. Linearitātē virs planētas virsmas eksistē piecdimensiju Gaismas Pilsēta. Viņa pašreiz ir ļoti svarīga Latvijas atdzimšanai. Tikko kā runājām par Latvijas aktīvajiem punktiem. Caur viņu notiek visas planētas Atdzimšanas plūsmu paplašināšanās uz kaimiņu valstīm un ļoti daudzu jautājumu harmonizācija. Bet šajā punktā atrodas arī pazemes Gaismas Pilsēta.
Un tagad jūs, atrodoties visi kopā, četratā, un mēs visi, kuri ved jūs no smalkā plāna, esam jums pievienojušies, varam vienkārši savienot plūsmas no Gaismas Pilsētas piektajā dimensijā virs Zemes un pazemes Gaismas Pilsētas, tāpēc ka tas tagad ir ļoti svarīgi. Tas ieslēgs noteiktus smalkmateriālus mehānismus Zikurātā (MS: tur, kaut kur lejā tā dobumā). Un šī vieta sāks savienot šīs divas Gaismas Pilsētas, turpmākajā spēlēs ļoti lielu lomu planetāras nozīmes transformācijas procesos. Tagad es nerunāju ne par kādām politiskām, nekādām sociālām problēmām, bet tieši par transformāciju, kura jāiziet planētai. Tas ir viens no punktiem. Tas nenozīmē, ka viņš ir vienīgais planetārā mērogā, bet ir ļoti svarīgs punkts.
Tāpēc tagad mēs varam to radīt, nostājušies kopā, sadevušies rokās, savienojušies… Vienotā Sakrālā Sirdī.
Marina: Mēs savienojam savas sirdis Vienotā Sakrālā Sirdī. Un atveram Gaismas Pilsētu Atkalapvienošanās kanālu caur šo četrdimensionalitātes punktu (Zikurāta pakalnu). No augšas traucas gaismas plūsma, bet no apakšas paceļas pilnīgi īpaša sastāva un spektra enerģijas…
Svetlana: Vērojiet, augšup iet piramīda ar kvadrātveida pamatu, un tieši tāda pati piramīda atspoguļojas lejup, tas ir, mums ir radītas divas gaismas magnētiskas struktūras. Tā ietvaros, ko saka Marina, es redzu tādu ģeometriju…
Marina: Jēzus saka, ka mēs esam izveidojuši Gaismas kristālu.
Jēzus: Šis Gaismas kristāls ar savām “smailēm” iekārtojas tieši tajās Gaismas Pilsētu struktūrās, par kurām Es jums teicu. Šajās Gaismas Pilsētās dzīvo cilvēki, bet ne tikai cilvēki, bet daudzi un citi zemes dzīves pārstāvji. Un tagad viņi visi piedalās šajā notikumā tāpēc, ka viņi to ir ļoti ilgi gaidījuši.
Un ziniet, ka jūs esat ielikuši tikai šī procesa sākumu. Tas tagad sākas, taču turpināsies. Tam būs savas savienošanās pīķa moments jūnija mēnesī jūsu Līgo dienās (21., 22., 23. jūnijā) – lūk, šajās dienās. Tātad tieši vasaras saulgriežos. Un pēc tam šeit…
Marina: Sveta, skaties, tagad Viņš vienkārši pat rāda…
Šeit izvērsīsies ļoti liela gaismas konstrukcija, kura to, ko šeit sauc par Zikurātu, ļoti veiksmīgi atbalstīs. Principā tā ir vienas no evolucionārajām spirālēm iedarbināšana šajā vietā. Un, protams, šajā brīdī es runāju par planetāra mēroga evolūciju…
Svetlana: Interesanti… iztēlojieties Saulīti ar astoņiem stariem, un viņas centrā novietota vēl viena Saulīte ar astoņiem stariem… Un viņas griežas. Iekšējā Saulīte ar astoņiem stariem – pulksteņa rādītāja virzienā, bet ārējā – pretēji pulksteņa rādītāja virzienam. Bet viņas var griezties arī pretējā virzienā. Tagad es viņas redzu kā uz plaknes, bet patiesībā šī konstrukcija ir telpiska. Un šīs Saulītes, viņas var griezties dažādās brīvības pakāpēs.
Marina: Un viņas ir šajā piramīdā, kura izveidojās?
Svetlana: Es viņas tagad redzu it kā šeit uz virsmas… Tagad sakarā ar piramīdu… iznāk, ka viņas atrodas kaut kur piramīdas pamatā.
Un, lūk, šī ārējā Saulīte, kā es ieraudzīju, ir it kā uz plaknes ar astoņiem stariem. Ja tas ir telpiski, tad, protams, šo “ērkšķu” un “adatiņu”, “stariņu” būs vairāk, un viņa praktiski ir redzama kā lode, kad viņa kustas. Un no viņas iet kaut kādi stari, bet tie neiet taisnā līnijā, bet tie iet it kā pa pakāpēm, ne taisniem stariem. Varbūt kustības procesā tā iznāk…
Marina: Kaut kādas pārejas starp dimensijām – šie stūri…
Svetlana: Jā, mums liek priekšā visu šo konstrukciju… pagaidiet, tūlīt pateikšu. Visu šo konstrukciju katram ievietot savā paša sirds telpā tāpēc, ka tas katram palīdzēs savas paša iekšējās struktūras transformācijā, tajā skaitā – palīdzēs sava fiziskā ķermeņa harmonizācijā. Tas ir, iznāk tāda konstrukcija – spoguļa piramīda ar pamatu romba formā. Un centrā šī konstrukcija ar vienu otrā ievilktām Saulītēm ar stariem. Es redzu to zeltaini oranžā krāsā-gaismā.
Rainis: Oktaedrs? Divas četrskaldņu piramīdas, saliktas kopā?
Svetlana: Jā, saliktas kopā, kopējs pamats.
Rainis: Apakšējais pamats – apakšējā pilsēta, augšējais – augšējā pilsēta.
Svetlana: Oktaedrs, tas ir regulārs daudzskaldnis. Bet mums pamatā ir rombs.
Marina: Rombs – četras skaldnes, tikai leņķi nav taisni. Un šis izskaidrojums priekš mums ir nedaudz primitīvs, patiesībā… … tur ir tāda daudzslāņainība…
Svetlana: Oh, ah… Sāka drebināt… caur Ainu nāk tādas plūsmas, man pat kreisā roka sāka vibrēt, kreisie pirkstiņi… Tā ir labāk… plaukstiņa pie plaukstiņas… centrus savietot… Caur Ainu nāk ļoti spēcīga, sakrāla informācijas plūsma. Varbūt Aina mums ko teiks?..
Aina: Es pēc tam uzzīmēšu…
Marina: Šī konstrukcija… tagad kļūst daudzdimensionāla, kaut kā saslāņojas…
Svetlana: Viņa sāk strādāt, viņa sākotnēji ir tāda. Mēs tagad viņu iedarbinām, katrs savā sirds telpā, un viņa sāk strādāt. Zināt, kas notiek? Viņa kā hologramma iekārtojas katrā mūsu šūniņā, notiek atspoguļošanās. Jo mums taču katra šūniņa sāk transformēties. Urā!!! Mēs transformējamies…
Marina: Jēzus man saka, ka mums vēl tagad jāvēršas pie Meža un jāpalūdz viņam visu to pieņemt un ļaut tam visam, kas izveidojies, strādāt (tas ir cikla sākums). Tāpēc ka, patiešām, pats Mežs – tā ir daudzdimensionāla konstrukcija, mums pagaidām nesaprotama, kāda un priekš kā iztaisīta, reiz un no kāda.
Svetlana: Var uzdot jautājumu? Vai mēs varam pēc šīs programmas strādāt attālināti, nebraucot uz šejieni? Jeb obligāti vajag klātbūtni?
Marina: Protams, var attālināti…
Svetlana: Var, labi. Tas ir, mēs brauksim mājās, tur mēs varam jau strādāt tālāk. Labi. Oh, kad es sāku uzdot jautājumus, tad atbildes uzreiz nāca. Šīs konstrukcijas ir kļuvušas daudzkrāsainas: aveņu krāsa, gaišzila. Kaut kādas līnijas sākušas iet, it kā būtu ieslēguši kaut kādu ilumināciju…
Marina: Redzu, ka ir parādījusies Druīdu Uguns.
Svetlana: Mana mīļā daudzdimensionālā notikumu norises sfēra arī tepat.
Marina: Nu redzi, visi mūsu instrumenti ir parādījušies.
Svetlana: Visi mūsu instrumenti ir te… Sfēra ar šūnām, ar sektoriem… Kāds ir atnācis uz mūsu Gaismu…
Marina: Jēzus saka: “paldies, jūs to izdarījāt”.
Jēzus: Jo patiešām taču bija vajadzīgs tikai impulss. Taču jūs tik harmoniski savienojāties, ka tas kļuva iespējams. Mēs vairākas reizes uzdevām citiem to izdarīt, un neizdevās. Visbiežāk neizdevās disharmonisku attiecību dēļ starp cilvēkiem, kuriem šis uzdevums bija uzdots. Tagad process ir iedarbināts, un jūs patiešām varat to pārlūkot attālināti. Kaut ko papildināt attālināti, ar mums apspriesties, dabiski. Bet pats galvenais ir tas, ka planetārā mērogā viss šis Mežs, ne tikai šī vieta, Zikurāts, ir kļuvis par jauna procesa, ļoti vajadzīga procesa nesēju. Un par cik Pokaiņu Mežs ir viens no spēcīgākajiem punktiem visā tīklā, Latvijas spēka vietu ugunīgajā tīklā, tad tagad atbilstošās enerģijas un gaismas spirāles sāk izplatīties pa visu ugunīgo tīklu. Tāpēc tas process, kurš tagad ir iedarbināts, pakāpeniski pārraidīsies uz visiem spēka punktiem, kuri eksistē Latvijas teritorijā. Un katrs saņems savu īpašu programmu. Droši vien jums pakāpeniski būs par to informācija. Vēlreiz jums liels paldies, un ziniet, tā ir jauna procesa, ļoti pozitīva, iedarbināšana.
Paldies. Jēzus.
Svetlana: Tagad ar mums ir sakaros, Marina, kā tu domā – kas?
Marina: Meistars Kiraels?
Svetlana: Māmiņa Gaija, Māte Zeme.
Gaija (caur Svetlanu Dračovu):
Sveicināti, dārgie bērni! Es jūs ilgi neaizkavēšu, bet es gribu apskaut jūs savos mātišķajos apskāvienos. Veriet vaļā savas sirdis, plaši atveriet visas savas dvēseles fibras un ielaidiet maigas, glāstīgas, mātišķas enerģijas. Jūsu dzīve no šī brīža izmainīsies, izmainīsies uz labo pusi, kā jūs sakāt. Iedomājieties vēlēšanos, izsakiet nodomu un plaukstiet priekā, mīlestībā, komfortā, pārpilnībā, izdziedināšanā. Izdziedinieties. Ļaujiet savām šūniņām tagad atbrīvoties no visa tā, kas jums vairs nav vajadzīgs. Jūsos dzīvo apbrīnojamas pārveidošanas plūsmas. Tās iekārtas, kuras jūs saucāt par ģeometriskām, tie ir jūsu pašregulācijas mehānismi. Jūsos tiek iedarbināti daudzdimensionāli-daudztelpiskas pašregulācijas procesi. Un no šī brīža jūs paši veicat visas savas lietas, visu savu izdziedināšanu. Jūs pašu rokām kaļat savu paša veselību, tāpēc vienkārši ļaujiet procesam būt. Ļaujiet procesam noritēt, palaisties un atklāties izdziedināšanai ar pilnu spēku, ar pilnu jaudu.
Svētu jūs, mīlu jūs, maigi apkampju katru.
Jūsu Māte Zeme…
Visi dalībnieki saka: Paldies, paldies, paldies…
Svetlana: Un katram… Neskrieniet prom, pagaidiet, skat, kā Mežs sācis šalkt… Vēl sekundi, pēc tam es pateikšu par Sarkano laukumu… Sajūtiet… Labi…
Kad mēs braucām šurp, tika pateikts, ka Gaismas Pilsēta, kura ir virs Pokaiņu Meža, ir brālībā ar Gaismas Pilsētu, kura ir virs Sarkanā laukuma. Pilsēta saucas RA-AMONA. Nosūtām tagad Gaismas Pilsētai RA-AMONA virs Sarkanā laukuma mūsu sveicienu, mīlestību, gaismu, prieku… Sajutīsim šo pilsētu saikni.
Marina: Viņi tur, smalkajā plānā, cits citu sen pazīst.
Svetlana: Viņi – jā, tagad mēs… iezemējam…
Paldies…
Pēc Zikurāta mēs devāmies uz tikšanos ar Akmeni “TĒVS”.
Viņš mums pastāstīja apbrīnojamas lietas. Pēc Akmens “TĒVS” informācijas Pokaiņu Mežs ir vieta, kura zemes virspusē “slēpj” īsteno dabu un struktūras, kuras atrodas zem Zemes. Virs Zemes – Gaismas Pilsēta, zem Zemes – Gaismas Pilsēta. Piektās dimensijas augšējā un apakšējā Gaismas Pilsētas realizē sakarus caur portālu MEŽS ceturtajā dimensijā.
Piedāvājam jūsu uzmanībai sazināšanās ar Akmeni “Tēvs” ierakstu.
Svetlana: Akmens ir starptelpisks. Zemes izcelsmes pārejas portāls. Viņš glabā kaut kādu noteiktu informāciju, tā ir viņa misija “šeit un tagad”. Viņš nav vienkārši glabātājs, viņš ir informācijas uzkrājējs. Viņš uzkrāj un pārraida, taču ne pastāvīgi, bet ar impulsiem.
Marina: Kad Mežā notiek kaut kādi noteikti procesi, nevis ar dabas, bet ar enerģētiskas informācijas raksturu, kā šodienas darbs (Mežs dzīvo pēc savas programmas), un kad tiek izpildīts programmas kārtējais etaps, tad Akmens izdod savu informācijas porciju, kuru viņam pienākas izdot.
Svetlana: Mums liekas, ka tas ir Mežs. Bet patiesībā tas nav Mežs, bet gigantisks “dators”. Koki kalpo kā antenas. Vadības pults atrodas kaut kur Zikurāta rajonā. Mēs bieži sakām – Aštara Flotes, Aštara kuģi. Mežs – tas ir sava veida kuģis, daudzdimensionāla konstrukcija. Var teikt – Zemes kuģis.
Tagad nodibinām ar viņu sakarus. Ar viņu pēc tam varēs ieiet kontaktā.
Marina: Viņš interesanti runā. Kad vajadzīgajā momentā viņš izdod informāciju kaut kāda darba kārtējā etapa izpildīšanai, tad viņam paveras iespēja pieņemt glabāšanai vēl nākošo informācijas partiju. Pieņemšana nāk no pazemes pilsētas, viņam atkal atnāk fails. Viņš to glabā, un pēc tam, kad Mežs veic kaut kādu noteiktu programmu, Akmens kaut kādā momentā ieslēdzas un izdod impulsu. Es jautāju, cik viņam gadu, viņš saka: “Nezinu.”
Svetlana: Es pajautāju viņa vārdu. Tēva Akmens… Tā viņu nosaukuši. Viņš neiebilst, viņam pat patīk. Mums ir sarežģīti izrunāt viņa pilno vārdu skaņā.
Painteresējos, ar ko viņš nodarbojas tajos brīžos, kad nepārraida informāciju. Akmens saka, ka viņš domā. Nē, ne gluži pareizi. Viņš saka, ka apcer…
Nosaucu viņu par filozofu akmeni, viņš man nepiekrita. Saka, ka viņš darbīgs akmens, nevis filozofisks.
Tālāk Aina Veidemane mums pastāstīja par Meža apmeklētājiem, kuri atnāk viņā ar saviem lūgumiem. Par to, kā pareizi Mežā uzvesties, kā ar viņu mijiedarboties.
Aina palīdzības lūdzējiem rekomendē Mežā paņemt rokā akmentiņu un parunāt ar akmeni, izsakot viņam savu vēlēšanos. Tālāk atstāt akmeni Mežā, lai Visums strādātu.
Tālāk mēs gājām uz Avotu. Aina uzdeva jautājumu, vai vajag notīrīt ūdeni nesošās dzīslas, pašreizējā momentā viņas ir purvainas. Mēs pieprasījām informāciju pašam Avotam, jautājums bija viennozīmīgs. Vajag tīrīt. Papildus pieprasījām Stihiju Kodolu, un viņš apstiprināja nepieciešamību veikt attīrīšanas pasākumus.
Tālāk mūsu ceļš veda pie Dziedošā Akmens. No viņa mēs saņēmām uzdevumu atrast viņam draugu. Dziedošais Akmens pavēstīja savu vārdu, izrādījās, ka viņu sauc AKSNIS. Viņš palūdza mums atrast ALBANUSU un savienot ar viņu ar apziņas Loku. Pie tam palīdzību mums te var sniegt akmens no Dursupes – Altis. To mēs noskaidrojām, stāvot apkārt Aksnim. Un vēl mums no paša Meža apmeklējuma Pokaiņos sākuma radās sajūta par šīs rezervāta vietas sakaru ar Arkaimu. Šī sajūta izrādījās ne vienkārši sajūta, bet zīme, tāpēc ka sekojošā brauciena uz Dursupi un sarunas ar Altisu gaitā mēs noskaidrojām, ka ALBANUSS dzīvo tieši Arkaimā. Labākai un stiprākai saiknei ar ALBANUSU mums parekomendēja iesaistīt Altisa sievišķo pusīti – akmeni ALTANISU, pazīstamu kā Jaunavu akmeni. Viņš dzīvo Kolomenskā Maskavas pilsētā.
Visi mūsu paziņas – akmeņi izrādījās piederoši vienai kristāliskai Ģimenei, un šī Ģimene tagad ir aizņemta ar savu savākšanos, un viņai ir tiešs sakars ar Planētas Kristālisko Sirdi. Gadījums ar mūsu draugu akmeņu Kristāliskās Ģimenes atkalapvienošanos mums atgādināja piedzīvojumus apslēptas mantas un dārgumu meklējumos, tik neticami izrādījās visi cits citam sekojošie notikumi.
Pēc atgriešanās Maskavā es kopā Gaismas Grupas dalībniekiem apmeklēju Altisu (Jaunavu akmeni) Kolomenskā, un mēs nostiprinājām apziņas Lokus starp Aksni-Altisu-Altanisu un vērsām tos tālāk uz Arkaimu pie Albanusa. Bet zemes realitātē es izmantoju apbrīnojamu sinhronismu un nodevu Gaismas Darbiniekam Anatolijam Žukovam paša Akšņa daļiņas (ko Akmens pats mums palūdza). Bet Anatolijs tieši devās gadskārtējā ekspedīcijā uz Arkaimu, kuru organizēja Irīna Govoruško no Čeļabinskas pilsētas. Kristāliskās Ģimenes fiziskās saiknes nodibināšanas stafete tika nodota Irīnai un viņas kolēģiem. Starp citu, Irīna pagājušajā gadā arī apmeklēja Mežu Pokaiņos un arī sajuta sakaru ar Arkaimu. Par viņas pagājušā gada ceļojumu uz Baltiju jūs varat izlasīt Gaismas Grupas vietnes lapās Sadaļā Braucieni .
Taču es atkal atgriežos Mežā Pokaiņos. Pēc informācijas par Mežā noritošajiem procesiem mēs vērsāmies pie viņa paša pēc izskaidrojuma par viņa lomu uz planētas.
Mežs teica, ka viņš nav saimnieks, bet viņu šeit ir speciāli iestādījuši, lai slēptu to konstrukciju, kurā vispār visa šī telpa atrodas.
Marina: dzirdu – Jēzus mani sauc un saka: “Kāds gads pie jums tagad rit? Jūs taču zināt – pasauļu un dimensiju saaudzēšanas gads. Un šī vieta ir ietverta šajā procesā. Patiešām, kad visa šī konstrukcija starp dimensijām sāks strādāt ar pilnu jaudu, tad tas tieši būs pieskaņots Augšupcelšanās procesam, kad tā sāksies plašā mērogā. Un tas būs ļoti svarīgi. Nu paskaties, lūdzu, kurā dimensijā jūs atrodaties? Un jūs taču atrodaties tajā fiziskajos ķermeņos!”
Svetlana: Tā droši vien ir piektā. Jā, 5,1. Man ir sajūta, ka mēs neesam ceturtajā – redze it kā jau strādā savādāk. Es tagad skatos – kaut kā pilnīgi citādi tiek uztverta apkārtējā pasaule. Bija 4,9, tagad – 5,1. Un tas ir tieši šeit, šajā vietā.
Kad bijām ar Ainu, bija 4,9, bet tagad, lūk, šeit konkrēti, – 5,1. Gaiss ir kaut kāds citāds…. Pilnīgi konkrēta, vienlaicīga dažādu dimensiju klātbūtne.
Jēzus saka: “Jūs sajūtiet šo momentu un šo stāvokli! Jūs esat fiziskajos ķermeņos! Jūs taču esat normālos fiziskajos ķermeņos.”
Svetlana: Dabai, redzams, tas nav vienkārši – 5,1. Paskatieties: koki izskatās kaut kādi slimi.
Marina: Jā, redzams, nepierasti…
Jēzus saka: “Vairumam augu valstības pārstāvju tam nav nekādas nozīmes, tas ir tāpēc, ka viņi paši ir daudzdimensionāli. Bez tam ir noteikta sakarība, kad vibrāciju frekvence starp dimensijām ceļas, pēc tam plūstoši nolaižas, pēc tam sāk celties un pāriet pāri kaut kādai barjerai. Tāpēc pats šis Mežs – viņš jau principā ir pieradis pie šiem pārvietojumiem starp dimensijām. Un tai pat laikā mēs ar jums pastāvīgi runājam par dimensiju saaudzēšanu. Šis mežs ne tikai veicina, viņš nepastarpināti piedalās vibrāciju procesā: pacēlās – nedaudz nolaidās, pacēlās – nedaudz nolaidās, kādreiz šis process sākās no zemāka līmeņa, pēc tam sāka iet paaugstināšanās. Tagad vispārējais līmenis ir pacēlies. Tagad jūs paši, pat sava ceļojuma laikā, sajutāt: 4,9 – 5,1. Pat nepamanījāt, kā jūs izgājāt portālu starp dimensijām. Tāpēc ka konkrēti šajā vietā pat nav nepieciešams pielietot speciālas tehnikas, lai pacelto pa apakšlīmeņiem un dimensijām.”
Kā jau es rakstīju, mēs Mežā Pokaiņos pavadījām četras stundas, trīs no tām ar mums bija Aina. Ir noturīga sajūta, ka mēs noteikti vēl atgriezīsimies šajā rezervāta vietā, un darbs turpināsies…
Bet, kā turpinājās mūsu gaismas darbs mana maija brauciena uz Latviju ietvaros, jūs drīz uzzināsiet mūsu nākošajā stāstā par tikšanos ar Altisu un Ozolu Argonu Dursupē, par darbu ar Druīdu Uguni…
Atskaiti sastādīja Svetlana Dračova.
Pateicos par palīdzību tās sastādīšanā
Marinai Shults un
Gaismas Grupas vietnes tehniskā atbalsta grupai:
Irīnai Buļko, Tamārai Šaulovai un Irīnai Kristenko.
Pievienots 23/06/2014
http://www.magnitiduha.info/archives/8424
Tulkoja Jānis Oppe
